Mīlestība, ģimenes veidošana. Bijām kopā 5 gadus (vairāk kā 4 gadus dzīvojām kopā), kad vīrs mani bildināja. Viņš sagaidīja, kad būšu pabeigusi augstskolu un kad mūsu iekrājumi būs izveidojušies tik lieli, lai varētu uzorganizēt tādas kāzas, kādas abi vēlamies.

Esam bērnības draugi un kopā jau no 17 gadu vecuma. Vienmēr zinājām, ka gribēsim apprecēties. Dzīvojam kopā jau aptuveni 6 gadus.

Dzīvojām kopā nu jau 5 gadus, beidzot nolēmām, ka vēlamies kļūt vīrs un sieva.

Bija nu jau pienācis laiks. Audzinām kopā 2 bērniņus. Jā dzīvojam kopa 9 gadus

Esam kopā jau vienpadsmit gadus, no tiem kopā dzīvojam deviņus. Uzskatām, ka kāzas ir jauns posms mūsu attiecībās. Tā mēs ne tikai nostiprinājām un viens otram apliecinājām vēlmi turpināt šīs attiecības, bet arī piešķīlām jaunu dzirksti ikdienai.

Līdz kāzām jau dzīvojām kopā aptuveni 4 gadus, kopā esam jau 8,5 gadus, bija jau laiks precēties, ņemot vērā kopīgos mērķus, interesi un mīlestību

Ilgāku laiku (9 gadus) jau dzīvojām kopā un sapratām, ka beidzot laiks veidot kopīgu ģimeni.

Jau no pašiem attiecību pirmssākumiem bijām runājuši par laulībām, jo uzskatījām, ka attiecības, kuru mērķis nav laulības, mums nav nepieciešamas. Jā. Aptuveni 10 mēnešus.

Nolēmām precēties, jo bildinājums bija jau pirms 7 gadiem. Visu šo laiku arī dzīvojām kopā.

Nolēmām jau ļoti sen, bet pilnībā izlemts tas tika tikai kad tiku bildināta ( nekad nevar būt drošs par to, kas notiek otra galviņā), kopā nodzīvojām 9 mēnešus.

Tāpēc ka mīlam viens otru. Nodzīvojām kopā 5 gadus.

Abi gribējām precēties, kamēr esam jauni, likās ka pienācis īstais brīdis. Īsāk sakot, abi viens otru mīlējām un vēlējāmies veidot ģimeni. Dzīvojām kopā pirms kāzām 10 mēnešus.

Tas ir loģisks turpinājums attiecībām - vienoti domās un vārdos, un darbos. Tas ir sākums ģimenei. Bijām 3 gadus kopā, kad bildināja. Pēc gada precības.

Nolēmām precēties,jo nosvinējām 5 gadu kopā būšanas jubileju. Kopā dzīvojām kādus 2.5-3 gadus.

Vīrs jau vairākas reizes mani uzrunāja uz precībām, bet es tākā īsti nedomāju, ka tas ir vajadzīgs, bet 18.08.2017 atbrauca mājās ar ziediem un gredzenu un teica, ka pēc gada būs kāzas, un es piekritu beidzot. Dzīvojām jau 7 gadus kopā.

Kopā dzīvojām jau 3 gadus, kad līgavainis izteica bildinājumu. Bijām nolēmuši ar kāzām nesteigties, bet tad, pateicoties jūsu portālam, laimēju pasakaini skaistu kāzu kleitu un tas arī bija iemesls sākt nopietnus plānošanas darbus. No bildinājuma līdz kāzām pagāja gads un 5 mēneši.

Ar vīru iepazināmies 2004. gada 1. septembrī. Mācījāmies vienā klasē. Katru dienu viens otru atbalstījām mācībās, brīvo laiku pavadījām kopā. Daudz runājāmies par lietām, kurām šķietami nav jēgas, un tomēr ilgu laiku mūs vienoja tikai draudzīgas attiecības. Šobrīd domāju, ka sirds jau tolaik saprata, ka viņš ir īstais, bet prāts turējās pretim. Velti, jo dzīve mūs saveda kopā atkal un atkal. Kopā, kā pāris, esam kopš 2009. gada 1. marta. Lai gan iepriekš šķita, kā kāzām nav liela loma, tagad tā nedomāju. Laulībai ir milzīga nozīme. Tā ir būtiska ne tikai mums pašiem, bet arī bērniem.

Pirms kāzām bijām kopā 8 gadus, tāpēc arī izlēmām precēties 18.08.2018,

Līdz kāzām dzīvojām kopā 5 gadus.

Jo pirms gada saderinājāmies. Kopā dzīvojam jau 4,5 gadus.

Nolēmām precēties, jo vienkārši mani nu jau esošais vīrs bildināja (bildināja tad, kad mums bija četri gadi kopā). Šī gada septembrī paliks mūsu draudzībai seši gadi (kāzas bija 5 gadi un 11 mēneši kopā). Kopā vienā mājoklī dzīvojam aptuveni trīs gadus.

To, ka vēlamies laulību, sapratām jau sen, apmēram 2 gadus pēc satikšanās. Kad radās izdevība, nelaidām to garām. Pirms kāzām bijām pāris jau 7 gadus, kopā dzīvojām 2,5 gadus.