Pieredzes stāsti

Kopējās izmaksas bija virs 3000 latiem, precīzi nezinu. Piedalījās 41 viesis, pie galda sēdēja arī muzikanti un fotogrāfi utml, tātad kopā dzīroja 49 cilvēki.

Pašu iekrājumi bija gana lieli, lai gan vecāki bez manas ziņas pamanījās apmaksāt apmēram pusi.

Vīriņš mani bildināja, jo vienkārši mēs bijām nonākuši līdz brīdim, kad sapratām, ka ar šo cilvēku varam pavadīt savu dzīvi kopā. Jo pirms tam jau apmēram 2 gadus bijām nodzīvojuši kopā, tā ka sadzīviski jau pieslīpējušies.

Bildinājumu saņēmu maija sākumā, noteicām kāzas augusta beigās, tā ka gandrīz 5 mēneši bija laiks gatavoties. Dažus brīžus gan gribējās visu atlikt uz nākamo gadu. Pirmais uzdevums bija atrast viesu namu, pamazām sameklēju arī fotogrāfus un muzikantus. Pārējais nāca lēnām, pamazām. Piemēram, viesu nams sadarbojās ar ēdinātājiem, utt. Smagākais moments bija nokārtot visus papīrus, jo precējos ar ārzemnieku. Labi vēl, ka ar eiropieti! Un, tā kā es atrados ārpus Latvijas, arī vedējus sameklēt nebija joka lieta! Pirmām kārtām kontakti nedaudz zuduši, otrkārt - lielākā daļa pārbijās no fakta, ka būs iesaistīti ārzemnieki.

Dzimtsarakstu nodaļā, neesam reliģiozi. Turklāt dzimtsarakstu nodaļa piedāvāja arī tulku.

Viesu namā "Saulītes". Viesu nams - 350 Ls ar 40 cilvēku izguldināšanu, ēdināšana - ap 700+ Ls 49 ēdājiem.

Kritēriji viesu namam bija pietiekoši tuva atrašanās vieta Valkai un iespēja izmitināt pieklājīgos apstākļos 40 viesu, kuru skaitā ir arī ārzemnieki. (Vienā vietā mums piedāvāja šķūņaugšu ar sienu ;)). Galda klājēji nāca komplektā, Alojas "Santīms G", piekritām, jo netālu dzīvojošie lauku radi jau vairākkārt bija izmantojuši šī ēdinātāja pakalpojumus.

Kāzu torti pasūtījām pie tā paša Alojas "Santīms G", kas klāja galdus, 4 kg, 32 Ls

Palika pāri!!! Vēl nedēļu mēs un pārējie radi, kas sadalījām pāri palikušo, ēdām no tā.

Gribējām muzikantus, kas nespēlēs parastos šlāgerus, bet tautas mūziku, turklāt ar iespēju ierādīt tautiskās dejas viesiem. Tas ir daudz jautrāk tiem, kas parasti daudz nedejo, turklāt tautiskās dejas var dejot arī tie, kam nav pāri, piemēram, man bija viesos vairākas vientuļas meitenes. Spēlēja "Hāgenskalna muzikanti", kuru vadītājs arī darbojas deju kopā "Dandari". Tā mēs ieguvām grupu, 4 cilvēki, kas spēlēja retro stilā tautas mūziku, un klāt vēl tautas deju pāri. Izmaksas - 560 Ls, bet bija to vērts.

Viesi īpaši nebija jāizklaidē - tie izklaidējās paši. Jo mums bija dejotāji, kas ierādīja tautas dejas, bija iespējas dejot arī parastos um-ca-cā. Divreiz ieskrēja čigāni, tā ka laiks starp mielastu un mičošanu paskrēja nemanot. Un mičošanu tāpat kā krietnu, asu apdziedāšanu pirms tam, vadīja tā pati folkloras kopa no Valmieras muzeja, "Griezes".

Otrajā dienā paēdām un spēlējām dažādas spēles. Dažas bija padomā vecākiem, dažas sagatavoja vedēji, un dažas nāca no pašu viesu puses.

Pirmajam valsim izvēlējāmies un iestudējām jauku, īsu klasiskās mūzikas melodiju ar klavierēm un čellu. Autoru un nosaukumu nezinu, jo deju skolotāja mums iedeva ierakstītu CD, no kura mēs varējām kādu izvēlēties, ja gribējām. Diemžēl tas viss izjuka, jo viesu namā aparatūra atteicās sadarboties. Un muzikanti mums vajadzīgajā tempā arī nenospēlēja... Apmeklējām 2 nodarbības pie deju skolotājas, jo vīrs nekad pirms tam nebija dejojis. Protams, būtu vajadzējis vairāk, bet nebija laika. Tāpēc pēc tam arī vakaros mēģinājām paši.

