Svinētu vasarā.

Pie iespējām un apstākļiem, kādi bija, noteikti neko nedarītu citādāk.

Sāktu “viltus” ceremoniju ātrāk - lai ilgāka ballīte ar viesiem. Mums bija 16:00. Noteikti, ka vismaz 15:00 vajadzēja.

Ja būtu vēl viena iespēja, tad kāzu dienā makeup veidotu pati vai izvēlētos citu meistaru. Svinību vietā ierastos laicīgāk, lai paspētu visu to, ko nepaspēju.

Es neko nedarītu citādāk, jo viss izdevās tā kā bijām vēlējušies.

Mēģinātu uztvērt visu organizēšanu vieglāk un apzināti izbaudīt šo īso laika posmu, kamēr esmu līgava.

Neko! Esmu ļoti prasīga un vienmēr atrodu kur nokritizēt, taču šoreiz viss izdevās ideāli, pat man! Ja nu būt kaut kas, tad izvēlētos citu fotogrāfu un tomēr ņemtu fotogrāfu ar pieredzi.

Pilnīgi neko!

Visu darītu precīzi tāpat. Savās kāzās izdzīvoju sapni un pasaku reizē. Varbūt nogaršotu kādu sagaidīšanas uzkodu, ko nepaspēju izdarīt.

Cits vakara vadītājs, viss pārējais bija perfekti. Galdautus neņemtu vai ņemtu caur dekorētāju, jo svinību vietas saimnieki paprasīja neadekvāti daudz.

Varbūt izvēlētos ņemt mūziķus, kuri uzrunātu publiku, respektīvi, mūziķis un pasākuma vadītājs vienā personā. Bet kopumā īsti jau neko nemainītu, jo tiešām bija perfekti!

Noteikti papildu fotogrāfam ņemtu arī videogrāfu. Tā ir vienīgā lieta, ko es patiešām nožēloju. Kāzu gatavošanās laikā tas budžetā likās daudz - tagad saproti, ka to laiku nepagriezt atpakaļ :) Ā, un vēl - palikt pēdējo nakti (kas ir piektdienas vakars) viesnīcā Vecrīgas vidū arī nav tā labākā ideja :D

Ā, un vēl - palikt pēdējo nakti (kas ir piektdienas vakars) viesnīcā Vecrīgas vidū arī nav tā labākā ideja :D

Noteikti censtos iekrāt vairāk naudu un kopumā vairāk sagatavoties iepriekš, jo laiks paskrēja nemanot un stress tā visa dēļ pēdējo nedēļu bija briesmīgs.

-Varbūt ceremoniju arī rīkotu viesu namā, jo.. Sākumā bija plāns ceremoniju taisīt dzimtsarakstu nodaļā, bet bija covids. Izbraukuma ceremonija sanāca padārgs prieks.

-Labāk sekot līdzi laikam. Mēs aizkāvējamies uz izbrakuma ceremoniju par 20min, kas nebija traki, bet ja būtu laicīgi, paspētu izdarīt vairāk.

Tomēr šitas lietas nav kritiskas, un es esmu ļoti apmierināta ar mūsu kāzu dienu. Tas tiešam bija ļoti sirnīga, un nebija nevienas lietas, kas varetu man sabojāt garastāvokli, pat muzikants, kas kāzu rīta piezvanīja un pateica ka saslimis. Es vienkārši biju mierīga un zināju, ka apkārt man ir amazing cilvēki, kas visu novadīs augstākājā līmenī. Lai jums arī tā būtu!

-Varbūt ceremoniju arī rīkotu viesu namā, jo.. Sākumā bija plāns ceremoniju taisīt dzimtsarakstu nodaļā, bet bija covids. Izbraukuma ceremonija sanāca padārgs prieks.

-Labāk sekot līdzi laikam. Mēs aizkāvējamies uz izbrakuma ceremoniju par 20min, kas nebija traki, bet ja būtu laicīgi, paspētu izdarīt vairāk.

Tomēr šitas lietas nav kritiskas, un es esmu ļoti apmierināta ar mūsu kāzu dienu. Tas tiešam bija ļoti sirnīga, un nebija nevienas lietas, kas varetu man sabojāt garastāvokli, pat muzikants, kas kāzu rīta piezvanīja un pateica ka saslimis. Es vienkārši biju mierīga un zināju, ka apkārt manis ir amazing cilvēki, kas visu novadīs augstākājā līmenī. Lai jums arī tā būtu!

-Paprasītu, lai fotografs vairāk pabildētu mūs, jaunlaulātus ar vecākiem. Viņš ķera momentus, bet īpaši no viesu nama mums nav nevienas mierīgas bildes ar vecākiem. -Varbūt ceremoniju arī rīkotu viesu namā, jo.. Sākumā bija plāns ceremoniju taisīt dzimtsarakstu nodaļā, bet bija covids. Izbraukuma ceremonija sanāca padārgs prieks. -Labāk sekot līdzi laikam. Mēs aizkāvējamies uz izbrakuma ceremoniju par 20min, kas nebija traki, bet ja būtu laicīgi, paspētu izdarīt vairāk. Tomēr šitas lietas nav kritiskas, un es esmu ļoti apmierināta ar mūsu kāzu dienu. Tas tiešam bija ļoti sirnīga, un nebija nevienas lietas, kas varetu man sabojāt garastāvokli, pat muzikants, kas kāzu rīta piezvanīja un pateica ka saslimis. Es vienkārši biju mierīga un zināju, ka apkārt man ir amazing cilvēki, kas visu novadīs augstākājā līmenī. Lai jums arī tā būtu!

Būtu uzmanīgāki ar dūmu svecēm, ievērotu lielāku distanci no tām.

Neko! Viss bija tā kā MĒS vēlējāmies!

Zinu, ka visur - gan dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā - ar līgavas ienākšanu viss sākas, bet mums, esot ceremonijai ārā, pārairējušies pār ezeru, uzkāpuši kalnā uz sarakstīšanās vietu, būtu gribējies tādu kā elpas ievilcienu un pauzi. Padzerties, sasmaidīties ar viesiem, kas jau sanākuši/sasēdušies, samāties ar galvām un varbūt izteikt kādu repliku, komplimentu, uzsaucienu ("Dace, kas tev par superīgām kurpītēm! Gribēšu redzēt vēlāk!"). Protams, tas atkarīgs no personībām, situācijas un pasākuma, bet šādu pauzi prasījās, pirms viss pa īstam sākās.

Ja vajadzētu/varētu otrreiz iziet šai dienai cauri, būtu tomēr saskaņojusi ceremonijas norisi ar dzimtsarakstu nodaļas darbinieci. Zināju, ka ceremonija nebūs gara, bet gan mums pašiem, gan viesiem likās ļoti īsa. Neesam no tiem, kam vajag pusblociņa dzejoļu lasījumus un pieminēt dieva vārdu un mūžīgu dzīvošanu, taču kaut kā ļoti, ļoti ātri viss.