Pieredzes stāsti

Mēs gribējām skaistas kāzas, taču nebijām gatavi ieguldīt 10 un vairāk tūkstošus, tāpēc atradām vairākas nišas, kur ietaupīt. Kopējās izmaksas - 5500 eiro. Uz ceremoniju un kopā būšanu baznīcas dārzā tika aicināti visi, kuri vēlas šajās dienā būt kopā ar mums (publiski tika paziņots, arī personīgi uzrunāti daži), tie bija aptuveni 70 draugi, radi, taču svinības vakarā (ar ielūgumiem) turpinājām romantiskā gaisotnē, mazā lokā - 30. Tādējādi izdevās apvienot - saglabāt vēlmi par mazu svinēšanu, taču nevienu neapvainojot, jo uz ceremoniju varēja ierasties visi.

Pašu līdzekļi.

Kopā esam septņus gadus, ja godīgi, tad mums bija pusotra gada pauze, taču atkal sanācām kopā un attiecības uzplauka pilnīgi citā līmenī. Līdz kāzām kopā dzīvojām divus gadus. Mums bija svarīgi precēties, lai kļūtu par oficālu ģimeni, būtu šī stabilitātes, "nopietnības" sajūta, kā arī sakārtotas attiecības Dieva priekšā.

Dāvis mani bildināja ceļojuma laikā Zakopanē, 8.maijā. Uzreiz bija skaidrs, ka kāzas svinēsim nākamā gada maijā, kā jau. visiem pierasts - gadu gatavoties, taču tad sapratām, ka mēs taču gribam precēties pēc iespējas ātrāk, nevis gaidīt vēl gadu! Aptvērām visus darāmos darbus un idejas, ko gribam īstenot un sapratām, ka "nestiepjot gumiju", bet sākot darīt, visu var paspēt un jūnijā nolēmām, ka kāzas svinēsim jau septembra sākumā. Vispirms sākām ar viesu mājas atrašanu, jo tās parasti ir visgrūtāk norezervēt pēdējā brīdī, tad ēdināšana, un tad jau visi pārējie darbi.

Madonas katoļu baznīcā

Pirmā daļa ar visiem viesiem baznīcas dārzā - šampanietis (nolēmām par mazajām pudelītēm, kas ir gan ērtāk, gan interesantāk) + uzkodas - 360 eiro. Otrā daļa vakarā ar lūgtajiem viesiem - viesu nama "Sniegi" pagalmā. Gribējām "ārzemju" sajūtu, kad galdi ir klāti brīvā dabā, virs galvām - lampiņu virtenes. Viesu māja + atsevišķā māja mums abiem - 650 eiro, ēdināšana (siltais/aukstais zviedru galds) - 900 eiro. +alkohols, bārmenis.

Mums bija svarīga jauna, mūsdienīga viesu māja ar skaistu pagalmu, jo vēlējāmies svinēt ārā, brīvā dabā. Tā kā laulājāmies Madonā un esam madonieši, tad negribot nogurdināt ne sevi, ne viesus ar tālu braukšanu, tad šī viesu māja ir pie pašas pilsētas robežas - ļoti ērti. Uzrunāju vairākas kafejnīcas/restorānus un atradām gan labāko piedāvājumu, gan cenu. Mūsu ēdinātājs izpildīja pilnīgi visas manas, taā teikt, iegribas un gatavoja arī to, kas nebija viņu oriģinālajā piedāvājumā.

Tā kā abi neesam kūku cienītāji, tad nolēmām, ka arī mūsu kāzās tādas nebūs. Nevajag kaut ko darīt tikai tāpēc, ka tā ir pierasts. Mēs atteicāmies no vairākām klasiskām lietām un darījām citādi, mums tas bija svarīgi. Daudzi draugi ikdienā novērtē, ka gatavojam dažādus interesantus saldos ēdienus, tad nu arī šoreiz pasniedzām pašgatavotu. Šajā reizē gan manas mammas gatavotu saldo - to varētu saukt par veselīgu siera kūku burciņā. + viesi novērtēja šo "pievienoto vērtību".

