Pieredzes stāsti

Tā kā kāzas notika piederošās lauku mājās, diezgan daudz aizgāja ceļam gatavošanās laikā. Kopējās izmaksas bija ap 1000 Ls, kaut arī centāmies maksimāli samazināt izdevumus. Bija 55 kāzu viesi. Ja būtu jārīko vēlreiz, izvēlētos viesu namu, sanāktu tikai nedaudz dārgāk. Izņēmums būtu tad, ja laiku mājas un apkārtne ir ideālā stāvoklī.

Vecāki sponsorēja.

Tas likās pareizi. Mēs viens otru mīlam, un nebija iemesla, kāpēc gaidīt. Līdz kāzām nedzīvojām kopā. Tā bija mūsu abu pārliecība.

Pamazām sākām gatavoties pēc tam, kad bijām oficiāli saderinājušies, tas bija 10 mēnešus pirms kāzām. Aktīvi gatavojāmies vasaras mēnešos. Pirmā lieta, ko apspriedām, bija vietas izvēle. Tad viesu saraksta izveidošana. Diezgan daudz laika pavadīju interneta lapās, lai izdomātu ko vēlos. Vīrs bija gatavs piekrist manai izvēlei. Lielākās grūtības sagādāja cilvēku stereotipi saistībā ar kāzām (sākot ar to, cik gaļas veidiem jābūt uz galda un kādai jāizskatās programmai). Mēs būtu bijuši gatavi arī piknikam draugu lokā, tomēr ņēmām vērā vecāku intereses, kas par laimi nebija radikāli pretējas mūsējām.

Baznīcā

Manu vecāku lauku mājās. Līdz ar to īpašas svinību vietas nebija, ja neskaita nepieciešamos uzlabojumus, lai tur varētu notikt svinēšana. Ēdināšana bija ap 5 Ls uz cilvēku, maksājām saimniecei, kura uz vietas arī gatavoja.

Likās, ka viesu nams sanāks pārāk dārgi. Ar izvēlēto saimnieci bijām personīgi pazīstami, palīgi bija viņas izvēle.

Pasūtījām no pazīstamas sievietes, jo gribējām ar lauku olām un dabīgo krējumu. 10 kg maksāja 20 Ls, ja nemaldos.

Palika pāri, īpaši vārītie kartupeļi. :)

Mums nebija dzīvās mūzikas.

Vakara vadītāji.

Nebija īpašas aktivitātes. Brīva pasēdēšana ar palikušajiem draugiem un ģimeni.

Attiecīgu apstākļu dēļ pirmais valsis mums izpalika.

Pirkām. Vīrs Liepājā. Es noriskēju un sūtīju no E-bay. Samaksāju 70 Ls. Radiniece kā dāvanu man pielaboja, jo īsti nepiegulēja kā vajadzīgs. Loģiski, ka kleita nebija augstākās kvalitātes, bet man patika un biju apmierināta

Speciāli mašīnu neīrējām, jo atbilstoša bija vecākiem. Arī viesi brauca ar personīgo auto, tos, kuriem nebija, paņēma tie, kuriem bija brīvas vietas. Mums nebija atbildīgais cilvēks par to, līdz ar to tas bija papildus uzdevums vecākiem, kas nebija pareizi.

Floriste, kura bija zināma, un bijām redzējuši viņas darbus citās kāzās.

Mums laimējās, ka radiniece izgatavo, līdz ar to par pašizmaksu viņa mums tos izgatavoja. Paši gatavojām vecākiem un vedējiem ielūgumus. Izsūtījām mēnesi pirms kāzām. Dažiem iedevām vēlāk, jo gandrīz visus varējām personīgi sasniegt, nebija jāizmanto pasta pakalpojumi.

Nefotografējāmies. Nožēloju, ka to nedarīju. Kāzu bildes ir skaistas un būs daudz citu iespēju, lai apmeklētu fotosalonu.

Mainīju uzvārdu. Grūtības nebija.

Nebijām norādījuši, ko vēlētos saņemt, līdz ar to uz neko konkrētu necerējām, bija gan taustāmas lietas, gan naudiņa. Manuprāt, ļoti veiksmīgas.

Nebija iespējas. Pagaidām tas ir atlikts uz vasaru.

Uz alkoholu, jo tas nebija :) Arī uz tērpiem, vismaz man tā liekas.

Rūpīgi izvēlēties vedējus/vakara vadītājus/ organizatorus, lai par viņiem uzticēto nebūtu jāsatraucas. Mums bija skaistas kāzās un, protams, esam pateicīgi viesiem, iesaistītajiem, un grūti pateikt, ja tie būtu bijuši citi cilvēki, vai būtu bijis labāk. Kāzu rīkošana tomēr ir kaut kas unikāls, un ir lietas, ko nevar paredzēt un saplānot.

Mīliet savas līgavas. :)

Nebaidīties teikt cilvēkiem acīs, ja kaut kas neiet, kā plānots, bieži vien radiem un draugiem to ir grūti pateikt. Tomēr, iespējams, abas puses būtu ieguvēji. Iespējams, konkrētam cilvēkam tas vienkārši nav īstais uzdevums.

Taisītu kāzas mazāk oficiālas, nedomājot par to, ko tantes domās. Piemēram, pikniks ar draugiem un radiem. Mūs baidīja ar to, ko cilvēki nodomās. Tie taču ir mūsu draugi, ko sliktu varētu domāt.. :)

Iestaigātu kāzu kurpes (man tas likās mazsvarīgi), jo kāzu dienā sapratu, ka nedaudz pa lielu.

Pietrūka laika padraudzēties ar viesiem, jo dažus nebiju sen satikusi. Tomēr nezinu, kā to varētu mainīt.

Brauktu kāzu ceļojumā, kaut vai uz kaimiņu pilsētu.

Vecmeitu ballīte bija. Tomēr sapratu, ja nav tuvu draudzeņu, tai nav jēgas, sanāk tikai tradīcijas pildīšana.

Vīram nesanāca laika, jo draugi pārāk vēlu sāka bīdīt. :)

Neliela pasēdēšana ar vedējiem viesu namā, kur rakstījām viens otram vēstules un bāzām pudelē, pēc tam ar nelieliem foto pārtraukumiem ceļš uz svinību vietu. Bija tikai viens pārbaudījums, kur vīram bija jāzāģē un jāskalda. Man jābrauc ar traktoru (Bija forši, jo pat ar mašīnu nemāku braukt).