Pieredzes stāsti

Piedalījās 20 viesu.

Kopējās izmaksas - 4000 EUR

Savās turpmākajās atbildēs vēlos izvērsties plašāk, lai iezīmētu noskaņu, iespējams, kādu iedvesmotu, rosinātu uz pārdomām un padalītos ar idejām.

Abi divi krājām. Tā kā Covid dēļ mainījusies manu ienākumu plūsma, ķēros pie radikālākiem līdzekļiem un, tirgojot savu bērnu apģērbu un apavu krājumus, 4 mēnešu laikā iekrāju pieklājīgu summu.

Gribējām savas attiecības nokārtot juridiski, jo, pirmkārt, abiem bija pieredze, kad nereģistrētas laulības dēļ jāpiedzīvo neērtības:

1) nonākot slimnīcā un karantīnā, bieži vien draudzene/draugs ir tukša vieta - ārstu acīs tā nav galvenā kontaktpersona, jo nav radinieks, un bieži vien, neesot radiniekam, netiek arī ielaists palātā;

2) ceļojot uz zemēm ar stingru reglamentu par pieļaujamo laulātajiem un neprecētajiem, ir gadījies, ka nereģistrētas laulības dēļ partneri nedrīkst nakšņot vienā numuriņā.

Bija arī būtiski, ka apprecoties mēs uzņemamies pilnīgu atbildību vienam par otru un ģimeni kā vienotu veselumu. Turklāt ir tik patīkami dzirdēt vārdu "sieva" un mīļoto saukt par vīru - "Mans vīrs atnāks", "Vīrs uzcepa pankūkas", vīrs izdarīja to un šo, savukārt es kā sieva vīram dodu savu sievišķību un kopā būšanu, rūpes un vieglumu. Tā kopīgā piedzīvošana šādā kārtā ir vēl jo īpašāka. Un atļaujos teikt, ka arī seksualitāte tā kā uzplaukst - jā, tu kā sieviete saglabā savu es, bet kaut kā sajūtu līmenī esi tādā kā citā pakāpē attiecībā uz piederību otram.

Jā, līdz kāzām dzīvojām kopā gandrīz 3 gadus.

Sākām gatavoties 4 mēnešus pirms kāzām - martā.

1) Vispirms pieteicām kāzu datumu dzimtsarakstu nodaļā, noskaidrojot, vai konkrētais datums jau nav aizņemts, un noskaidrojām par iespēju apprecēties ārā.

2) Apzinājām viesu sarakstu, jo martā vēl bija Covid ierobežojumi gan viesu skaita ziņā, gan ar ēdinātājiem, gan masku lietošana.

3) Vietas atrašana, lai var domāt par formātu.

Grūtības sagādāja ēdinātāja atrašana Valmieras pusē, kur nevienu nezinājām. Aptaujājot ēdinātājus, bija sajūta, ka bez 30 EUR uz cilvēku neiztikt, taču atradām risinājumu.

Ceremonija notika Kocēnu ezera krastā kalnā "Sudrabkalnu" pagalmā, jo saimnieces Judītes gaumes izjūta saskanēja ar manām ekspektācijām un vīziju, kādu redzu sarakstīšanās vietu. Patika, ka varēja izvēlēties no vairākām vietām, kur sarakstīties - vai alejā pie lielas liepas ezera krastā kalnā, vai koku pavēnī pāris vietās.

Svinības notika turpat, kur ceremonija - Kocēnu "Sudrabkalnu" Viesistabā, jo tā ir piemērota vieta arī uzkodu/piknikgaldiem un viesu skaits nesagādāja sarežģījumus arī ar apsēšanos. Turklāt mums bija īso kāzu formāts - ap 6 h bez tradicionālajām kāzu izdarībām, kas visu vērta vienkāršāk organizējamu.

 

Svinību vieta (dekorēšana, galdu klāšana, trauki, ūdens) - 300 EUR (jārēķinās, ka vietai tomēr +/- laika limits un saimnieki nav paredzējuši ilgu ballēšanos savā sētā. Šo vēlams izrunāt pirms pasākuma attiecībā uz jebkuru vietu - kas ietiplst samaksā un kāds ir laika limits

 

Ēdināšana ("Krimuldas Ilze") 30 personām (pasūtījām nedaudz ar rezervi, lai varam uzcienāt arī fotogrāfi, mūziķi un saimnieci un ja kādam viesim kaut kas ļoti garšo un gribas vēl) 10 veidu uzkodas (ļoti pārdomātas, gardas, vizuāli skaisti noformētas)+3 veidu salāti - ar piegādi 370 EUR.

Gribējām viesus iepriecināt ar kaut ko netradicionālu karbonāžu, kāpostu un rasola vietā, turklāt nebija paredzēta stundām ilga ēšana, un šis bija ideāls risinājums. Biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes, un arī viesi gan kāzu dienā jautāja, gan pēc tam zvanīja, prasot, kas bija ēdinātāji, un sakot, ka ēdiens bija fantastisks.

Kocēnu "Sudrabkalnus" atradām pilnīgi nejauši, jo es lūkoju pēc kroņa, kas bija mans sapnis ne tikai saistībā ar kāzām. Ieraudzījām pagalmu, uzklausījām saimnieces stāstu, kā viņa te īsteno savas idejas un ka jā - šī ir arī kāzu pieturvieta. Pēc tikšanās sociālajos tīklos paskatījāmies bildes un video un sapratām, ka saimnieces redzējums saskan ar mūsu noskaņu.

