Pieredzes stāsti

Apmēram 3000-3500. 30 viesi.

Naudu krājām kopā ar vīru.

Abi gribējām precēties, kamēr esam jauni, likās ka pienācis īstais brīdis. Īsāk sakot, abi viens otru mīlējām un vēlējāmies veidot ģimeni. Dzīvojām kopā pirms kāzām 10 mēnešus.

Uzreiz pēc jaunā gada. 9 ar pus mēnešus pirms kāzām. Vispirms izrunājām budžetu cik mēs varam paspēt iekrāt un uzrunājām vedējus. Grūtākais - izlemt kurus cilvēkus aicināt uz kāzām un tikt galā ar finansēm pašu spēkiem un bez kredītiem.

Gan, gan. Dzimtsarakstu nodaļā tikai ar lieciniekiem un tad uz baznīcu. Mūsu mācītājam nebija vajadzīgā licence lai varētu iztikt bez dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumiem.

Īrējām kafejnīcu tepat pilsētā. Par ēdināšanu izgāja aptuveni 600-700.

Galvenie kritēriji bija telpas izskats un lielums, izmaksas un atrašanās vieta.

Kāzu torti cepa draudzenes mamma, konditore. 5kg un 60 euro.

Palika pāri.

Iztikām bez muzikantiem, jo izvērtējām to, cik no viesiem tiešām gribēs visu vakaru dejot.

Pirmā lieta, ejot lejā pa kāpnēm uz mašīnu nokritu pa kāpnēm. :D Pēc zagsa braucu pie šuvējas pārvilkt īsto kleitu pirms baznīcas, baznīcā ierados ar vedējiem (vīrs starplaiku pavadīja ar fotogrāfu) un tiku nosēdināta baznīcas pieliekamajā lai vīrs un viesi neredzētu kleitu pirms ceremonijas. :D

Vedēji. Ir svarīgi izvēlēties sev tuvus cilvēkus, kuriem ir labas organižēšanas spējas.

Otrajā dienā netika svinēts.

Elvis Presley - Can't help falling in love , kursus neapmeklējām. Pāris reizes mājās izmēģinājām ar kāzu apaviem kājās.

Vīrs savu uzvalku pirka (130 euro), uz zagsu man bija vienkārša pirkta balata kleitiņa (40 euro) un īstā kleita tika šūta (300 euro).

Vieglā automašīna. Neko šiku mums nevajadzēja un vedējiem bija pazīstams cilvēks, kuru uzaicināt par šoferi.

Mašīnas rotājums bija pasūtīts internetā, to vedēji bija uzikuši uz mašīnas, kad brauca mums pakaļ, līgavas pušķis, vainags (precējos ar ziedu vainagu), līgavaiņa un vedējtēva piespraudes un vedējmātes rokaslenta tika pasūtīti ziedu salonā, kas atrodas blakus dzimtsarakstu nodaļai.

Fotogrāfu mums ieteica draugs mēnesi pirms kāzām. Nedēļu vēlāk mūs aizveda izmēģinājuma fotosesijā, kas mums neko nemaksāja, lai mēs saprastu kā viņš strādā un kā mums iet ar "pozēšanu", uzreiz atradām kopīgu valodu. Par pakalpojumiem samaksājām 400 euro un vairāk kā 800 bildes saņēmām pēc 2-3 nedēļām skaistā koka kastītē iekš flešiņa, kad nāca ciemos. :)

Ielūgumus gatavoju pati. Izsūtījām mēnesi pirms kāzām ( vajadzēja ātrāk ).

Jā, pieņēmu vīra uzvārdu. Pagāja pāris nedēļas līdz sāku parakstīties bez piedomāšanas un nebremzēju, kad kāds zvanot pa telefonu uzrunāja jaunajā uzvārdā. :D

Jā, ielūgumā bijām minējuši, ka priecātos dāvanu saņemt aploksnē un gandrīz visi arī dāvināja naudu.

Kāzu ceļojums izpalika, bet nākamajā vakarā devāmies vakariņās uz Palangu ar vīra brāli un sievu un pēc divām dienām devāmies uz Rīgu uz pāris dienām.

Ļoti ietaupījām uz to, ka neņēmām muzikantus un uzreiz pēc saderināšanās uzrunājām vedējus, kas deva iespēju laicīgi iegādāt lietas internetā priekš dekorācijām utt.

Mīli savu līgavaini, bet neaizmirsti arī par sevi un ja tev vajag palīdzību nebaidies to meklēt un lūgt.

Atcerieties, ka tā nav tikai diena līgavai, bet arī jums. Piedāvājiet savu palīdzību arī tad, ja līgava izliekas ka ar visu tiek galā - viņa NEtiek un vēlas lai jūs iesaistaties gan plānošanā, gan mazo darbiņu darīšanā.

Nekad nepaļaujies uz ieplānoto kāzu budžetu, jo ir liela iespēja to pārsniegt.

Mēģinātu rast iespēju aizbraukt kāzu ceļojumā.

Nebija. Nebijām vecpuiša/vecmeitas statusā un izlēmām, ka labi bez tā iztiksim.