Nopirku kleitu savam ne-modeles augumam pirmajā veikalā, kurā iegāju, trešo, kuru pielaikoju. Kleitu pirkšanas maršrutā salons "Pērle" bija pirmais, izmaksāja 230 Ls, plus 30 Ls vēl par plīvuru un apakšsvārku īri.

Kāzu transportu gādāja vedēji. Tā bija mašīna, kas bija iemainīta pret viņu pašu uz to nedēļas nogali. Marku nezinu, laikam Crysler.

Ziedu salons "Indra" Valkā. Ļoti jauki, lai gan ziedu vītne uz mašīnas gan nojuka.

Ielūgumus pasūtījām pēc sava dizaina. Aptuvenu ideju izdomāja vīratēvs, fotogrāfējāmies tai paši, arī ārpusi izdomājām paši. Izsūtījām apmēram mēnesi pirms kāzām, jo izgatavošana aizkavējās.

Nē, bet izmantojām fotogrāfa pakalpojumus un sarīkojām lietainu fotosesiju dabā.

Pievienoju savam uzvārdam vīra uzvārdu. Īpašas problēmas nebija, tikai bija jānomaina pase un bankā karte.

Tā kā neviens pilno trauku servīzi nedāvināja, tad jāsaka, ka dāvanas bija, kā cerējām :D Tie, kas mums prasīja, ko dāvināt, varēja dāvināt arī to kā naudu. Tomēr vairāk vēl priecājos par tiem nieciņiem, kas nāca kopā ar tām, vai arī paštaisītām dāvanām.

Kāzu ceļojums vēl tikai būs, plānots nav.

Īpaši apzināti netaupījām. Tomēr rīkojot kāzas ārpus Rīgas, lētāki sanāk ēdinātāji, viesu nami, arī mašīna nāca par brīvu. Arī frizūras cena bija tāda, ka krustmāte teica, ka par to naudu Rīgā labi, ja matus izmazgā.

Mieru, tikai mieru. Viss būs labi, tikai bez panikas :) Un galvenais, ja neesi no tām, kas nav visu izplānojušas jau mazām esot un kam jau gadu pirms kāzām viss ir sagatavots, tad mieru, tikai mieru. Forums ir idejām, ne vadlīnijām, un, ja galda kartes nebūs pilnībā saskaņotas ar ielūgumiem, tas arī nebūs pasaules gals. Gūstiet iedvesmu, bet ne stresu no šī foruma. Un plānojiet kāzas tieši tādas, kā jūs gribiet, nevis kādām tām pēc citu domām vajadzētu būt.

Palīdziet savām topošajām sieviņām ar gatavošanos! Es zinu, ka jums tie sīkumi sevišķi lielu aizrautību neizraisa, bet vismaz izrādiet interesi un piedalīšanos procesā. Diezgan daudz esmu dzirdējusi sūdzības no līgaviņām, ka līgavaiņi to pasākumu diezgan ignorē. Par laimi, man tā nebija, tomēr dažreiz nācās skaidrot, kāpēc esmu tik satraukusies.

Ja iespējams, visus iesaistītos faktorus pārbaudiet. Piemēram, mums nojuka mūzikas aparatūra, ja būtu to pārbaudījuši iepriekš, tad būtu paņēmuši kādu no istabiņām jau laicīgi. Par pārējo - tas viss atkarīgs no tā, kas nu kuram iet greizi :)

Varbūt būtu gatavojusies laicīgāk. Nepilni 5 mēneši, no kuriem tikai 3 nedēļas Latvijā ir nedaudz par īsu un sasteigti. Labi, ka talkā nāca vecāki. Pārējās lietas noorganizējās tieši tā, kā vēlējos.

Jā, manas kolēģes sarīkoja man vecmeitu ballīti. Vienas kolēģes dzīvoklī satikāmies, tad viņas bija noorganizējušas striptīza dejošanas kursu man un pašām, karaoke bāru un tamlīdzīgi. Galarezultātā stāstu bija daudz pēc tam. Bet neviena no viņām nebija uz kāzām, jo tās notika Latvijā.

Tilti to parastajā nozīmē mums nebija. Scenāriju mums rakstīja folkloras kopas vadītāja, balstoties uz tautas ieražām un ticējumiem, tā ka tikai uz viena tilta noziedojām sarkanas vilnas pīnītes (piedodiet, prievītes un jostas es nesaaudu), sarakstījām vecos grēkus un no tiem atvadījāmies. Tad Valmieras muzejā bija pasākums ar līdzināšanu, ģimenes pavarda iekušanu, ziedošanu un zīlēšanu - ļoti jauki. Burtnieku muižas parkā bija fotosesija. Tas nekas, ka līņāja.