Patika, ka pagalmā ir arī ar sausajiem augiem, lustrām un dīvāniem, krēsliem iekārtota siltumnīca kā radošā telpa, kas piemērota arī fotosesijām.

Galdus klāja pati saimniece ar saviem galdautiem un skaistiem, antikvariātos atrastiem traukiem. Mums ļoti patika, ka šķīvji nav vienādi, bet katrs ar savu šarmu un auru, ka ūdens krūzēs izrotās raspodiņiem un arī mūsu šampanieša glāzes īpaši noformētas. Judīte ir ne tikai fantastiska kroņu darinātāja, bet arī ar skaistu floristes, dekorētājas izjūtu.

Tā kā Valmieras pusē neko nezinājām, iesāku ar Māti Gugli. Iesaistījās arī vīra Valmieras kolēģi, bet, redzot viņu atsūtītos paraugus un idejas, es kārtējo reizi sapratu, cik ļoti atšķiras izpratne par to, kas ir skaists un gaumīgs. Sviesta rozes ar dzērvenēm vai makarūni uz lauku tortes (pie tām pašām sviesta rozēm) man nederēja.

Iesākumā apstājos pie "Didas kārumiem" (cenas ap 18-25 EUR/kg), jo simpatizēja noformējums un savās kāzās iedomājos savai vasarai atbilstošu kūku, rotātu ar rudzu vārpām, meža zemenēm un suņuburkšķiem :)

Taču tad mani meklējumi aizveda līdz Gunitai no "GG Kūknīca" (ar tādu nosaukumu vai Gunita Queen atrodams "Facebook"), un man atlika vien sajūsmā elst jau vien no bildēm. Izvēloties no abām cepējām, Gunita manu sirdi iekaroja ar to, ka viņas kūkām bija dažādakas garšu variācijas un klasiskā biskvīta vietā gan mandeļu miltu, šokolādes, pistāciju, ar kraukšķiem vai bez. Turklāt Gunitai bija savs statīvs, un viņa varēja piegādāt mums ērtā laikā, pieskaņojoties pasākuma norisei. Es raizējos par karsto laiku un ka smalkā glazūra sāks "svīst" un kūka izkusīs, dekorācijas sašķiebsies vai pat nokritīs, ilgi ārā stāvot (ēšana ārā), taču tiku nomierināta, ka atvedīs vajadzīgajā brīdī.

Pirms kāzām Gunita aicināja tikties, un man likās nedaudz savādi, vai tad mūsdienu virtualajā laikmetā un iespējās nevar visu izrunāt netiekoties. Taču viņai bija svarīgi ar mums aprunāties, kā pati teica, sajust, jo no pāra atkarīgs arī kūkas tapšanas process un galarezultāts. Viņai bija svarīgi saprast, kas mums patīk, kāda būs kleita, uzvalks, redzēt kroni. Pirms pasākuma viņa aizbrauca uz norises vietu, lai saprastu, ar ko rēķināties un kur kūka iederētos.

Un tad! Un tad kāzu dienā viņa ieradās kā burve savā sniegbaltajā šefpavāra "ancukā" un uz skaista statīva nolika mums, vedējiem paredzēto griežamo aveņu vaniļas musa kūku ar pistāciju biskvītu pamatā. Kūkai bija zaļi "batikota" šokolādes virsmiņa ar pasakainām zaļganām šokolādes milzu peonijām (tās turu tagad traukā saldētavā un noēdīsim kādā mums nozīmīgā dienā), kam blakus kā no mana kroņa noripojušas pāris perlamutrīgas gaišzilas pērles. Viesiem bija paredzētas mazās kūciņas viļņotiem sāniem, kas atgādināja manu būšanu ezeros, tās rotāja spirgti zaļš zirņu dzinumiņš, maza tumši violeta sirsniņlapiņa un gaišzila bezē lāsīte kā atsauce uz lietu un melleņu pieskārienu. Viņa visu, visu, ko biju stāstījusi un dalījusies ar vasaras iespaidiem un mūsu kaislībām, bija dzirdējusi, un mazajām kūciņām pie pamata bija pat kraukšķīši sārtā tonī, jo biju minējusi sarunā kā tīkamus acij.

Tiesa, kad saņēmām reķina summu 200 EUR par griežamo kūku un 40 mazajām (pasūtīju vairāk lieliem kārumniekiem, kas gribētu otru gabaliņu un, protams, mums pašiem nākamās dienas atgūšanās kafijas pauzei kādā brīdī), sākumā šķita dārgi, taču, parēķinot, ka vienai personai (turklāt pilnīgi pietiekami apjoma un baudas ziņā) tas izmaksā 5 EUR, es sapratu, ka viss ir adekvāti. Paturēju prātā, cik maksā ļoti viduvēji deserti un arī dzērieni ne tikai Rīgā, bet arī mazākās pilsētās.

Kā gardēde ar ne mazu pieredzi kūku baudīšanā Latvijā un ārvalstīs varu sacīt, ka šis bija augstākais lidojums par vislabāko cenu, turklāt pārsteidzoši patīkama nianse - viss šis skaistums un gardums tā iekšpusē bija teju kā sasaldēts - muss, veselās avenes un pārsteiguma viducītis zem virskārtas bija vēss un kā punkts uz "i" karstajā dienā.

