Oi! Nu te ir kārtīgs STORY! Ko darīt citādi jeb „Pēc kara jau visi gudri” :)
Bijām nolēmuši, ka gribam kaut ko netradicionālu, ne tā kā visiem - "dzimtsarakstu nodaļa - tilti – galds+visi viesi visur līdzi" :) Ņemot vērā ka līgava nav kristīta, baznīcas pasākums uzreiz atkrita. Bet gribas jau „lai ir skaisti” :D :D :D
Tā nu internetā uzgāju informāciju par Korāli....... "draugos" ir daudz bildes no viņa laulātajām kāzām un kristībām. Laulā ko vajag, kad vajag. Tiklīdz apskatījos viņa profilu, tā uzreiz atnāca e-pasta vēstule uz 5 lapām (!!!) ar visiem viņa piedāvātajiem pakalpojumiem. Dīvaini. Savdabīgi. Bizness ir bizness. Arī šajā gadījumā. Ir aitas, ir cirpēji. Šajā stāstā par aitām, t.i., par mums :D
Satikāmies, likās interesants, tāds runātīgs vīrs, runas veids ne kā mācītājam. Sarunā zemtekstā saklausīju, ka mazliet pat tā kā "nolika" tās baznīcas lietas, bet tam kaut kā īsti tajā brīdī nepievērsām uzmanību. Vienīgais nosacījums, ka pirms viņa piedāvātajām laulībām nepieciešams apprecēties dzimtsarakstu nodaļā, nu tā teikt "lai papīri būtu jau kārtībā", viņš tikai salaulā un izsniedz apliecību (A4 printējums uz biezāka papīra, kas ielikts „kabatiņā”. Nu katram izpratne par apliecību citāda.) :D
Cena bija samērā astronomiska (500 € ceremonija (tā būtu 400 €, bet tā ka mums jau „kāzu laiks būs sācies = jūnijs”, tad 500 € + 70 € ceļa nauda priekš atbraukšanas no Limbažiem līdz Lēdmanei), bet tā kā bijām ieņēmuši galvā, ka gribam kaut ko citādi, un savādāk, tad piekritām īpaši nedomājot. Bija jāaizpilda anketas ar faktiem un ar to, ko vēlamies, ko nē. Zināju, ka Korālis pats fotogrāfē un bildes liek internetā, "draugos" visās iespējamajās sadaļās (saprotu - vajadzīga reklāma, kā tad citādi uzturēt biznesu), tad anketā norādījām, ka FOTOPAKALPOJUMI NAV NEPIECIEŠAMI, un ja tiks fotografēts, lai tās bildes netiktu publicētas! (bet par šo vēlāk... ) Ar to arī viss likās izrunāts un visiem skaidrs.
Devāmies rakstīt pieteikumu uz domi - Lielvārdes dzimtsarakstu nodaļu. Pieteikumus jau bijām mājās uz datora aizpildījuši, nācās tikai parakstīt un atdot. Vienojāmies par datumu. Laiku. … un ka būsim kā teikt, tikai pēc papīriem 4 cilvēki (jaunais pāris+vedēji), jo viss LIELAIS pasākums mums būs ar Korāli un visiem viesiem Lobes krogā. Darbiniece neapmierināta – saka, ka nenākšot sestdienas dienā speciāli dēļ mums tikai laulības apliecību atdot!!! Vai nu lai atnākot pēc laul.apliecības citā dienā iepriekš vai arī sestdienā taisot visu ceremoniju. Tā kā bijām plānojuši sestdienu, piekrītam 4 cilvēku ceremonijai… Samaksājam nodevu 14 €. Pases jāatnesot iepriekšējā dienā pirms kāzām, formalitātes kaut kādas. OK. Ar to arī tā kā būtu viss skaidrs.
