Pieredzes stāsti

Kopējās izmaksas bija aptuveni 12 000 EUR Kopā bijām 32 personas (26 viesi, tostarp 5 bērni, jaunais pāris ar vedējiem, fotogrāfs un vakara vadītājs)

Līdzekļus kāzu organizēšanai sakrājām

Mēs abi zinājām, ka vēlamies kopīgu nākotni un kāzas bija tikai loģisks solis mūsu tālākām attiecībām. Pirms kāzām dzīvojām kopā un tie bija aptuveni 3 gadi

Ņemot vērā, ka esmu cilvēks plānotājs, protams, sāku gatavoties laicīgi. Uzreiz pēc bildinājuma izvēlējāmies kāzu datumu, bet gadu iepriekš svinību vietu, fotogrāfu un vakara vadītāju. Lielākās grūtības bija noturēt noslēpumā faktu, ka esam saderinājušies, jo to paziņojām tikai saviem pašiem tuvākajiem draugiem un ģimenei 8 mēnešus pēc saderināšanās. Vēlējāmies to pasniegt kā pārsteigumu un tas arī izdevās Ziemassvētkos.

Man bija ļoti svarīgi, lai mūsu laulību ceremonija notiek baznīcā un to arī piedzīvojām

Svinības notika viesnīcā/restorānā “Zoltners” (Kroņaucē, Tērvetes pag.)

Ņemot vērā, ka mūsu viesi bija gan no Kurzemes, gan valsts centrālās daļas, vēlējāmies atrast pusceļu, jo svinības notika līdz pusnaktij un visiem būtu aptuveni vienāds attālums līdz mājām. Aizbraucot uz Zoltneru sajutām šo mieru un dabas elpu, kas raksturo arī mūs pašus, tāpēc ilgi nedomājot sapratām, šī ir mūsu īstā vieta. Zoltners nodrošināja ne tikai telpas, bet arī pilnu servisu, gan apkalpošanu, gan galdu glāšanu. Piebildīšu, ka pēc ceremonijas uzkodas un apkalpošanu mums nodrošināja “Garšu sēta” no Tomes, kurus izvēlējāmies pēc viņu piedāvājuma klāsta, operatīvās komunikācijas un atrašanās vietas, jo ceremonija notika Ikšķilē.

Ņemot vērā, ka kāzu torte bija paredzēta pēc ceremonijas, to nodrošināja “Kūkas Gardas” no Siguldas, kas arī veica piegādi uz mūsu izvēlēto ceremonijas vietu.

Ēdiens palika pāri, bet saprātīgos daudzumos, lai varētu panašķēties vēl nākošajā dienā.

Tā kā ceremonija nenotika manā baznīcā, man bija ļoti svarīgi, lai tajā spēlē manas draudzes mūziķes, esmu ļoti priecīga par mūsu izvēli, jo kāzu viesi pēc ceremonijas teica, cik skaista un svarīga daļa ceremonijai bija tieši mūziķes. Savukārt, svinībās izvēlējāmies vakara vadītāju/DJ vienā personā – Agris Bušs.

Tā kā kāzu organizēšanu un plānošanu uzņēmos pati, tad zināju, laika posmu starp ceremoniju un svinībām vēlos tikai un vienīgi fotosesiju, iepriekš lokāciju saskaņojot ar fotogrāfu. Tad nu devāmies uz Tērvetes pilskalnu, kurā nesteidzīgi baudījām foto mirkļus – gan kāpjot kalnā, gan turpat pakājē pie upes. Tā kā man bija ļoti svarīgi laikā būt pie saviem viesiem, tad atmetām otru plānoto fotolokāciju. Bet runājot par pašu pārbraucienu, tad mūsu vedēji bija saorganizējuši aktivitāti/dāvanu grozu, kur pa vienam vilkām ārā sievas/vīra pienākumus un tikām pie visādām foršām dāvanām attiecīgi katrai tēmai. Piemēram, dāvanu karti restorānā izvilka vīrs, jo viņš būs tas, kas vedīs uz restorāniem, savukārt, es izvilku skrāpējamo sienas pasaules karti, jo ceļojumus plānošu es. Bija ļoti forši un vērtīgi.

Mūsu vakara vadītājs bija Agris Bušs. Tiklīdz sapratām, savām kāzām ņemsim vakara vadītāju, tad uzreiz zinājām, tikai un vienīgi Agri, kuru pirmo reizi satiku savas māsas kāzās 10 gadus atpakaļ. Protams, viņš attaisnoja uz sevi liktās cerības un pat vairāk. Arī pēc kāzām no viesiem dzirdēju, cik labs, foršs un profesionāls vakara vadītājs mums bija. Dažas idejas un vēlmes izteicu arī es pati un Agris tā forši visu realizēja.