10 no 10! Un zinu, ka mūsu ceļojums Gunitas garšu pasaulē nav pēdējais.

"Krimuldas Ilze" bija sarēķinājusi ļoti adekvātu apjomu (mana mamma ir profesionāla pavāre un varēja nokomentēt, vai pietiks vai puse paliks pāri) - ap 700 g uz cilvēku (10 veidu ļoti pārdomātas un glītas, gardas uzkodas+3 veidu salāti). Tā kā maltīte bija piknika formātā, ēšana ne visa vakara garumā+kūka pirms prombraukšanas, mēs no nelielas daļas atteicāmies pirms gala rēķina atsūtīšanas. Tas bija labs lēmums, jo tāpat palika pāri, kas nedaudz sarežģīja kāzu dienas loģistiku, taču lieti noderēja kopīgai mazajai maltītei pirms saulrieta sagaidīšanas un kopīgas uzdziedāšanas mūsu abu mīļajā kalnā.

Tā kā šīs bija īsā formāta (ap 6 h) kāzas, turklāt ārā, mums pietika ar koklētāju Zani Sniķeri, kura spēlēja, viesiem ierodoties, ceremonijas laikā brīžos, kad netika runāts, sveikšanas brīdī, fotografēšanās laikā un daļu maltītes. Ļoti labi iederējās visā atsmosfērā. Izmaksas - 100 EUR+transports

Tā kā šīs bija netradicionālas kāzas bez tiltiem un vārtiem, nekā īpaša nebija. Svarīgāk bija karstumā piepūderēt degunu, padzerties un laikus nokļūt ezera krastā, kam pārairēties pāri uz ceremonijas un svinību vietu. Ak jā - un nepakrist uz kāpnēm kalnā :)

Mums nebija klasisku spēļu vai izdarību. Svarīgāka bija kopābūšana, kad viesi pagatavoja kopīgi vēja zvanu, kamēr mēs fotografējāmies, uzrakstot uz māla piekariem novēlējumus un iesienot tos karkasā, ko izgreznot iesietām spalvām (zvirbuļkāzu tēma) un pērlēm kā atsauci uz kroni.

Sirsnīga bija sasēšanās aplī, kad katrs pastāstīja, kas viņš mums ir, kāpēc ir šeit, un es jutu iedvesmu pastāstīt par teju katru savu stāstu, iezīmējot ciemiņa personību un nozīmīgumum mūsu dzīvē.

Līdz asarām izvērtās stāsts, kā esmu iepazinusies ar vedējmāti, kļūstot par draudzenēm lauztu kauliņu dēļ un ļoti grūtā brīdī un fiziskos, emocionālos izaicinājumos vienai otru slimnīcā atbalstot, uzzinot, ka viņa savā vīrā pēc 40 gadu laulības joprojām ir iemīlējusies. Kur vēl ideālāku un atbilstošāku vedējpāri?! Bija dīvaini un reizē aizkustinoši redzēt asaras arī vedējtēva acīs. Atceroties šo dienu, varu teikt - uzdrīkstieties būt atklātāki nekā ikdienā un pateikt tos labos vārdus citiem, jo tas ir stāsts ne tikai par jums un jaunu ģimeni, bet kopābūšanu.

Mums nebija svarīgas spēles (patiesībā netīk tas viss ļembasts), mičošanas pusnaktī un dejas līdz rīta gaiļiem.

Pēc svinībām devāmies iziet kopā takas iemīļotā parkā, kārtējā fotosesija (šoreiz ar dūmu svecēm un konfeti), kopīgs saulriets pēc viesu apmešanās naktsmājās, un mēs divatā devāmies uz viesnīcu, jo bija svarīgāk par dančiem pabūt šajā dienā arī divatā.

Jā, attinot filmu, liekas, ka varējām ilgāk pabūt ar viesiem, taču prātā arī kopīgs brauciens divatā uz viesnīcu, miglas vāli, oranžās nakts debesis, siltas rokas un mīļš sāns viesnīcas pēļos, sapucēšanās nākamajā rītā un baudpilnas lēnas brokastis viesnīcas terasē vēl rīta vēsumā. Šoreiz jau kā ģimenei. Tas tomēr ir tā vērts - pabūt arī divatā, nevis bezspēkā atkrist, lai nākamajā dienā visi samocīti laktu soļanku un mēģinātu kaut kā atiet.

Bijām viesiem ļoti laikus pirms kāzu dienas pieteikuši, ka otrajā dienā būsim satiekami ne agrāk par pl.12 (nakšņošanas dēļ citā viesnīcā un lai ir laiks arī pašiem sev).

Daļa viesu aizbrauca mājās jau kāzu dienā, jo darbi un aktivitātes, iespējams, nešķita saistošas, taču lielākā daļa palika, jo beidzot gribēja piedzīvot manu prieku un skaistumu, ko bija līdz šim baudījuši tikai manās fotogrāfijās un tekstos. Un es tik ļoti priecājos un pateicīga, ka viņi uz šiem maniem neapzinātajiem āķiem uzķērās un palika!