Ļoti daudz palika pāri.

Baznīcā ceremonijai speciāli tika izveidota jauna mūziķu blice, zinājām gan dažus mūziķus ko gribam, gan kādus instrumentus. Baznīcas dārzā - Kārlis Kazāks. Vakarā - mini putēju orķestris.

Mēs sapratām, ka šī diena ir mūsu diena, nevis ballīte viesiem. Mēs, protams, gribējām, lai visi jūtas lieliski, taču akcentu likām uz sevi. Pēc baznīcas aizbraucām nelielā fotosesijā un tas arī viss. Viesi varēja doties mājās atpūsties (gandrīz visi bija madonieši). Visi to ļoti novērtēja, ka var atvilkt elpu, pārģērbties vakara cēlienam utt, nevis visu dienu braukāt līdzi jaunam pārim, no kā visi nogurst. Savukārt mēs jau braucām uz viesu māju un savā mājiņā izbaudījam atpūtas mirkli, vienkārši dzerot kokteiļus, runājot, aptverot notikušo un atvelkot elpu. Tas bija labākais lēmums!

Gan vedējmāte, gan mēs paši. Zinot, ka kompānija būs maza un ļoti jautra, sapratām, ka kāzu vadītājs ir vēl viena opcija, kur ietaupīt. Un tas radīja ļoti labu, draudzīgu atmosfēru, ka bijām paši vien.

Otrajā kāzu rītā brokastis bijām noorganizējuši mūsu mīļākajā Madonas vietā - krogā Šlāgeris. Ar skaisti klātu zviedru galdu, prosecco un izlejamo alu pie bāra, jo abi esam kvalitatīva alus cienītāji. Saņēmām ļoti daudz labas atsauksmes, ka nebija jāpaliek viesu mājā uz iepriekšējās dienas, es atvainojos, "atlikumiem", kā ierasts un nesakārtotu pēc ballītes vidi, bet ir pilnīgi jauna vieta, kas toties mūs raksturo, jo tā ir mūsu iecienītākā vieta. Tajā dienā krodziņš bija slēgts un piederēja vien mums, kopā ar saimnieku-bārmeni. Savukārt vakarā svinības turpinājām manu vecāku mājās, ar skaisti klātu galdu, pie ugunskura, jau brīvākā formā. Un tāpat turpinājām arī trešās dienas vakarā, jāteic - nedaudz mazākā kompānijā jau :D

Tā kā mans vīrs nav liels dejotājs (diemžēl) un sevišķi citu cilvēku priekšā, tad atteicāmies no idejas par pirmo valsi, jo savā kāzu dienā justies neveikli, darīt to ko negribas, noteikti nav prāta darbs. Padejojām pie mīļākajām Kazāka dziesmām pie baznīcas, tas bija nezkrītoši un dabīgi - sākām divatā un tad jau citi saprata, ka var pievienoties. Savukārt vakarā bijām sarunājuši, ka mūziķi ieradīsies kā pārsteigums - nāks iekšā spēlējot, tad nu mēs tajā brīdī aizskrējām dejot un citi sekoja mūsu piemēram. Tāds mums "pirmais valsis". :)

Kleitu nopirku jau trīs dienas pēc bildinājuma, jo pamanīju savu ideālo kleitu, vien bija jāved pie šuvējas pāršūt, pielāgot. Kleita no Julija Bridal, bet pirkta andelē par 130 eiro. Jāteic, ka biju aizbrauukusi ciemos pie meitenes gan uzmērīt, gan parunāt, man bija ļoti svarīgi no kāda cilvēka pērku. Pie šuvējas vēl 15 eiro, kurpes - 70 eiro. Vīra bikses, kreklu nopirkām atsevišķi. Viņš negribēja uzvalku, bet bikses un baltu lina kreklu, līdz ar to atradām "parastajos". veikalos - Reserved un Peek&Cloppenburg, kopā 70 eiro.

