Pieredzes stāsti

Divarpus tūkstoši, sīkumus neskaitījām. Plānots bija uz 24 viesiem, ieradās 18 viesi.

Neko nekrājām, vienkārši maksājām tekošos rēķinus. Viss nebija jāsamaksā vienlaicīgi.

Juridiski noformēta ģimene ir ģimene. Apprecēties - tas ir normāls attiecību turpinājums, cilvēkiem, kuri nolēmuši būt kopā.

Līdz kāzām dzīvojām kopā 3 gadus, un pirms tam vēl kādus 3 gadus bijām pazīstami.

Sešus mēnešus pirms kāzām uzrakstījām iesniegumu, tad izvēlējāmies un rezervējām svinību vietu. Visu palēnām, bez steigas un stresa.

Vislielākās grūtibas bija ar ēdināšanu, jo taja iestādē tik daudz atbildīgo, tikai katrs atbild par savu lauciņu un laikam savstarpēji nekomunicē.

Dzimtsarakstu nodaļā.

Svinības notika Rīgā, viesnīcas Baltpark jumta terasē. Svinību vieta laikam 20 LVL stundā, bet ēdināšanas summu neatceros, laikam 400 LVL ar kaut ko. Vienu pozīciju atceros, glāze sulas 0.90LVL!

Apbraukājām daudzas vietas Rīgā un pierīgā. Izvēles kritēriji bija, lai ir interesanta vieta "ar odziņu" (te bija skaista Rīgas panorāma, "jumts bez jumta", stikla kupols virs galda, atraktīvs veidojums jumta stūrī "Karlsona namiņš"), viegla piebraukšana, garantētas mašīnu stāvvietas, turklāt droši varējām izvēlēties restorānu, jo galdu un visādu citādu muļķību daļa bija paredzēta vakarpusē tikai kādas 4-5h.

Restorāns piedāvāja torti, bet tas bija atbaidošs balts divstāvu krāvums ar rozēm un gulbjiem, tāpēc pēc uzticama cilvēka ieteikuma pasūtījām konditorejā Čaka un Tallinas ielas stūrī. FANTASTIKA! Pa telefonu pieņemtais pasūtījums tika izpildīts perfekti pēc mūsu vēlmēm un garša pasakaina. Un tas viss tikai par 25 LVL!

Ēdiens palika pāri, bet nedaudz. Alkohols gan, lai arī to bijām pasūtījuši tik minimāli, cik vien pieklājība ļauj (mūsu viesu vidū nebija cilvēki, kas lieto grādīgos dzērienus).

Muzikantu nebija, tikai fona mūzika. Un pirmā deja bija CD!

Kamēr viesi mūs gaidīja, izklaidējās paši, jo labi pazīstami savā starpā, pēcāk vedēji bija parūpējušies par jauku laika pavadīšanu.

Otrajā dienā braucām uz vedējtēva lauku mājām, kur bija svinību turpinājums mājā, klētī un pagalmā: dejas, dziesmas, uzkodas, ekskursijas pa apkārtni, viss brīvā atmosfērā.

Nebija pirmais valsis, bet pirmā deja, - drusku lēnais, drusku rokenrols:

"Līvu" "Zelta sirds". Viesi saprata.

Deju kursus neapmeklējām, jo no bērnības esam dejotāji.

Domāju, ka kleitu šūšu, jo negribēju "gubu" kleitu, bet tad salonā "Sāra" skatlogā ieraudzīju gaumīgu kleitu, kas atbilda manām vēlmēm, to Mamma uzdāvināja.

Plīvurs laikam 20 LVL ("Vidzemes Pērle"). Kurpes ap 30 LVL ( Centrāltirgus).

Vīram: uzvalks ap 150 LVL ("Monton"), veste 30 LVL un tauriņš 10 LVL (vienā veikalā uz Barona ielas, nosaukums sākās ar burtu "N", tas vīriešu apģērbu veikals), krekls, neatceros, cik, pirkts "Stockman", kurpes jau bija.

Ķiršsarkana Hyndai Sonata - vedējtēva mašīna. Izvēle tāda, jo mums bija baltā un bordokrāsas savienojums visā. Paveicās, ka vedējtēvam pareizās krāsas mašīna :)

Visu izdarīja ziedu salona "Ansis" meistarīte Agra - zelta rokas viņai un 100% izpildītas vēlmes.

Ielūgumus gatavojām paši, jo piedāvājumā nevarējām atrast tieši to, ko gribējām redzēt uz ielūgumiem. Izdalījām mēnesi pirms kāzām.

Fotosalonā nefotografējāmies. Bija līgts fotogrāfs Imants Prēdelis.

Mainīju uzvārdu. Grūtibu nebija. Tikai Hansabankā gan dīvainīši strādā.

Skaistas dāvanas. Bet ne jau dāvanas bija svarīgākais, svarīgāk, ka cilvēki kopā ar mums.

Uzreiz pēc kāzām mainīju dokumentus, celojums būs vēlāk.

Mamma uzdāvināja kleitu, ielūgumus uztaisījām paši, izmantojām vedējtēva mašīnu.

Nestresot! Forumā TIK daudz lasīju par streisainām līgavām un domāju, kad man tas brīdis pienāks, tā arī nepienāca. Nav par ko stresot, tiešām nav.

Kaut viņi iesaistītos kāzu organizēšanas procesā kā mans vīrs. Viņam viss bija tik nopietni!

Cilvēki ir dažādi, un serviss dažāds. Galvenā domā, dabūt naudu un par pārējo cīnies pats. Zvani kaut 10 reiz līdz tu zini, ka tiešām saņemsi to, par ko maksā.

Visu tāpat. :)

Bija vecmeitu ballīte. Perfekta, bez Vecrīgas bez jēlībām, pa jaunības takām, ar interesantiem uzdevumiem un atmiņām, mierīga un jauka ballīte. Vedējmāte bija kolosāli noorganizējusi.

Skaists ceļš. Mēs nevēlējāmies tradicionālo balagānu, tāpēc vedēji bija parūpējušies, lai būtu interesantas izdarības. Tilti nebja paredzēti, bet vedējtēvs skaitīja tos,kas ceļā gadījās, lūk, pirmais, otrais, un tad, kad beigās bija 5, joka pēc izmetām nelielu līkumu vēl pār Salu un Akmens tiltu, lai sanāktu 7 tilti.

Vedējmāte bija pasūtījusi programmu Doles salā - KOLOSĀLA, paldies tās vadītājai Zanei! Ar humoru, bez pārspīlējumiem, un neizklausījās, ka viņa to dara jau "ašdesmito" reizi.