Pieredzes stāsti

Ls 9000; 70 viesi

Pašu algas, manu vecāku atbalsts (jo mana alga ir mazāka)

Esam kopā 3 gadus. Jaunas ģimenes dibināšana katra domās bija plānota jau kādu laiku.

Par kāzām izlēmām jau 8 mēnešus iepriekš, bet reāli gatavojāmies pēdējos 3-4 mēnešus. Jau pašā sākumā atradām viesu namu. Lielākās grūtības sagādāja visiem izpatikt un iemācīties valsi.

Dzimtsarakstu nodaļā

Svinības notika Saldus rajona "Smuku muižā". Zāle, gulēšana, ēdināšana, pirts, lapene, uzkodas pirms svinīgā, nākošās dienas pusdienas kopā izmaksāja Ls 3800. Nebija ļoti lēti, bet izmaksas atmaksājās - gulēšana bija ar komfortu, ēdiens ļoti garšīgs, apkalpošana nevainojama (viesu atsauksmes).

Smuku muižā ir ļooooti romantiska svinību zāle, kas arī bija noteicošais faktors. Daudz vietas teritorijā. Būtībā bija svarīgi, ka viss ir pieejams uz vietas.

Lauku torte, cepa vīra kaimiņiene. 70 cilvēkiem izmaksāja Ls 40.

Ēdamais palika pāri nedaudz, jo bija lietas, ko uzglabāt nevar. Bet viss, kas palika, tika ņemt līdzi. Ēdamais nepalika pāri kaudzēm, jo mēs jau laikus paziņojām par viesu skaita samazināšanos (tas gan neieekonomēja izmaksas).

Šeikeri. Pazīstu viņus kā paziņas, esmu dzirdējusi, kā spēlē, kas arī bija noteicošais. 5 cilvēku grupa, Ls 550. Spēlēja visu nakti un labi sastrādājās ar nosacītiem vakara vadītājiem.

Bija nolīgta vietējā Saldus rajona folkloras kopa. Viņi gan izklaidēja viesus līdz jaunā pāra atbraukšanai, gan mūs sagaidīja, gan nāca kā čigāni, gan mičoja. No šīs kopas bija nolīgta arī vakara vadītāja, bet viņa patiesībā nebija vajadzīga, jo pati folkloras kopa un dabiskā jautrība piepildīja vakaru.

Brokastis, pirts un lapene, kur sēdēt. Pēcpusdienā tika pasniegta soļanka.

Apmeklējām privātstundas pie Evitas Pavasares. Viņa kādās 6 stundās iemācīja vīru dejot no nulles līmeņa. Arī dziesmu piedāvāja viņa un izveidoja atbilstošu horeogrāfiju.

Kleitu pirku "Kāzām un ballēm" www.kazam.lv Ls 470 (turpat arī visus aksesuārus). Vīram uzvalku pirkām Molā, ar atlaidēm no Ls 470 uz Ls 212 CK tumši zils ancuks. Pati īrēju apmetnīti salonā "Agnese".

Visus ziedus, izņemot viesu namā, pasūtījām pie ciema vietējām floristēm, lai stils būtu vienots. Tā kā laulājāmies ciemā, kur nav savas svinību zāles, tad arī zāli dekorēja floristes, kā arī viņas pašas piedāvāja savas idejas.

Ielūgumu dizainu gatavoju pati, drukāju poligrāfijas firmā. Izsūtījām apm. mēnesi pirms kāzām. Arī galda kartes drukāju poligrāfijā. Tā tomēr smukāk.

Salonā nebildējāmies, jo vienīgais, kas bija pa ceļam, bija mazs - tikai 4 cilvēkiem. Pa ceļam pils telpās bija neliela fotosesija.

Pieņēmu vīra uzvārdu.

Jā. Jau ielūgumos norādījām, ka vēlamies naudu kāzu celojumam.

Dosimes uz Indiju.

Ietaupīt neizdevās praktiski ne uz ko. Nu, torte bija lēta... Uzvalku ar atlaidēm atradām... Alkoholu nedaudz lētāk caur bāzi... Frizūra izmaksāja lētāk nekā sākumā domāju... Dziesmu grāmatu drukājām darbā. Bet tās tādas nejaušas lietas.

Nestresot, nesēdēt uz diētām, izgulēties. Ja kaut kas nebūs tā, kā iecerēts, tāpat neviens to neuzzinās. Plānošanas laikā uzdot jautājumus un noskaidrot jebkuru sīkumu jebkuram pakalpojumu sniedzējam.

Nestresot. Piedalīties kāzu organizēšanā ne tikai pasīvi.

Labāk samaksāt vairāk, bet lai ir komforts, lai ir ērta gulēšana, lai ēdamā pietiek. Lai viesiem pēc tam ir patīkami atcerēties. Labāk organizēšanas laikā pārjautāt, lai vēlāk nebūtu pārsteigumu. Iesaku ņemt filmētāju, jo visa ir tik daudz, ka es, piemēram, pusi neatceros. No sirds iesaku parūpēties par vakara daļas vadītāju, lai vedēji nav darba zirgu lomā. Un nevajag apvainoties, ja viesi nav pamanījuši pašas gatavotās galda kartes vai citus sīkumus, kā arī iesaku bez rūgtuma akceptēt faktu, ka daži neieradīsies nepaziņojot, ka daži pusnaktī pateiks, ka brauc mājās. Tā ir viesu privilēģija izvēlēties.

Vairāk paredzētu laiku svinīgajām kopbildēm pēc ceremonijas. Svinību laikā mēģinātu pieiet un parunāties ar visiem viesiem.

Varbūt plānotu laicīgāk, jo tikai tā var samazināt izmaksas.

Nē, nebija laika un arī negribējās. Man arī nepatīk aizgūtās pseido tradīcijas, kuru jēgu reti kurš zina. Un mana māsa teica tā - neko īpašu neesi palaidusi garām.

Līgavas izpirkšanā tiku atvesta ar baltu kuteri. Pēc ceremonijas bija jādodas uz vietējo muzeju un vietējās dāmas no ansambļa nāca čigānos. To visu bija sagatavojuši vīra ciema radi un paziņas. Tas gan iekavēja laiku uz kādu stundu, tāpēc "tiltus" izskrējām ātri. Pa ceļam bija šampanietis Jaunmoku pilī, kur arī bija fotosesija. Svinību vietā bija folkloras kopa, kas viesus aicināja uz apdziedāšanu, kā arī pēc latviešu tradīcijām veda līgavu uz svinību vietu. Tas mani ļoti iespaidoja.