Mums ar viesiem un kāzu vadītāju bija fotosesija Daugavas krastā, vadītājam bija sava ideja, kā jautrāk un organizētāk to paveikt. Tad bija vedējtēva un vedējmātes pārsteigums – fotosesija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Tā kā kāzu organizēšanu un plānošanu uzņēmos pati, tad zināju, laika posmu starp ceremoniju un svinībām vēlos tikai un vienīgi fotosesiju, iepriekš lokāciju saskaņojot ar fotogrāfu. Tad nu devāmies uz Tērvetes pilskalnu, kurā nesteidzīgi baudījām foto mirkļus – gan kāpjot kalnā, gan turpat pakājē pie upes. Tā kā man bija ļoti svarīgi laikā būt pie saviem viesiem, tad atmetām otru plānoto fotolokāciju. Bet runājot par pašu pārbraucienu, tad mūsu vedēji bija saorganizējuši aktivitāti/dāvanu grozu, kur pa vienam vilkām ārā sievas/vīra pienākumus un tikām pie visādām foršām dāvanām attiecīgi katrai tēmai. Piemēram, dāvanu karti restorānā izvilka vīrs, jo viņš būs tas, kas vedīs uz restorāniem, savukārt, es izvilku skrāpējamo sienas pasaules karti, jo ceļojumus plānošu es. Bija ļoti forši un vērtīgi.

Braucot uz Dobeli mūs apturēja “laulības policija”, veicām kopā ar viesiem uzdevumu - ļoti patika un ļoti negaidīti. Tālāk braucām uz Dobeli - draugu tiltiņu, kur sagaidīja kāzu viesi ar vārtiem. Ejot pār tiltu metām naudu - ko viens otram laulībā novēlam. Fotosesija rudzu laukā, Dobeles pilsdrupās, un atpakaļ uz viesu namu, kur sagaidīja viesi ar dziesmām un vārtiem.

Bijām plānojuši uz Rīgu doties iepriekšējā vakarā, lai ilgāk varētu pagulēt, taču vakarā mūsu mīļajam BMW E34 saplīsa lukturi, tāpēc ceļā devāmies agri no rīta. Kopumā bija daudz mazu '' č-p'', kas kāzu dienā pakutināja mūsu nervus. Piemēram, vedējtēvs aizmirsa savu uzvalku pie mūsu vecākiem auto, tāpēc uz mūsu ''pirmo'' tikšanos līgavaini veda savās parastajās drēbēs un uzvalkā ģērbās tieši dažās minūtes pirms ceremonijas sākuma ļoti lielā steigā. Pucējoties aizkavējās arī vīra māte, kurai bija paredzēts paņēmt kūku. Pēc tās beigu beigās sūtījām tēti, kas bija ieradies ātrāk. Man pašai bija ļoti maz laika, tāpēc neizskaitīju viesu krēslus, tie tika salikti par daudz. Tagad skatoties bildes un video ir redzami tukši soli. Kopumā bija daudz mazu nieciņu, kas neizdevās, bet tas šo dienu padara savā ziņā smieklīgu un dabīgu, jo dzīvē nekad neiet viss pēc plāna..

Pieturpunkti, fotografēšanas , gatavošanas.

Starp ceremoniju un banketes sākumu bija apmēram 2,5h. Viesiem bija brīvs laiks, bet paši aizbraucām fotografēties.

Mēs sapratām, ka šī diena ir mūsu diena, nevis ballīte viesiem. Mēs, protams, gribējām, lai visi jūtas lieliski, taču akcentu likām uz sevi. Pēc baznīcas aizbraucām nelielā fotosesijā un tas arī viss. Viesi varēja doties mājās atpūsties (gandrīz visi bija madonieši). Visi to ļoti novērtēja, ka var atvilkt elpu, pārģērbties vakara cēlienam utt, nevis visu dienu braukāt līdzi jaunam pārim, no kā visi nogurst. Savukārt mēs jau braucām uz viesu māju un savā mājiņā izbaudījam atpūtas mirkli, vienkārši dzerot kokteiļus, runājot, aptverot notikušo un atvelkot elpu. Tas bija labākais lēmums!

Vedēji bija sagatavojuši pieturvietu Turaidas pils dārzā zem ābeles

Fotosesija un skaisti sagatavots vedēju uzdevums Siguldas pilsdrupās.

Mums bija tik loti skaista fotosesija, mežā, pie jūras ar zirgiem

Ar to, ka no rīta mūsu skaistais kāzu auto.... neleca. :D Līgavainis atbrauc man pakaļ, esam gatavi doties uz Jelgavu no Rīgas un... auto nelec. Ne lūdzams, ne rājams. Atbrauca meistars, pielaida un uzdāvināja mums labāko kāzu dāvanu - krokodilus, ar ko "piepīpēt" mašīnu :D Mazliet bija satraukums par lietaino rītu. Bet, kolīdz izgājām no viesnīcas, kurā pavadīju pēdējo nakti, lietus pierima un nevienā brīdī visas dienas laikā nesalijām.

