Pieredzes stāsti

Kopējās kāzu izmaksas 3400, tas ir tas, ko paši sedzām, + vecāki par akoholu un kāzu kleitu maksāja.

Kāzās piedalījās 77 cilvēki

1) krājām, taupījām, dikti daudz nesanāca ietaupīt, tad visu sākām laicīgi pirkt, dažādus sīkumus no katras algas pa bišķiņam un beigās vēl mums pietrūka 1200, paņēmām no bankas.

Nolēmām precēties, jo bijām pārliecināti viens par otru, ka esam atraduši īsto dzīves bieru, ar ko vēlētos nosirmot kopā.

Līdz kāzām dzīvojām kopā pie vecākiem pusotru gadu, un pēctam savā dzīvoklītī pusotru gadu.

Sākām gatavoties gadu pirms kāzām. Bijām pie mācītāja runāties, tas bija visa sākums, izgājām svētdienskolas, un sadarināto tikšanās, un 7 mēnešus pirms kāzām sākām meklēt viesu namu, būtībā tas bija viens no grūtākajiem uzdevumiem, jo mums bija paredzēti gandrīz 80 cilvēki, nevarējām atrast vietu, kurā visi ietilptu un kur visus varētu izguldīt, un kur būtu vieta arī dejošanai. Tad sapratām, ka viesu namu vajadzēja jau janvārī vai pat decembrī meklēt, jo labās vietas ar labajiem vasaras datumiem, jau bija rezervētas.

Baznīcā.

Svinības notika Ķekavā - "Līgas pirts"

drošības nauda 100 + 600Ls īre, ja neko nesalauž, tad 100 pēc kāzām saņem atpakaļ.

Ēdināšana 16/Ls uz cilvēku, t.i. 1232 + 4 oficiantes (25Ls katrai - 100 Ls)

Svinību vietu izvēlējāmies tādu, kur saimnieki arī paši visu klāj, tad otrs, lai daudz maz lielāko daļu varētu izguldīt, un vēl bez sēdēšanas pie galda varētu arī dejot kaut kur, lai arī nebūtu drastiskas summas jāmaksā par viesu nama īri, un vēl, vienā viesu namā līgumā bija nosacījums, ka ja mēs atceļam kāzaas, tad mums viņiem vienalga visa summa jāmaksā gan par ēdināšanu, gan par īri, itkā lai viņiem nebūtu zaudējumi, ka viņi citiem ir atteikuši šo konkrēto datumu, nu mums tas nepatika, mazums, kas dzīvē notikt var, un tad visi iekrājumi jāatdod vienam viesu namam un beigās nesanāk par ko apprecēties, es nevienam neiteiktu uz kaut ko tādu parakstīties. Vēl jāskatās, lai ir līgums.

Kāzu torti pasūtīja vedēji pie savas konditores Rēzeknē, godīgi sakot nezinu, kā sauc konditori..., izmaksāja torte 80 personām 45Ls, ļoti garšīga bija, viegla, visiem ļoti patika. Rīgā maksātu tāda torte gandrīz 3 reiz dārgāk.

Ēdamais palika pāri, arī viesu nama vadītāji teica, ka ēdamais vēl nekad nav pietrūcis. Bet patiesībā, ja ir intesantas kāzas, tad parasti paliek pāri ēdamais un dzeramais, bet, ja nav ko darīt, tad visi tik to vien dara kā šēž pie galda...

Mēs bijām vienās kāzās, kur šie muzikanti spēlēja, mums patika un sarunājām mūsu kāzām, viņi itkā spēlē sava prieka pēc, vairāk skaitās amatieri, kā profesionāla grupa, bet publiku viņi māk savākt. 200 Ls no brīža, kad atbraucām uz viesu namu līdz pēdējam dejotājam, līdz 5 naktī. + 30Ls par benzīnu, jo viņi ir no Siguldas.

Vedēji.

Rīta rosme, apkārt viesu namam, tā bija rīta vislabākā atrakcija, publikai ļoti patika visas paaudzes piedalījās, bija jāskrienapkārt visu namam un jādzied kurtu teci gailīti mans, un tad vēl kopistiskie vingrinājumi, un protams, pēc rīta kafijas izklaides turpinājās, daži gāja pirtiņā.

Deju kursi bija pie vecākiem vienu reizi pirms kāzām, pirmspēdājā dienā. Mūziku neizvēlējāmies, muzikanti vienkārši sāka spēlēt skaistu valsi, mums nebija tik nozīmīga šī dziesma, jo mums pašiem ir sava dziesma, kura diemžēl nav valsis, tapēc mums bija vienalga, pie kā dejot.

Īrēju kleitu - 250Ls, plīvuri pirku 15Ls, bolero jaciņu īrēju - 35 Ls, + kurpes, zeķes..