Biju sarunājusi gidu, un mums bija ekskursija pa pilsētu. Pēc tam kopīgs pikniks pie ezera, kur malkas kastē improvizēju galdu, servējot kāzu rītā pašceptus biezpiena plācenīšus, ko visi zināja kā manu gardumu, bet nebija baudījuši (tikai ar acīm soc.tīklos), un pārsteidzu viesus ar pašlasītu meža zemeņu mērci. Galdiņš malkas kastē, zilganzaļš ezers, labiekārtota pludmale, ēna un šī maltīte visiem palicējiem kopā - viņi atzinās, ka ilgi to atcerēsies.

Un tad jau mešanās peldkostīmos, plezīrs, pelde, burbuļu pūšana un vienkārši rāmas sarunas un joki pirms mājāsbrauciena.

Mūsu ideālo kāzu formātā neietilpa ne deju kursi, ne parādes valsis. Tas nav mums.

Tā kā man netīk Latvijas kāzu salonu piedāvājums un citos veikalos neko tīkamu atrast nevaru, savu kleitu šuvu "Linu lādē".

Reiz par visām reizēm pārliecinājos, ka lins var būt stilīgs, elegants un ļoti piemērots kāzām.

Tā kā šīs bija otrās kāzas un esmu latviete praktiskā, lai kleitu var vilkt arī pēc kāzām, vienojos, ka kleita tiks šūta baltā un šampanieša tonī ar brūnganiem rotaļīgiem mežģīņu ielaidumiem, lai to var nēsāt arī vasarā ikdienā.

Aizejot uz "Linu lādi" (Rīga, Cēsu iela), pielaikoju visu, kas man patīk, un meistare Evita cerēja, ka kaut kas no gatavajām man patiks. Taču sapratu, ka no vienas man ļoti patīk apkakle, no citas cita detaļa, no trešās "aste", un minēju Evitai, ka jāšuj. Parādīju un pastāstīju visu, kas man patīk un kas ne tik ļoti.

Pēc pāris nedēļām Evita raksta, ka šuj man divas kleitas - vienu, ko es esmu "nodiktējusi", un otru, kas viņai "nāk", domājot par mani kā cilvēku, kā sievieti.

Kad ieraudzīju abas kleitas, man uzreiz bija skaidrs, ka mana ir tā, kas Evitai atnākusi "no augšas". Tiesa, nedaudz mulsināja kuplā aizmugure, taču Evita smēja, ka to speciāli šuvusi, domājot par manu izteiksmīgo dibenu. Es raizējos, līdz uzvilku. Kleita bija/ir fantastiska - šūta no dažādas tonalitātes lina gabaliem šampanieša, baltā un viegli pelecīgā tonī, priekšpusē apspēlējot asociācijas ar smaržu pudelītes flakoniņa formu, asimetrisku apakšdaļu divās kārtās, kas viena otru parāda un izceļ, garāku aizmuguri ar "asti", kas ļāva paspēlēties kāzu rītā ar sudrabkrāsas tevotējumiem ne tikai uz rokas, bet uzlikt sudraba papardi uz apakšstilba, veidojot kopējo tēlu.

Ar šo kleitu guvu pārliecību, ka balts un gaišs nav tikai slaidajām un ka šāda kleita labi izskatās arī ne ar 90-60-90.

Lai nodrošinātos pret iespējamu lietu vai vēsu dienu, iegādājos "Linu lādē" arī žaketmētelīti, šūtu no rozīgiem un viegli brūnganiem auduma gabaliņiem ar mežģīnēm rotātu asti.

Vedējmāte pieskaņojās manam tēlam un savu tērpu arī iegādājās "Linu lādē".

Mums par prieku kāzu dienā uznāca lietus uz brīdi, un mēs lepni vilkām no mašīnas savas žaketes. Fotogrāfe vien noelsās, un tapa lieliska fotosesija alejā uz lauku ceļā un pļavā, kas kopējam kāzu stāstam noteikti piešķir odziņu.

Kleita+žakete - 400 EUR.

Līdz uzvalka iegādei man šķita, ka uzvalks ir tikai uzvalks. Protams, tirgus varianti kā šķira tiek lielā vēzienā aizslaucīti no "ēdienkartes". Taču, kad, klīstot pa veikalu atlaižu laikā, ieraudzīju draugu "Hugo Boss" uzvalkā un jo īpaši kāzu dienā, man bija skaidrs - kvalitātei/stilam ir nozīme. Mans mīļais izskatījās neatvairāmi. Pat draugs, kurš strādā vēstniecībā un redzējis ne mazums labas drēbes, pienācis jautāja: "Vecīt, kas tev par prikīdu! Izskatās pēc paša Versačes!" Vīrs noteica: "Zini, šoreiz tikai Hugo!"

Tiesa, par pilnu cenu atļauties smalkvilnas vasaras uzvalku nopirkt nevarētu, bet ar 70% atlaidi varējām, un līdz ar to 800 EUR tas neizmaksāja.

Tā ka jā - silti iesaku izmantot atlaižu laiku, lai tiktu pie pērlēm. Vēl jo vairāk, ja apģērbs vajadzīgs/noder arī pēc kāzām.

