Pieredzes stāsti

Ap 3 000 eur. Plānojot sākumā rēķinājāmies ar 2 000 Ls, tā ka apmēram tik arī iztērējām. 28 viesi. Gribējām 30, bet daži radinieki netika.

Sakrājām. Es krāju tieši kāzām apmēram gadu, bet vīram vispār patīk naudu taupīt, tāpēc viņam līdzekļi jau bija. :D Atsevišķas lietas, piemēram, pirmo šampanieti pēc ceremonijas un kāzu torti, nosponsorēja abu vecāki.

Nopietnu atbildi uz pirmo jautājumi par abiem tā arī neizdomājām. :D

Bijām pāris jau pilnus četrus gadus, kopā dzīvojām nepilnu gadu līdz bildinājumam un mazliet vairāk par gadu līdz kāzām.

6 mēnešus pirms kāzām rezervējām datumu baznīcā un palēnām sākām kārtot reliģiskās formalitātes, par ko visvairāk raizējos. Sākām meklēt viesu māju. Aprīlī (kāzas bija augustā) atradām viesu māju un DJ, sarunājam fotogrāfu no draugu vidus. Aprīlī sāku meklēt kleitu, ko izvēlējos šūt, tāpēc maijā un jūnijā tā lēnām tapa. Ap to laiku sarakstīju lietas, ko noteikti gribu un noteikti negribu kāzās, izveidojām viesu sarakstu. Pēc tam, ja neskaita ielūgumus, kāzām neko būtisku nedarījām līdz augustam. Īpašu grūtību nebija.

Baznīcā. Izvēlējos pēc priestera, ne pēc ēkas, lai gan ēka arī bija skaista.

Viesu namā "Villa Dole" Doles salā. Par viesu namu kopā 400 eur; 100 no tiem iemaksājām, kad rezervējām datumu. Ēdināšana papildus. Maksājām 21 eur par cilvēku. Tas bija lētākais variants, ko piedāvāja. Cenā vakariņas un brokastis.

Viesu nams man ļoti patika tieši ar to, ka bija iespēja visiem viesiem sagādāt civilizētas istabiņas, t.i. ar īstām gultām, nevis matračiem uz grīdas, ar labu dušu un wc gandrīz katrā istabiņā. Mājīgi. Gribēju, lai tusētaji draugi netraucē vecākos radus, un lai visiem ir ērti. Turklāt skaista apkārtne ar plašu skatu uz Daugavu. Tiešām rekomendēju, bet tikai tad, ja kāzās nav vairak par 30 viesiem. Viesu nams sadarbojas ar konkrētu pavāri, paļāvāmies uz viesu nama ieteikumu.

Ozolniekos. Torte bija vīramātes davana mums, tāpēc kg un cenu nezinu. Bet mums bija cup cakes versija: katram šokolādes "glāzīte", kurā iekšā viegla, ar augļiem rotāta kūciņa. Nevajadzēja griezt.

Palika pāri, bet saprātīgā daudzumā. Pavāre mūs atrunāja no maizes likšanas uz galda, sakot, ka visu maizi vienmēr nākoties izmest, jo cilvēki to neēd, tikai noliek sev uz šķīvja pa pusšķēlītei. Domāju, tas bija prātīgs lēmums.

Zināju, ka pavisam noteikti gribu DJ, nevis muzikantus, jo DJ spēs pielāgoties dažādajām viesu gaumēm, būs daudzveidīgāks. Apzvanīju kādus 12 DJ, visus, ko netā varēju sameklēt. Man iepatikās Jānis Fabriks, viņu arī uzaicinājām un nenožēlojām. :) Ņēma vērā visas vēlmes attiecībā uz ieteikto mūziku, spēlēja līdz 6:00 rītā, pie tam viņam bija arī aparatūra telpas izgaismošanai. Gaismiņas gaumīgas. Tāme bija 200 eur, ieskaitot visu: ceļu, aparatūru, darbu. Man patika, ka DJ atsūtīja tāmi uz e-pastu un tas, ka pirms kāzām varējām satikties, lai visu pārrunātu.

Vedēji jeb liecinieki.

Nekā īpaša un visiem kopīga. Bija brokastis ar kafiju zviedru galda veidā, katrs modās pēc savām iespējām, apsprieda vakardienu. Jaunā pāra modinašana arī izpalika, bet priecājos, ka tā, jo man tieši gribējās izbaudīt lēnu un mierīgu rītu.

Reamonn "Tonight". Kursus neapmeklējam, bet mājās gan 4 - 5 reizes iepriekš nodejojām.

Vīrs pirka. Man kleitu šuva. Īrēt negribēju, lai nav par tērpu jāuztraucas. Gribēju pirkt, bet nevienā kleitā "neiemīlējos", lai gan piedāvājums it kā liels. Galu galā man kleitu uzšuva "Art Mode" Avotu ielā. Kleita bija izcila, jo modelis, kuru izvēlējos, tika pārveidots tieši tā, kā es gribēju. Samaksāju 400 eur. Laikam. Es tik rūpīgi esmu slēpusi cenu no citiem, ka vairs pati neatceros. :D Noteikti nav dārgāk kā līdzīgs tērps veikalā, un man patika, ka varēju brīvi izdomāt detaļas. Pielaikošanas bija vairākas, visam varēju sekot līdzi.

Labākā no ģimenē pieejamajām mašīnām iztīrīta un izgreznota. Transports nelikās būtisks, tāpēc neīrējām neko oriģinālāku. Ja izvēlētos ko īpašāku, tad varbut retro auto, bet mašīnas izvēli nenožēloju.

Mašīnas rotājums tapa Jelgavā, līgavas pušķis un piespraude bija no mājām tuvākā ziedu kioska Rīgā, Pļavniekos.

Ielūgumus gatavoju pati. Nesūtījām vispār, visiem iedevam pašrocīgi. Tālākajiem radiem aizvedām jau četrus menešus iepriekš, citiem - mēnesi iepriekš, bet bija arī daži viesi, kuri savu ielūgumu saņēma tikai kāzu dienā. Nav jau pēc etiķetes, bet neviens neapvainojās. Protams, visi bija uzaicināti pirms tam mutiski.

Nē, fotografēja mans draugs, kuram fotografēt ir hobijs. Tā bija dāvana, kuru viņam palūdzu, līdz ar to bez maksas.

Mainīju uz vīra uzvārdu. Grūtību nekādu, dokumentus maina viegli un ātri. Nebiju tikai domājusi, ka par dokumentu maiņu tik daudz jāmaksā. :D

Devām tiešus un netiešus mājienus, ka vēlamies naudu konkrētam mērķim. Saņēmām to, ko cerējam, un vēl papildus nieciņus.

Nē, bet ceru, ka vēl paspēsim, lai gan ļoti konkrēta plāna nav. Šobrīd aktuālāka bija dzīvesvietas maiņa un pārvakšanās.

1) pasākuma foto - dāvana no drauga fotogrāfa (labs amatieris ar profesionāļa tehniku)

2) floristika baznīcā - dāvana no draudzenes, kam pieejami bezmaksas ziedi un patīk greznot

3) pasākuma vadītāji - vedēji, nebija atrakciju "no malas"

4) krēslu pārvalkus īrēju kopā ar līgavu, kam kāzas dienu iepriekš tai pašā viesu namā, maksājam uz pusēm

Devāmies mazajā fotosesijā uz botānisko dārzu. Notika nešana pār tiltu.