Uzvalku pirkām uz atlaidēm - 85Ls, Kreklu pirkām ar slēptajām aizdarēm 30Ls, tauriņu pirkām - 9Ls + kurpes, zeķes, apakšveļ..

Kāzu transports bija vedēju jaunā mašīna - tojota ar ādas salonu un hibrīdmotoru, gaiša, loti ērta, un skaista. Izvēlējāmies, tapēc, ka bija vajadzīga mašīna, kur līgavai aizmugurē būtu ērti iekāpt, un būtu vieta kleitai.

Mašīnas rotajumus taisīja draudzene, viņa kārdeiz ir beigusi floristus, līgavas pušķi un piespraudes viens salons, bet tā kā to organizēja vīrs, tad nezinu, kur un kurš. Jo līgava jau nedrīkst redzēt pušķi pirmstam, vīram ir jāizvēlas pašam, un jāpiemeklē savai sieviņai vislabakais un piemērotākais, var protams, piesaistīt sievas māti, vai vīramati šim pasākumam, ja īsti neuzticas vīra izvēlei.

Pati taisīju ielūgumus, izsūtījām mēnesi pirmstam, bet vajdadzētu pusotru, lai visiem nerastos jau tājums, tad mani aicinās vai neaicinās.

Nē. Mums bija fotogrāfe no ģērbšanās brīža līdz vieniem. un viņa visur staigaja līdzi, brīžiem ievilka kādās malās, lai nofotografētos divatā. fotogrāfes pakalpojumi mums izmaksāja 250 Ls.

Mainīju uzvārdu, grūtības, nekādas sevišķās, tik tas, ka jāmaina pase, tiesības un visas bankas kartes, jānēsā līdzi laulību apliecības kopiju, ka nu kas, ja nu kādā dokumenta vēl vecais uzvārds...

Jā, prasījām naudiņu. un vēl saņēmām filmētāju kā dāvanu, no baznīca līdz mičošanai.

nomaksājām parādu banakai no sadāvinātā, aizbracām uz Sāremā salu uz Georg Ots Spa, paņēmām romantisko paketi, ļoti patika, uz savu kāzu gadadienu arī noteikti brauksim tur. Tas bija tieši tas kas vajadzīgs, pēc visiem kāzu stresiem, burvīgas masāžas un fantastiska aprūpe..

uz galdu dekoriem, un mašinas rotājumiem, uz ielūgumiem un galda kartēm, tas viss pašdarināts, ar draugu palīdzību protams.

Agri sākt visu plānot, lai pēdējā naktī nav par kaut ko jāstreso, un baudīt tās dažas stundas, kas kāzu dienā ir, baudīt vienam otra klātbūtni, un apzināties, ka ta ir jūsu, nevis kādu citu diena, nevajg domāt kāzās par vecākiem, draugiem, vai radiem, vai viss ir labi... būs labi tāpat, viņi visi paši tiks galā, tā ir jūsu diena.

Nelaižiet vaļā sievu kādam padejot, uzmanieties no sievas zagļiem. un izbaudiet skaisto dienu.

izgulieties pirms kāzām, un nestresojiet daudz.

pēdējā dienā kad ir saklāti galdi, aizbraukt uz viesu namu un pārbaudīt vai viss kārtībā, kaut aizsūtīt līgavaini, lai viņš paskatas, mums piemēram nebija viens galds uzlikts, un visi viesi bija nedaudz saspiesti.

Jā, gan vecmeitu, gan vecpuišu ballīte tika rīkota, bija ļoti interesanti, fotosesijas, parki, ar atrakscijām, izbraucienas ar kuģīti, dejas pa nakti, iepirkšanās vakariņām pa 2 Ls .... tas bija iepriekšējā nedēļā pirms kāzām.

bijām vecrīgā pēterbaznīcas tornī, bet tajā stāvā, kur nelaiž tūristus, mūs tur neviens netraucēja. tad bija pastaiga un fotografēšanās vecrīgas ielās, visi apkārtējie apbrīnoja, sauca rūgts.... bija patīkami. tika ievērotas tradīcijas par vainadziņu mešanu, zelta zivtiņu, zīīšu rakstīšanu, vecrīgā mums vienā vērtrūmē, kurā nejauši iemaldījāmies uztaisīja cilvēki vārtus, tad braucām uz viesu namu un tur bija visas atrakcijas, jo mēs ar vedējiem nospriedām, ka būs grūti novaldīt visu mašīnu kolonnu, lai kāds nanomaldītos un tas noteikti ievilktos, bet gribējās lai visi normāla laika varetu sēsties pie galda, jo mičošana nav aiz kalniem, ātri pienāk.