Pieredzes stāsti

3000 Ls, 90 viesi

Vecāku finansējums

Mūsu precību plānus par kādu gadiņu paātrināja bērniņa pieteikšanās. Līdz kāzām dzīvojām kopā 3 gadus (līdz kāzām draudzējāmies 6 gadus)

Sākām gatavoties ~ 2 mēnešus pirms kāzām. Savu kāzu organizēšanā nepiedalījos, jo aktīvi strādāju un mācījos. Man grūtību nebija.

Igates pils dārzā, ar mācītāju (kurš bija saņēmis "augstāk stāvošu baznīcas pārstāvju" atļauju).

Umurgas pamatskolā. Par izmaksām diemžēl nemācēšu pateikt.

Pēc iespējas pārnakšņot. Jo skolā ir internāts (pa vasaru bērnu nav, līdz ar to brīvs).

Pie savas vīra mammas, kura cep visgardākās (arī 2 un 3-stāvīgas) mājas tortes, kā arī SIA Madara 93 (Limbažos) konditorejas cehā.

Palika pāri

Pazīšanās ar pašiem muzikantiem. Spēlēja grupa Apvedceļš. Ja nemaldos izmaksāja 400 Ls.

Vakara vadītāji Andris un Marija Bērziņi (aktieri)

Mantu izpirkšana

Nebijām paši izvēlējušies, tāpēc skanēja muzikantu izvēlētā "Dažu skaistu ziedu". Deju kursus neapmeklējām.

Tika pirkta gan kleita, gan uzvalks.

Mūsu kāzu mašīna (vedēju auto) ceļā no Rīgas saplīsa, tāpēc tika izdaiļota manu vecāku auto (džips).

Ziedu veikals Limbažos, diemžēl vairs nedarbojas.

Gatavojām paši. Izsūtījām mēnesi un nedēļu pirms kāzām.

Nē

Jā, mainīju. Grūtības nekādas, vienīgi, žēl šķirties no savējā, jo man patika mans uzvārds (biju Magone)

Jā. Lielākoties naudu.

Nē

Ne uz ko.

Ja patīk pārsteigumi (protams, patīkamu), tad uzticieties saviem vedējiem, draugiem, vecākiem vai kāzu organizētājiem. Necentieties visu uzzināt un būt par visu informētiem!!!

To pašu, ko jaunajai līgavai.

Obligāti daudz filmē un fotogrāfē, īsā ceļojuma laikā mašīnā jābūt kaut kam ēdamam un dzeramam un uzticies saviem kāzu organizatoriem (vedējiem). Un visam ir jābūt labi :))

Izbaudi dienu, jo precies taču 1x mūžā (optimista ieteikums) ;)

Nedaudz tomēr iesaistītos savu kāzu organizēšanā, bet tikai NEDAUDZ, jo, kā minēju, es savās kāzās nedarīju neko (bez ielūgumu gatavošanas), tikai ierados :).

Protams!!!!! Zvērests, vecmeitas lenta, vainaga pīšana, konfekšu un ābolu pārdošana Rīgas ielās (tas man diez ko nepatikās, jo nemīlu uzbāzties - lūdzu nopērciet, ziedojiet u.tml.) Kad tika viss pārdots, pie Daugavas iedzērām šampi, parunājāmies un aizlaidām pa straumi manis pīto vainadziņu. Pēc tam devāmies ceļā uz viesu manu, kur tikai mēs spēlējām spēles, runājāmies, tiku apdāvināta, izjautāta un galu galā ietērpta "iespējamā" kāzu kleitā (gatavota no krepapīra). Man uzdāvināja zilo lentu, kas jāliek ap kāju kāzu dienā, kuru vīrs velk nost un met neprecētajiem džekiem. Tusējām visu nakti. No rīta pabrokastojām, pārrunājām iepriekšējās dienas notikumus un turpmākās dzīves plānus, pastaigājāmies un tad jau palēnām taisījāmies uz mājas pusi.

Nu tā. Nekādi striptīzi vai kaut kas tam līdzīgs nebija. Paldies dievam!!! Man labāk patīk mierīgākas izklaides :).

Ar 7 tiltiem, uzdevumiem - podu gāšanu (jāsaplēš pods, lai vairāk netiktu "gāzti podi") Minhauzena muzeju un takām, Ceplī izgatavojām paši savu šķīvi ar plaukstu nospiedumiem un datumu, iepirkšanos Lukoilā un novēlējuma rakstīšana, kurus savā 1ā kāzu jubilējā mūsu vedēji mums atdeva.