Mani uz baznīcu aizveda vedējtēvs ar džipu - amoraku, taču tā kā esam motociklisti, tad pēc baznīcas abi kopā aizbraucām ar mūsu moci.

Tā kā braucām ar moci, tad rotāšana nebija nepieciešama, arī līgavaiņa piespraude nebija, jo bija krekls. Manu pušķi gatavoja Madonas novada salons "Divi torņi".

Fotogrāfu izvēlējamies tādu ar kuru mums bija bijusi pāra fotosesija un jutāmies ar viņu kopā strādājot ērti. Jauna fotogrāfe, devām iespēju viņai, līdz ar to arī cena laba - ceremonija un foto sesija īsa - 180 eiro. Foto (315) saņēmām pēc divām nedēļām.

Tā kā strādāju TV un vīrs ir fotogrāfs, tad mums ikdienā video spēlē nozīmīgu lomu, līdz ar to veidojām video ielūgumus, iekļaujot kadrus no mūsu ikdienas, bildinājuma un tad izstāstījām svētku norises gaitu. Viesi atzina, ka šādā veidā ielūgums licies personiskāks. Par to prieks :)

Pārgāju vīra uzvārdā, problēmu nav, vien cilvēkiem darba dēļ jāpierod pie mana jaunā. :D :)

Jā, ielūgumā norādījām, ka vēlamies dāvanu saņemt aploksnē. Otrs - ziedu vietā aicinājām dāvāt vīna pudeli ar savu autogrāfu un tas bija izcili, viesi bija ļoti piedomājuši un radoši izpaudušies.

Devāmies mini brīvdienās (2 naktis) uz Tartu, kas ir kā mūsu otras mājas, lai aizbēgtu uz brīdi - restorānu tūre, spa, taču garāks kāzu ceļojums paredzēts janvārī. Sapratām, ka kāzas ir emocionāli piesātināts un arī nedaudz nogurdinošs (jo svinējām 3 dienas) notikums, lai spētu uzreiz izbaudīt garu ceļojumu.

Drukātiem ielūgumiem, auto rotāšanu, vakara vadītāju, 24h fotogrāfu, garo video (videogrāfs bija tikai baznīcā), kāzu pieturas punktiem līdz viesu mājai, dārgam viesu namam, alkohola (bija bārmenis, līdz ar to stipri mazāks alkohola patēriņš), svētku kūku, dāvaniņas viesiem (bija ar roku rakstītas vēstules no mums katram viesim), kāzu tērpiem un dažādiem citiem sīkumiem, kas mūsuprāt nav vajadzīgi, bet daudz izmaksā - amatu medaļas, diplomi, foto stūri, galda kartes, viesu grāmata (kas parasti paliek pustukša) un citas liekas, nepamanāmas dekorācijas, ziedu kompozīcijas baznīcā.

Atcerēties, ka šī diena ir Tava un vienreiz dzīvē, tāpēc darīt pēc savām sajūtām un vēlmēm, pat tad ja ir spiediens un neizpratne no kāda, jo "parasti taču dara tā...". Tā esi Tu un Tavas kāzas nav "parasti"!

Iepriekšējo vakaru/nakti pavadīt atsevišķi, jo pirms ceremonijas gaidot un ieraugot līgavu tikai tajā brīdī sajūtas ir daudz stiprākas, skaistākas.

Noteikti atrast laiku kāzu dienā, kad pabūt divatā un aptvert, izbaudīt mirkli bez citu klātbūtnes!

Neko! Esmu ļoti prasīga un vienmēr atrodu kur nokritizēt, taču šoreiz viss izdevās ideāli, pat man! Ja nu būt kaut kas, tad izvēlētos citu fotogrāfu un tomēr ņemtu fotogrāfu ar pieredzi.

Vecmeitu ballīte - brauciens uz Tartu, divas dienas, skaistas pusdienas, vakariņas un eksursija Puhastes alus darītavā. Vecpuišu ballīte - divas dienas upes krastā, šaušana ar gaisa pistoli, vakarā pirts, ēdiena gatavošana uz ugunskura/grila.