Pieredzes stāsti

Apmēram 1000 Ls. Piedalījās 16 cilvēki - ieskaitot fotogrāfu un muzikantu ;)

Mūsu abu vecāki uzsauca ;), kā arī bija mums ar šis tas kabatā ;)

Nolēmām aiziet līdz zaksam un palūrēt, kas nepieciešams, lai sareģistrētos, bet ne tikai paskatījāmies, bet arī aizrunājām datumu. Patiesībā - vienkārši sagribējās laulības riņķīšus nēsāt un piederēt viens otram arī oficiāli ;D Kopā dzīvojam no pirmās nakts, kad iepazināmies. Iepazināmies 2006.gada 18.novembrī aprecējāmies 2007.gada 16.martā un neesam šķirti nevienu naksniņu, izņemot pirms kāzām (vedēji uzdarbojās)....

Mums bija gatavošanās laiks - 5 nedēļas ;)

Vispirms nošokējām vecākus ;D, tad tajā pašā laikā aizrunājām telpas, aizrunājām mūziķi un profesionālu fotogrāfu ;)

Grūtību nebija vispār!

Ceremonija notika dzimtsarakstu nodaļā ;) baznīcā nolēmām pasākumu bliezt augšā pēc kādiem gadiņiem 10 ;)

Svinības notika Rideļu dzirnavās, kafejnīciņā "Cope", jo mums bija tikai 16 viesi ;) vairāk tur arī neietipltu (telpas ziņā), vecāki jau gribēja lielas kāzas nosponsorēt, bet mēs izvēlējāmies inķimņiku ;)

Ēdināšana mums izmaksājas 10 Ls uz cilvēku un alkohols bija līdzi savējais (ap 80Ls) ;)

Mums tā kafejnīciņa un tajā gatavotās pankūkas garšo jau gadiem ;)

Un saimniecīte ir arī kursabiedrene....... ;)

Pasūtījām torti turpat kafejnīciņas saimniecei, viņa savukārt zināja, kur ir tās foršās kūkas dabūjamas un šo torti mums uzdāvināja ;)

Ēdamais pietika arī brokastīm ;)

Muzikantu bijām noskatījuši jau vienā dzimšanas dienas ballītē - kur jau aizrunājām telefonu un, ka iespējams uz kādu tusu būs jābrauc spēlēt. Mums tas izmaksāja 70 Ls + benzīna nauda, jo viņš dzīvo Ogrē - spēlēja no plkst.15.00 - .... rītam. Atbrauca ar visu aparatūru, dziedāja, spēlēja gan sintiņu, gan akardeonu, gan saksafonu ;) Cilvēks orķestris ...

Vedēji un šo to bija arī vecāki saorganizējuši ;)

Otrajā dienā paēdām kopīgas brokastis un pa mājām ;P... tiesa- mūs vedēji vēl izklaidēja...

Neapmeklējām nekādus kursus, jāpiebilst, ka iepazināmies arī tieši dejojot, Kaļķu vārtos uz skatuves... Mēs dzīvojam Jūrmalā un patiesībā par to nebijām pat īpaši domājuši, bet, kad vedēji uzdeva jautājumu, ko ta esam sadomājuši kā pirmo deju - tad automātiski nolēmām "pie jūras dzīve mana..."... Lai arī pēc tam uzbliezām īsto "Big City life" pie kuras iepaiznāmies ;)

Sieviņa - Pirku kostīmu (32Ls - nu šitajā, kā viņu -"Bērnu pasaulē"), jo neparko negribēju kleitu, tas likās pārāk pierasti, tad man bija cepure (50 Ls - kāzu salonā), balta somiņa (ko biju uzšuvusi pati), veļa (19Ls - Rosme),Apavi (25Ls - Eiropas apavi), Kažociņš - jo marts tak (30Ls - Gerkenā).

Vīriņš - uzvalks (94 Ls - "Bērnu pasaulē"), krekls un tauriņš (15Ls - tirgū).

Abiem vajadzēja atšūt bikses - tas 7 Ls

Pārējais bija pašiem ;)

Braucām ar vedēju mašīnu ;) Negribējām nevienu aizvainot un ja jau nav neviena svešā, tad arī šoferis ir ļoti tuvs cilvēciņš ;) jo tā mēs bijām 16... ja jau aicinātu visus radus un draugus būtu ap 150 cilvēkiem - mēs gribējām inķimņiku ;)

To visu darīja vedēji, zinu tikai, ka vīra tēvs bija iedevis naudu manam pušķim - jo tā vajagot ;)

Mašīnu un telpas dekorēja vedēji sadarbībā ar ziedu salonu.

Ielūgumus pirkām, bet tiem nebija īpaši liela nozīmē, jo mēnesi pirms kāzām pie katra aizbraucām personīgi un uzaicinājām ;)

Nefotogrāfējāmies salonā - mums bija profesionāls fotogrāfs - vecāku draugs. Viņš ņēma pretī tikai 50 Ls un reāli mums bija visa kāzu diena sabildēta pa kadriem kā filmā... vairāk kā 1000 bildes

Mainījām uzvārdu abi - man ir divi uzvārdi un vīram arī divi (tā bija viņa izvēle ;)

Abiem vienādi, sakarā ar to, ka es ar savu uzvārdu Latvijā esmu vienīgā un pēc manis šis uzvārds izzudīs - viņš pats ļoti gribēja sev arī tādu... lai neaizvainotu savus vecākus - viņš caur strīpiņu atstāja arī savējo, bet tā viņš gribēja pieņemt manējo.