Attiecībā uz apaviem man šķiet, ka Latvijā ir ļoti maz kvalitatīvu apavu piedāvājums, turklāt par neadekvātām cenām. Tā kā jūtos kā zivs Rīaas autletu un second-hand apavu piedāvājumā, vīram jaunas "Lloyd" kurpes sadabūjām par 60 EUR un es lieliskā vācu zīmola "Paul Green" sudrabkurpītes uz papēža atsegtu purngalu par 40 EUR. Zināju, ka kāzu dienā nebūšu ne zeķēs, ne zeķbiksēs iespējamā karstuma dēļ, un šīs likās ideālas skaistajam pedikīram ļaut pagozēties saulītē, papriecēt citus un, protams, sevi. Turklāt sudrabkrāsas apavi man likās ļoti iederīgi kāzu dienā, atšķaidot pierastību un vienādību, kas kopā ar sudrabkrāsas tetovējumiem ļoti labi saspēlējās.

Kāzās piedalījā arī abi bērni. Un atkal - neadekvāto cenu un sintētikas pārsvara dēļ lūkoju svētku kārtu interneta dzīlēs. Dēlam "Next" lina uzvalks ar piegādi no eBay 45 EUR, "Geox" mokasīnus, kas "Elkor" par 100 EUR gozējās, atradu vienreiz vilktus "Andelē" par 20 EUR.

Arī meitai visu sameklēju eBay un Andelē.

Ja gribas meitenēm skaistu kāzu kleitu/aksesuārus, silti iesaku Lielbritānijas "Monsoon". Pēc mūsu veikalu vienādības malks svaiga gaisa un citāda skaistuma.

Tā kā mums nebija paredzēti ne tilti, ne vārti, ne daudz braukšanas, turklāt visiem viesiem kolonnā, pilnībā bija gana ar vedēju auto

Man vienmēr ir skumji brīdī, kad novīst ziedi, tāpēc nolēmām auto nepušķot, turklāt minētais fakts, ka nebija braukšanas visiem viesiem kolonnā daudz un transportu kāzu dienā vajadzēja salīdzinoši maz. Vedēji bija izrotājuši auto durvis ar baltiem mākslīgajiem ziediem un lentēm.

Savukārt pušķis un piespraude bija ļoti būtiski elementi.

Jāteic, ka, virtuāli sijājot Valmieras ziedu salonu piedāvājumu un veikumu, idejas, neviens nav piestrādājis pie sava portfolio ne mājaslapās, ne soc.tīklos, tāpēc ieskats gaužām bēgīds.

Ritinot informāciju šajā portālā un ligavam.lv, uzgāju "Ziedu darbnīca Limbažos". Uz visu fona izceļas ar interesantiem ziedu salikumiem, neparastiem ziediem, apspēlēts bieži boho stils. Pārritināju visas bildes, aizsūtīju simts (ha-ha vai tuvu tam) komentārus par visu, kas man patīk un arī kas nepatīk nemaz - kādi ziedi, kādi salikumi, cik gari. Man bija būtiski, lai floriste iekļaujas tēmā Zvirbuļkāzas, lai pušķis ir viegls, nav augsts un "nepaslēpj" mani, lai nav redzami pušķa kāti un lai pušķis tonalitātē saspēlējas ar akmeņu kroni, bet nenomāc to. Bija gana sarakstīšanās, bet beigās devu meistarei vaļu, jo uzskatīju, ka esmu pateikusi visu un radies priekšstats, ko vēlos. Kāzu dienā saņēmu skaistu kompaktu pušķīti sirsniņformā, kas tika panākts ar fazāna spalvām un smilgām sānos, ievijot pelēkrozā rozes, proteju, eikaliptu un man nezināmus skaistus augus.

Līgavaiņa piespraudē floriste bija ielikusi zvirbuķrāsas spalviņu, kas uzlika punktu uz "i".

Kāzu pušķis - 55 EUR, piespraude - 13 EUR

"Sudrabkalnu" Viesistabā kā zivs ūdenī jūtas fotogrāfe Laura Strautiņa. Viņa pārzina dienas gaismu, kā tā kurā brīdī mainās, kā iespīd lustrām un kristāliem dekorētajā siltumnīcā, kur ar skaistām antikvārām mēbelēm ierīkoti fotostūrīši.

Simpatizēja, ka Laura pirms kāzām palūdza fotosesijai gredzenus un safotografēja arī kāzu aksesuārus - kurpītes, smaržu pudelīti, spalvas, papīrlietas ar mūsu dzejoļiem un tekstiem, pat nopirka mellenes fotosesijai, jo tā būtiska tēma kāzās.

Ceremonijas un svinību vietā viņa bija jau laikus pirms viesiem, lai safotografētu ziedu dekorācijas, skaistos antikvāra traukus un citus sīkumus, kas man būtiski.

Amizanti, ka neformālajā daļā rādīju viņai ar zīmēm, vai nofotografējusi skaistos raspodiņus ūdenkrūzēs un plūškoka ziedus vāzē, un viņa man rādīja pretī: "Viss padarīts!"

Redzot fotogrāfi darbojamies, bija skaidrs, ka viņa kāzas bildējusi bieži, un nesenā rakstā vietējā laikrakstā par Lauru izlasīju, ka viņa darbojusies dramatiskajā pulciņā un iemaņas viņai palīdzot darbā ar pāriem - gan atraisot, gan pozējot un ļoti daudz parādot priekšā.

Viņa ieteica sagādāt arī burbuļus, konfetti un dūmu sveces, kas dažādo fotografēšanos.

Samaksa - 40 EUR/stunda kāzu dienā. Papildu samaksu par aksesuāru fotografēšanu vai bilžu apstrādi neņēma.