Tā kā mums kāzas bija līdz pusnaktij, daļa viesu aizbrauca mājās, bet ar tiem, kas palika svinību vietā, pabrokastojām un pēc tam četratā ar vedējiem braucām atpūsties uz Usma SPA hotel & camping. Tur baudījām dzīvošanu namiņā uz ūdens, gardus ēdienus, izbraucienu ar jahtu, sarunas, galda spēles, peldes un brīnišķīgu laiku kopā.

Kāzu dejas dziesma pie mums uzreiz neatnāca, meklējām, domājām, bet nevarējām atrast tādu, kas apmierina abus. Līdz beidzot es nejauši dzirdēju Līgas Priedes dziesmu “Jūra un krasts,” kas iepatikās ne tikai man, bet arī vīram. Pēc dziesmu izvēles devāmies pie brīnišķīgās deju pasniedzējas Annijas Dvēselītes. Esam no tiem netipiskajiem pāriem, kur vīrs bija iniciators tam, ka jāiet mācīties dejot, jo man dejošana nekad īsti nav līdz galam saistījusi. Tomēr Annija ne tikai iemācīja soļus, bet arī ļāva izbaudīt procesu un priecāties par galarezultātu.

Kāzu kleitu iegādājos diezgan ātri, jo zināju salonu, kas rada kleitas, starp kurām atradīšu savējo -romantisku, mazliet ķoķetu ar kādu interesantu akcentu. Kleita noteikti bija īpaša, ar vieglu un bohēmisku pieskaņu, kuru iegādājos “Amelii”. Vīram bija uzvalks no veikala “Kokos”, kuru arī diezgan ātri un veiksmīgi iegādājāmies, jo klientu konsultante uzreiz nolasīja to, ko vēlamies.

Tā kā nevienam no mums kāzu transports nebija tik ļoti prioritārs, nolēmām uz šo pozīciju ietaupīt un braukt ar savu mīļo sudraba krāsas Mercedes C220

Par visām ziedu rotām parūpējās brīnišķīgā Zane Boreiko, kura ielika visu savu sirdi, lai mūsu dienu padarītu vēl skaistāku.

Sākumā es veicu fotogrāfu atlasi un tad pieslēdzās vīrs, kurš no mana saraksta atlasīja, kas viņu uzrunā. Beigās izvēlējāmies Jāni Vartu, kura bildes mūs abus uzrunāja un neslēpšu, no citiem izvēlētajiem, simpatizēja arī viņa cena. Jānis ir lielisks fotogrāfs, kurš mūsu dienu ietērpis tik skaistos fotomirkļos.

Ielūgumus gatavoju pati portālā Canva un printēju Myprint. 2023.gada decembrī Ziemassvētkos uzdāvinājām “Save the date” kartiņas, bet 2024.gada maijā izsūtījām ielūgumus

Uzvārdu mainīju tikai es, pārejot vīra uzvārdā. Nebija nekādu problēmu ne pie maiņas, ne dokumentu saņemšanas, viss ļoti ātri un ērti.

Mēs nelikām uzstādījumu, ka gaidām dāvanas, bet ļaujot pašiem viesiem izvēlēties, vai vēlas mūs iepriecināt ar kaut ko taustāmu. Viesi dāvināja finansiālu ieguldījumu, kuru novirzīsim nākošā gada ceļojumam.

Kāzu ceļojumā nedevāmies, bet 2025.gada pavasarī dosimies uz Itāliju, tad nu savā ziņā to varam uzskatīt arī par kāzu ceļojumu jeb pirmo ceļojumu pēc kāzām.

Iespējams uz viesiem, jo sapratām, ir jāizvēlas no diviem variantiem - aicinām visus draugus, radus, bet ietaupām uz kaut kādām lietām vai aicinām tikai pašus, pašus tuvākos un uztaisām dienu, kādu vēlamies. Tad nu palikām pie tā, ka taisām mazas kāzas, bet realizējam visu to, ko vēlamies. Otra lieta, neizvēlējāmies videogrāfu, jo vīrs neredzēja vajadzību, arī man tas nebija tik svarīgi, tāpēc palikām tikai pie atmiņu iemūžināšanas bildēs. Ietaupījām arī uz kāzu auto un neko nenožēlojam.

Plānojot kāzas atcerēties, ka kāzu diena ir ne tikai par sievu, bet arī par vīru un viņa vēlmēm.

Jūs jau zināt, ka visbiežāk topošās sievas ir jau uzbūrušas vīziju, kādu redz savu kāzu dienu, tāpēc ja ir lietas, par kurām jūs nepiekrītat, uzreiz nāciet ar savām idejām, lai nav tikai sievas idejas noliegšana. Un vienmēr šādos brīžos ir jāizvērtē - ja tas viņai ir ļoti, ļoti svarīgi, bet Tev pašam patiesībā varbūt ir pat vienalga, Tev vienkārši tikai nepatīk, tad ļauj viņai to realizēt. Un padomāt arī par tām lietām, kas Tev ir ļoti svarīgas, tās sievai arī ir jāzina un jāņem vērā. Katrā ziņā gan sievai, gan vīram iesaku meklēt kompromisus.