Mazliet bija satraukums par lietaino rītu. Bet, kolīdz izgājām no viesnīcas, kurā pavadīju pēdējo nakti, lietus pierima un nevienā brīdī visas dienas laikā nesalijām.

Mums ļoti nepaveicās ar laikapstākļiem, lija pārsvarā visu dienu, man ar savu kuplo kleitu bija šausmīgi jāuzmanās un vedējai nācās daudzreiz palīdzēt nest garos svārkus. Taču citādi sagatavojušies bijām, bijām noīrējuši lietussargus, un uz fotogrāfēšanās beigām jau pat parādījās saulīte un arī brīdī, kad mani nesa pāri tiltam un pēc tam pieslēdzām slēdzeni, bija jauks laiks un citu šķēršļu nebija. Nesot mani pāri tiltam, tik daudz mašīnas taurēja, praktiski nepārtraukti, kas bija ļoti jauki, nevarējām beigt smaidīt un māt. :)

Nākošajā pieturā Ozolniekos pie tilta sitām māla podiņus par visām mūsu nebēdnībām līdz šim.

Rāmkalnos pie tilta locijām un lidinājām papīra lidmašīnas.

Tad viesi turpināja ceļu uz Bēršām, bet mēs devāmies uz Bīrīnu pili, kas bija īpašs pārsteigums mums, jo nebiju iepriekš kartē pat pamanījusi, cik tuvu Bēršas ir Bīriņiem.

Bīriņos jājām zirga pajūgā. Šis bija laiks, kuru varējām pavadīt divi mēs, izbaudīt šo laiku tikai divatā un dalīties, cik ļoti novērtējam visu, ko dzīve mums sniegusi.

Arī rakstījām viens otram vēstules, bildējāmies un metām zvaniņus ozolā, jo, kā vēsta teika, tas nesot laimi.

Tad devāmies uz Bēršām, kur jau mūs sagaidīja viesi un vecāki ar maizes klaipu, sāli, šķīvi ar topošo bērnu vārdiem un citām izdarībām.

Nākošajā pieturā Ozolniekos pie tilta sitām māla podiņus par visām mūsu nebēdnībām līdz šim.

Rāmkalnos pie tilta locijām un lidinājām papīra lidmašīnas.

Tad viesi turpināja ceļu uz Bēršām, bet mēs devāmies uz Bīrīnu pili, kas bija īpašs pārsteigums mums, jo nebiju iepriekš kartē pat pamanījusi, cik tuvu Bēršas ir Bīriņiem.

Bīriņos jājām zirga pajūgā. Šis bija laiks, kuru varējām pavadīt divi mēs, izbaudīt šo laiku tikai divatā un dalīties, cik ļoti novērtējam visu, ko dzīve mums sniegusi.

Arī rakstījām viens otram vēstules, bildējāmies un metām zvaniņus ozolā, jo, kā vēsta teika, tas nesot laimi.

Tad devāmies uz Bēršām, kur jau mūs sagaidīja viesi un vecāki ar maizes klaipu, sāli, šķīvi ar topošo bērnu vārdiem un citām izdarībām.

Priekš jaulaulātiem - fotosessija, pieturvieta kafejnīcā "Upene" Iecavā. Nereāli smuka vieta! Priekš viesiem - orientēšanās spēle pa Iecavu, kura laikā bija jātaisa bildes ar dažādiem pilsētas objektiem (un tās bildes tika rādītas kā slaide-show 2.dienā).

Viesiem bijām sagatavojuši fotoorientēšanos pa ceļam no ceremonijas vietas uz svinību vietu - uzdevums bija meklēt vietas, uzņemt foto, kā arī atrast atbildes uz jautājumiem par jauno pāri. Pašiem vedēji bija sagatavojuši vairākas fotosesiju vietas. Nevēlējāmies tradicionālos tiltus - no tradīcijām bija tikai slēdzene.

Ar to, ka non stop lija lietus un auto dekors lipa vaļā.

Šīs nebija tradicionālas kāzas ar vārtiem un tiltiem. Galvenais bija sadzīvot ar karstumu un lai ziedi pa ceļam ir oāzē, seja piepūderēta :) Man svarīgi bija vizuālie sīkumi, ko izbaudīt pašiem un viesiem, kā arī pienācīga uzmanība, kuru, jāteic, bija grūti veltīt visiem