Tiesa, nebijām norunājuši, vai un cik fotogrāfijas tiks apstrādātas, jo man tas nebija būtiski - bildes, ko vēlēšos drukāt, nesīšu pie pazīstama profesionāļa. Bildes flešā saņēmām pusotru nedēļu pēc kāzām. Man bija svarīgi, lai ir max viss materiāls un dzēsti tiešām tikai lieli brāķi vai neizdevušies kadri ar aizvērtām acīm, jo kas fotogrāfam mēdz šķist slikts, klientam ļoti patīk. Zinu, ka ir fotogrāfi, kas uz to neparakstās un klientam atdod tikai "tīru", paša standartiem atbilstošu mantu.

Ielūgumus nopirkām tikai vecākiem. Pārējiem sūtījām jau ļoti laicīgi 3 mēnešus pirms kāzām virtuāli WhatsApp vai Facebook ar skaistu noformējumu. Arī pēc tam komunicējām izveidotās grupās, dodot norādes, kā visvieglāk vietu atrast, atgādinot, ka pasākums ārā un vajadzētu nodrošināties ar lietussargiem, kādu šallīti. Tā kā vēl martā nezinājām Covid ierobežojumu dēļ, kāds izvērtīsies gala formāts kāzās jūlijā, tiklīdz bija skaidrāka kāzu norise, devām ziņu, jo pēc pieredzes - viesiem tomēr patīk zināt galvenās vadlīnijas - cik ilgi šajā vietā būsim, vai plānots braukt vēl uz kādu vietu u.c.

Jā, mainīju. Nekādu grūtību, vien nianse - līgavām, pirmo reizi ceremonijā parakstoties, jāatceras, ka uzvārda maiņas gadījumā jāparakstās citādi, ko vēlams jau pirms kāzām pamēģināt un saprast, kurš būs īstais. Es trenējos, bet kāzu dienā aizmirsu :)

Jā, gribējām naudu, par ko bija neērti teikt viesiem un arī neteicām, klusi cerot, ka uzminēs :) Uzminēja. Un arī saņemtās dāvanas bija ļoti pārdomātas un nebija šāvienu garām, kad saproti: "Tā, kur lai tagad es to lieku?"

Nē, kāzu ceļojumā nedevāmies, jo kāzas izmaksāja vairāk, nekā domāts, un nācās krietni patukšot iekrājumus. Vēl vairāk tos noplicināt tikai tāpēc, ka pēc kāzām ierasts kaut kur aizlidot/aizbraukt, negribētos.

Pēc šīs pieredzes ieteikums - varbūt tomēr nolemt, kas ir maksimums, ko esat gatavi/varat iztērēt kāzām, jo mums likās - nu taču varam gan to, gan šo vēl, jo kāzas un gribas skaisti, un pirmskāzu nedēļās/mēnešos neizjutām nekādu jostas savilkšanu tēriņu dēļ, taču, saliekot visu uz papīra (un tiešām visu - pat marķierus, lentītes, salvetes, piknika šķīvjus u.c.), redzam, ka ir vairāk aptuveni par sākotnēji domāto.

Taču sadāvinātā naudiņa ļauj sapņot par ceļojumu, kad nedaudz finansiāli atgūsimies, un būs labs ieguldījums pilnīgi noteikti ar spilgtiem iespaidiem un labi pavadītu laiku

Tā kā kāzas bija mazā formāta (salīdzinoši maz viesu [20] un īsas [ap 6-7 h], bija pozīcijas, uz ko varējām ietaupīt.

Neīrējām smalku auto un negreznojām to, izņemot lentes un mākslīgie ziedi pie durvīm, jo nebija paredzēta pārvietošanās kolonnā, tilti, vārti u.c. tradicionālu kāzu izdarības.

Tā kā nenēsājam zeltu un neuzskatu par vajadzīgu tērēties baltajam zeltam vai platīnam, mums ir sudraba laulības gredzeni, kas arī netika speciāli pasūtīti (kas nav lēti), bet nopirkti, turklāt atlaižu laikā. Ja mums katram būtu gredzens par 1000 EUR, tas nozīmētu +35% pie pašreizējām kāzu izmaksām, kas mums ir daudz.

Pilnīgi noteikti ietaupījām pucējoties, pērkot uzvalku fināla izpārdošanas laikā un ejot kāzu kleitu saloniem ar līkumu, jo nepatīk ne piegriezumi, ne sintētiskie audumi, tā vietā kleitu šujot un samaksājot 150 EUR par to.

Arī bērniem viss tika pirkts eBay vai "Andele Mandele", un skaistāku uzvalku par "Next" lina biksēm un žaketi ar balti zili puķainu oderi neesmu redzējusi nevienā Latvijas veikalā.

Tā kā vedēji mums bija vajadzīgi tikai kā liecinieki un no viņiem netika gaidīta mūsu/viesu izklaidēšana, vien pirmais tosts, panest aksesuārus kāzu dienā un pavicināt dūmu sveces fotosesijā, iztikām bez dārgas dāvanas (piem., atpūtas un nakšņošanas, spa) un uzdāvinājām skaistu servēšanas porcelāna šķīvi ar zvirbuli (saistībā ar zvirbuļkāzu tēmu).