Ja es pirms savām kāzām dzīvotu ar domu, man svarīgi ir tikai tas, lai man un vīram šis, man un vīram tas, galvenais tur smukas bildītes, utt., tad es vienkārši kopā ar vīru un fotogrāfu aizbrauktu un mēs divatā apprecētos. Bet es tomēr esmu izvēlējusies šo dienu dalīt ar saviem viesiem, ar tiem pašiem, pašiem tuvākajiem, tāpēc man bija ļoti svarīgi, ka mani viesi bauda, priecājas, izklaidējas, ir paēduši, padzēruši, lai viņi jūtas gaidīti, svarīgi un priecīgi. Jo es savu kāzu dienu neuztvēru tikai kā savu svētku dienu, es zinu, ka arī viesiem šī diena ir svarīga, starp viņiem taču ir mamma, tētis, māsa, labākā draudzene, viņiem arī manas kāzas ir ļoti īpašas. Otra lieta, iesaku izvēlēties skaistu svinību vietu, jo tas prasīs mazāku ieguldījumu dekorācijās un iespējams tiksiet pie vēl kādām foršām foto vietām. Mūsu svinību vieta bija perfekta un vēl tikām pie skaistām bildēm kukurūzas laukā, saulrietā dīķa malā, modernas arhitektūras. Izvēlējāmies nesteigties ar precībām uzreiz pēc saderināšanās, bet iekrāt naudiņu, tikt pie visiem profesionāļiem un vietām, kuras vēlamies, sastādīt plānu, lēnām gatavoties, līdz ar to noslīpēt mūsu kāzu dienu līdz tādai, kādu vēlamies, un pats svarīgākais izbaudīt arī gatavošanās procesu, jo tad, kad liekas, kāzu lietas ir par daudz, uz laiku no viņām attiet un kad ir iedvesma, atkal pieslēgties. Un vēl viena mūsu pareizā izvēle ir iesaistīt profesionāļus visur, kur var, lai mums pašiem un viesiem noņemtu no pleciem kādus pienākumus, tādējādi kāzu dienā ļaujot baudīt un neuztraukties. Esmu ļoti priecīga, ka varēju to realizēt un bija cilvēki, kas atved kūku, uzklāj galdu, uztaisa kokteili, pasniedz ēdienu, izklaidē, izdekorē, utt.

Pie iespējām un apstākļiem, kādi bija, noteikti neko nedarītu citādāk.

Pirmskāzu ballītes tika rīkotas abiem. Vīrs savā ballītē devās uz šautuvi, lēkt ar gumiju no torņa, alus darītavu. Tā kā viņam patīk makšķerēt un viņš savu ballīti vēlējās, kā mierīgu atpūtu, arī šis tika ņemts vērā, vakaru pavadot ezera krastā viņa dzimtajā pusē. Savukārt, mana ballīte bija par skaistu, sirsnīgu kopābūšanu un lietām, kas manām meitenēm ar mani saistās. Jau pirms ballītes saņēmu ļoti skaistu kleitu un manas kāzu floristes vainadziņu, kurā ietērpos ballītes rītā. Kā pirmā mani sagaidīja māsa, kura arī, protams, ir bijusi ar mani visilgāk kopā, tad pēc norādēm bija jānokļūst visās nākošajās vietās, kur esmu iepazinusies ar pārējām meitenēm. Katra savā lokācijā bija parūpējusies par uzdevumu. Tālāk mūsu ceļš veda uz Sabiles sidra darītavu, kur ne tikai baudījām pašu sidra degustāciju, bet iepazinām arī sidra ražošanas procesus un izzinājām sev interesējošās lietas. Ņemot vērā, ka īsi pirms ballītes vēl biju ar ceļa iekaisumu un ārsta rekomendācijām, meitenes rūpējoties par manu veselību atcēla izbraucienu ar veikbordu. Laikam tieši šī aktivitāte viņām saistās ar mani, jo esmu ne vienu vien draudzeni savā laikā aizvedusi izmēģināt šo ūdens prieku. Tomēr meitenes zināja, cik ļoti man patīk aktivitātes un piedzīvojumi, tad nu devāmies Kuldīgas ielās ar RoadGames. Mūsu galamērķis bija jūras stāvkrasts, jo tieši šī vieta ir tā, kas mani tik ļoti aizrauj un vienmēr tur vēlos atgriezties. Baudījām ne tikai sirsnīgu kopābūšanu ar šampanieti un dāvaniņām jūras krastā, bet arī gatavojām suši, iemēģinājām kublu, dalījāmies sarunās un vienkārši baudījām superīgu namiņu un foršu kopābūšanu. Un tas arī bija pats galvenais, būt kopā ar savējām un svinēt.