Grūtības tas nesagādāja nekādas - iesniegumā uzraksti kā vēlies un ar laulības reģistrācija apliecību dodies uz pasu nodaļu - tik navajag aizmirst pirms tam nofočēties... lielāka ķēpa bija ar autovadītāju tiesībām un mašīnu tehniskajām pasēm, kā arī medicīniskajām izziņām un banku kartēm ;)

Dāvanās lūdzām naudu, jo vēlējāmies braukt ceļojumā kā arī nopirkt kādu mēbeli.

Saņēmām pietiekoši, lai pabraukātos un nopirktu amerikāņu krēslus (kā seriālā draugi).

Neskatoties, ka lūdzām tikai naudu - tika sadāvināti vēl visādi brīnumi - bija daudz pārsteigumu.

Nekur tālu - aizbraucām līdz Palangai - padzīvojāmies tur, paceļojām pa Latviju un braucām uz veikalu pēc mēbelēm ;)

Mēs neko netaupījām - uz apģērbu varbūt... kāzu salonos iepērkas tikai trakie - tur ir neadekvātas cenas... ja meklē, var atrast lētāk... bet nu man jau arī ir draugi šuvēji, tā kā varētu arī sarunāt - ja gribētos.

Ietaupījām uz muzikantu - jo bijām jau laicīgi aizrunājuši

Ietaupījām uz fotogrāfu - jo vecāku draugos

Ietaupījām uz telpu īri - jo kafejnīcas saimniecīte kursa biedrene

Galu galā - ietaupījām uz visu - mazliet vecāki patērējās - mēs jau paši ļoti niecīgi ;))) tik apģērbāmies un nokārtojām dokumentu izmaksas.

Uzticēties vedējiem - un kāzu gatavošanās laikā - mierīgu sirdi iet gan pie friziera, gan solāriju, gan vaksāciju, kādu masāžu, pie pedikīra, manikīra un mazliet arī paēst veselīgi ;)

Būt starojošām un neuztraukties!

Neaizmirstiet vecākiem paldies pateikt, gan savējiem, gan viņējiem.

Mīliet!

Neburkšķēt, ka viss dārgs ;)) un ļaut līgaviņai mierīgu sirdi doties gan pie friziera, gan solāriju, gan vaksāciju, kādu masāžu, pie pedikīra, manikīra un mazliet arī paēst veselīgi ;) Viņa būs atpūtusies, laimīga un tavējā ;)

Uzticieties vedējiem un mēģiniet pieņemt(bet nepiekāpties) arī vecāku (ne vienmēr saprātīgo) viedokli ;)

Mīli savu sievieti!

P.S. Ja esi nopircis jaunas kurpes - vēlams ar tām arī pirms kāzām pastaigā ;)) kā nekā sieviņa uz rokām būs jānēsā ;)

Ja nav pazīšanās vai sarunāšanas talanta dzimtsarakstu nodaļā - ceļojumā ārpus valsts var doties tikai tad, kad nokārtotas jaunās pases (sakarā ar uzvārda maiņu) un ātrāk kā 2 dienās to nevar izdarīt pat Rīgā ( neaizmirtiet fotogrāfijas) ;)

Nepiemirst visiem pateikt paldies un patiekties ;)

Neaiciniet cilvēkus pienākuma pēc - aiciniet tikai tuvos un mīļos.

Ieteikums vedējiem - vienmēr turēt kabatā lieku latiņu ;)

Pilnīgi neko - nedarītu citādāk! Mums bija ideālas kāzas - kādas vēlējāmies - sirsnīgas, nepiespiestas, savā mazā kompānija ;) visi bija gandarīti un arī vecāki par spīti tam, ka vēlējās mums uzsaukt lielas grandiozas kāzas, bija manāmi pārsteigti - ka mums bija pilnīga taisnība.

Ieteiktu visiem savā dzīves svarīgā mirklī - būt kopā ar savējiem mīļajiem cilvēkiem.

Ar lielo draugu un radu saimi var patusēt arī tāpat ;)

Pēc kāzām tiek rīkotas ballītes

vien pamatīga - visiem radiem

otra pamatīga - visiem draugiem ;D

Un tad ķersimies klāt mazajiem tusiņiem ;))

Bija jautri, jo braucām no dzimtsarakstu nodaļas pases mainīt ;))))), tur mūs protams bez rindas pieņēma... bet tā vispār visu laiku bija jautri... manējam vīram gribēja citu līgavu iešķiebt, bet šis nu galīgi nepadevās - un cik viņš bija laimīgs, kad beidzot mani ieraudzīja... vārti bija un uzdevumi dažādi... līdz tika līdz tai ēšanai - ak kungs, kā ēst gribējās... nu dzert arī ;)