Pilnīgi noteikti tikpat kā nebija izdevumu par alkoholu, jo bija tikai Martini pirmajam tostam un todien visi bija braucēji. Tie, kuri palika, bija laikus informēti, ka pašas kāzas ir līdz tikiem un tikiem un, ja nakšņojot savā viesu namā gribas kaut ko, tas viss uz pašiem, jo mēs abi pēc saulrieta no visiem atvadījāmies, par ko visi bija informēti ļoti laicīgi pirms kāzām. Man šķiet ļoti būtiski, lai viesi pirms kāzām zina, ar ko rēķināties un kāds ir vispārīgais plāns, lai nav tā, ka vieni cer lustēties līdz rīta gaiļiem, bet izrādās, ka tas nav paredzēts.

Noteikti izbaudīt pašu gatavošanās procesu un piefiksēt pašu priecāšanos. Es fotografēju dažādus brīžus, pierakstīju emocijas, kaut kādus sarunu fragmentus, jokošanos, kuriozus. Un priecājos, ka tā, jo kāzu diena paskrēja nemanot un bija kā tāds liels turboviesulis (labā nozīmē).

Ja tiks mainīts uzvārds, ieteiktu patrenēties un izkopt jauno parakstu. Būtiski - neaizmirst kāzu dienā parakstīties ar jauno parakstu (es aizmirsu!).

Būt elastīgai kāzu dienā un nesatraukties brīžos, ja kaut kas nesakrīt ar plānu. Tiesa, pašai neveicās labāk, jo ļoti nepatika, ka grima, frizūras meistare nokavējās par pusstundu, kas ĻOTI iegrieza turmāko norisi un būšanu laikā (paguvām, bet sastresojušies).

Padomāt par vieglu maltīti vai uzkodām pucēšanās laikā, jo parasti ceremonija ir ap pusdienlaiku un maltīte atkarībā no scenārija vēlāk pēcpusdienā. Zinu, ka daļā kāzu ir uzkodas pie pirmā tosta, kad beidzot arī jaunā sieva/vīrs var iestiprināties, bet šis svarīgi, lai zems cukura līmenis neizraisa nelabumu un pat ģībienu (+karstums+šķidruma trūkums).

Noteikti padomāt par to, lai pašiem un viesiem ir ko padzerties (jo īpaši, ja kāzas vasarā un karsts laiks) un arī padzerties!

Mans vīrs atzinās, ka, pārairējis pāri ezeram pirms ceremonijas un jau dzirdot ceremonijas vadītājas pirmos vārdus, domājis: "Cik ļoti labprāt es tagad izdzertu kārtīgu glāzi vēsa ūdens!"

Lai kā garšotu šampanietis/cits dzēriens, tomēr ievērot mērenību un vismaz pirms pirmajām fotogrāfijām būt skaidrā, jo dažkārt pašiem šķiet: "Ai, kas tad tur - pāris šampja glāzes!", bet acīs reibums jau manās, un tad paliek tikai bildes ar jau iesilušiem jaunlaulātajiem. Zinu, ka pašai skatiens pārvēršas un arī vīram tāds aizmiglotāks, tāpēc palikām tikai pie vienas Martini glāzes.

Ieteiktu padomāt par iespējamu lietu vai vēsiem brīžiem - gan pieskaņotu šallīti, jaciņu (man pie lina kleitas bija žaketmētelītis, kas tiešām noderēja), gan varbūt slēgtām kurpēm, ja līst pamatīgi/ilgstoši, gan pieskaņotu lietussargu.

Ļoti skaisti izskatās ne tikai baltie, bet arī caurspīdīgie (tad labs fotogrāfs var spēlēties ar pāra savrupiem brīžiem, kad viņi it kā slēpjas aiz lietussarga un ļaujas skūstiem, siltam skatienam, labi tuvplāni arī sanāk).

Pasakaini skaisti kāzu (un ne tikai) lietussargi atrodami

https://vonlilienfeld.com/en/

Tur ir gan klasiskie baltie, caurspīdīgie, bet ir bronzīgi, vioeltīgi, šampanieša, ar rišiņām un bez, dažādu formu ar spicu kupolpacēlumu un pat sirsniņformas liettussargi, mazie un lielie/garie. Savu pasakaini skaisto atradu eBay. Ar piegādi 40 EUR, bet minētais internetveikals arī piegādā uz LV.

Ieteiktu padomāt par saulesbrillēm. Esmu redzējusi, ka jaunajai sievai/vīram vienotā stilā. Gadās, ka spožā saulē nu galīgi nevar noturēt acis vaļā vai savilktas sejas. Kāpēc mocīties? Nopirku brilles ar maigāka toņa stikliem, ne melniem un pieskaņotu rāmīti.

Ja nav talanta pozēšanā (vai zināt 3 pozas) un neesat droši, ka fotogrāfs pratīs jūs "salikt"/"sastutēt", ieteiktu pirms kāzām iedvesmoties no citu kāzu fotogrāfijām. Varbūt ir vēlme par noteiktu tuvplānu, rakursu, noteiktu pozu. It kā sīkumi, bet nozīmīgi, jo kāzu stāsts turpināsies/paliks bildēs. Mūsu fotogrāfe bija tik ļoti aktīva visu laiku, ka es pat netiku līdz telefonā saglabātajām iedvesmošanās bildēm. Ir vērts pirms kāzām ar fotogrāfu to ne tikai izrunāt, bet arī parādīt, citādi var gadīties kā pie friziera, kad pēc stāstītā viņš nogriež kaut ko vienu, bet jūs domājāt ko citu. Iespējams, bilde būtu palīdzējusi.

