Bijām viesiem ļoti laikus pirms kāzu dienas pieteikuši, ka otrajā dienā būsim satiekami ne agrāk par pl.12 (nakšņošanas dēļ citā viesnīcā un lai ir laiks arī pašiem sev).
Daļa viesu aizbrauca mājās jau kāzu dienā, jo darbi un aktivitātes, iespējams, nešķita saistošas, taču lielākā daļa palika, jo beidzot gribēja piedzīvot manu prieku un skaistumu, ko bija līdz šim baudījuši tikai manās fotogrāfijās un tekstos. Un es tik ļoti priecājos un pateicīga, ka viņi uz šiem maniem neapzinātajiem āķiem uzķērās un palika!
Biju sarunājusi gidu, un mums bija ekskursija pa pilsētu. Pēc tam kopīgs pikniks pie ezera, kur malkas kastē improvizēju galdu, servējot kāzu rītā pašceptus biezpiena plācenīšus, ko visi zināja kā manu gardumu, bet nebija baudījuši (tikai ar acīm soc.tīklos), un pārsteidzu viesus ar pašlasītu meža zemeņu mērci. Galdiņš malkas kastē, zilganzaļš ezers, labiekārtota pludmale, ēna un šī maltīte visiem palicējiem kopā - viņi atzinās, ka ilgi to atcerēsies.
Un tad jau mešanās peldkostīmos, plezīrs, pelde, burbuļu pūšana un vienkārši rāmas sarunas un joki pirms mājāsbrauciena.