Noteikti vajag sarakstu par kāzu dienu - kur kurš cikos, cikos aizved/ierodas (šeit svarīgi zināt precīzu laiku pārbraucienos, piemēram, uz pucēšanās vietu vai pēc ziediem u.c.), kur cikos satiekas.

Noderēs saraksts arī ar visām (!) līdzņemamajām lietām - kas uz pucēšanās vietu, kas uz ceremonijas vietu, kas uz svinību vietu. Personīgi man bija tā, ka liekas - viss sarakstīts, bet pāris dienu laikā atcerējos vēl visādus svarīgus sīkumus.

Ja gribas precīzas kāzu izmaksas, tad pierakstīt pat šķietamus sīkumus (burbuļi, zeķes, pāris piepirkās pudeles bezalkoholiskā šampja, jo likās, ka būs par īsu, matu sprādzītes, dāvanu saiņošanu u.c.), jo tas, kopā salikts, veido ievērojamu (daudz lielāku, nekā domāts) daļu tēriņu.

Ieteiktu padomāt par aksesuāriem fotosesijām - burbuļi, konfetti, ir lietussargi ar diodēm, pašas diodes, dūmu sveces ļoti atsvaidzina un piešķir burvību.

It kā sīkums, bet ieteiktu padomāt (un patrenēties) par pirmo kāzu skūpstu. Stilam ir nozīme! Ja domājat par 101 lietu kāzās, kaut vai par valsi vai kā izskatīsies kūka, kāpēc lai nepadomātu par to, kā izskatīsies (un jums pašiem patiks!) pirmais skūpsts.

Mums saistībā ar šo bija daudz jautrības. Sākumā viņš mani bučoja tā kā atturīgi un rezervēti, gluži kā savu mīļo kaķi. Saprotu, ka domā par to, lai tomēr pieklājīgi un galu galā nesabojātu grimu, bet sapratu, ka tas man neder.

Slapjais/garais skūpsts ar mēlēm arī nelikās piemērots šim brīdim. Esmu redzējusi izdaudzināta fotogrāfa kāzu bildes, kur izteikti uzsvērta jaunā pāra seksualitāte - līgava sūkā čupa-čupu, kož banānu, pusizkārtas krūtis kādā citā bildē, vēl citā teju roka biksītēs, kādā citā līgava sažmiegusi mīļotā bikšupriekšu. Jā, saprotu, kaisle kūsātkūsā, un tas ir forši, taču vai kāzu bildēm jābūt tikai ar šādu vēstījumu, cik viens otru ļoti mīl arī šādā rakursā. Varbūt tam vajag atsevišķu fotosesiju vai nu vēlāk kāzu dienā, vai vispār citu dienu.

Mums bija svarīgi skūpstu izmēģināt arī tāpēc, ka man bija kāzu kronis un līgavainis ir par galvastiesu garāks. Bija svarīgi zināt, ka, atliecot galvu, kronis nenokritīs un neaizripos kādam pie kājām :) Tad gan nebūtu skaisti!

Ja līgava streso (un pats, ļoti iespējams, arī), apskaut savu mīļoto un pateikt: “Zaķīt, kaķenīt, firziķīt, saulīt, sermuliņ (vai kāds nu kurai tas mīļvārdiņš), šī ir mūsu diena, mīlu tevi, esmu un būšu ar tevi, un tas ir pats svarīgākais!”

Ieteiktu arī tomēr kāzu dienā kādus palīgus pirms ceremonijas, lai līgavainis nav tas, kurš skrien mazgāt/greznot mašīnu, pēc pīrāgiem/kaut kā cita, vēl kādi darbi un tad slapju pieri pēdējā brīdī lēciens dušā.

Nestresot kāzu dienā un ļauties!

Noteikti padomātu par budžeta limitu, jo visu laiku bija sajūta - mēs šobrīd to varam atļauties, neesam pārtērējušies un galu galā mūsu kāzas, vajag/gribas!

Zinu, ka visur - gan dzimtsarakstu nodaļā, gan baznīcā - ar līgavas ienākšanu viss sākas, bet mums, esot ceremonijai ārā, pārairējušies pār ezeru, uzkāpuši kalnā uz sarakstīšanās vietu, būtu gribējies tādu kā elpas ievilcienu un pauzi. Padzerties, sasmaidīties ar viesiem, kas jau sanākuši/sasēdušies, samāties ar galvām un varbūt izteikt kādu repliku, komplimentu, uzsaucienu ("Dace, kas tev par superīgām kurpītēm! Gribēšu redzēt vēlāk!"). Protams, tas atkarīgs no personībām, situācijas un pasākuma, bet šādu pauzi prasījās, pirms viss pa īstam sākās.

Ja vajadzētu/varētu otrreiz iziet šai dienai cauri, būtu tomēr saskaņojusi ceremonijas norisi ar dzimtsarakstu nodaļas darbinieci. Zināju, ka ceremonija nebūs gara, bet gan mums pašiem, gan viesiem likās ļoti īsa. Neesam no tiem, kam vajag pusblociņa dzejoļu lasījumus un pieminēt dieva vārdu un mūžīgu dzīvošanu, taču kaut kā ļoti, ļoti ātri viss.

Neko speciāli neorganizējām. Visa gatavošanās un izbaudīšana bija kā viena liela ballīte ar milzumdaudz prieka.