Pirmskāzu diena. Dodamies uz domi aiznest pases. Dzimtsarakstu nodaļas durvis ciet – uz durvīm zīmīte – atvaļinājumā, un, kas aizvieto. Dodamies uz citu stāvu pie aizvietotājas. Kad aizvietotājai dodam pases uz sakām ka rīt kāzas – viņai acis „uz kātiņiem” – KĀ?!?! Tiešām?!?! Atšķir grāmatu, kur viss reģistrēts – jā, tiešām, kāzas rīt, pl. 15.00! Nu labi, samaksājam valsts nodevu 7.11 € un dodamies prom. Aizvietotāja sola, ka ja jau tā rakstīts, tad tā arī būšot, un, ja būšot kādi jautājumi, zvanīšot. Jokaini Vakarpusē darām vēl visus darbus, braucam mašīnā, zvana no dzimtsarakstu nodaļas. Ieslēdzu uz skaļruni, jo esam mašīnā un slikti dzird braucot. Zvana pati galvenā vadītāja no domes un sarunu sāk ar teikumu: „VAI MĒS NEVARAM PĀRSPĒLĒT LAIKU??? Jūs tak gribējāt tikai papīrus! Varbūt varot no rīta ienākt pakaļ………. MĒS ŠOKĀ!!!! Saku, ka neko nevaru „pārspēlēt”, jo rītdiena ir saplānota pa minūtēm – vēl jāaizbrauc uz viesu namu, frizieris, make-up…. Nē, neko mēs vairs nevaram mainīt! Varam tikai uz pl.15.00 kā bija runāts ierasties, kaut vai pēc papīriem. Viņas balss tonis izmainījās un viņa teica: „Nē, nu labi, tad lai paliek kā runājām. Tad tiekamies rīt pl.15.00 domē.” Kādu minūti sēdējām kā ar ūdeni aplieti! Ne ta smieties, ne raudāt. :/
Vēlāk zvana fotogrāfs, saka ka salūzusi mašīna. Prasa, cik mēs būsim mašīnā, saku, ka 4, kopā ar vedējiem. Vietas nav. Fotogrāfs saka, ka kaut ko izdomāšot. BĀC! Kas vēl?!?!?!
Kāzu diena: Kopā ar vedējiem braucam uz Lielvārdes novada dzimtsarakstu nodaļu. Kā runāts pl.15.00 esam tur. Fotogrāfs arī pa laimi jau tur ir :) Svinīgais garlaicīgs līdz vājprātam… runā un runā…. Otra darbiniece stūrī slēdz maģī mūziku kad vajag… fotogrāfs foķē…. Nu neatceros cik ilgi bija, bet likās ka mūžību. Laikam reāli kādas 20 minūtes. Gribējām no tā visa izbēgt, nesanāca. Pilnīgi tukšs un lieks pasākums.
Tālāk kopā ar vedējiem braucām foķēties uz Ogri, uz Špakovska parku.
Pēc tam devāmies uz svinību vietu – Lobes krogu. Izkāpjam no mašīnas, visi viesi jau tur, kopā dodamiem uz laulību reģistrācijas vietu – skatos, Korālis jau fotografē pa gabalu… Pie sevis domāju, moš kaut ko saviem arhīviem, jo mums taču bija atruna, ka fotopakalpojumi nav nepieciešami. OK. Dodamies visi gājienā tuvāk galdiņam un arkai, kur viss notiks… Nākam tuvāk, skatos – uz tā galdiņa, kur uzlikti visi Korāļa kāzu rekvizīti – bībele un kas tur vēl, ir uzklāts balts galdauts. Mežģīņu. Bet TIK DRAUSMĪGI SABURZĪTS!!!!!!!!!! ĀRPRĀTS!!!!! Man TĀAAADS KAUNS!!! Jāstāv pie tā saburzītā galdauta, apkārt ciemiņi. Nu ko nu vairs… Sākās ceremonija… runa… neko nedzirdu, redzu tikai nianses. Arku, kam spīd cauri karkass, saburznīto galdautu, Korāļa masīvo pulksteni, kas galīgi nesaskan ar kopējo tēlu, viņa nekoptās rokas ar melnajiem ienadžiem. Negribu būt piekasīga, bet tas nav galīgi forši. Saprotu, ka kāzu dienā ir stress utt., bet šo visu nevar novelt tikai uz maniem untumiem. Un beigās Korāļa runā tā arī netika pateikti maģiskie vārdi „pasludinu Jūs par vīru un sievu”. Tas ļoti pietrūka. Korālī biju DRAUSMĪGI VĪLUSIES.
Un vēl punktu pielika tas, ka pēc pāris dienām savas kāzu fotogrāfijas ieraudzīju „draugos”!!! Korālis ielicis!!! Kaut gan skaidri un gaiši tika norādīts, ka FOTOPAKALPOJUMI NAV NEPIECIEŠAMI, un ja tiks fotografēts, lai tās bildes netiktu publicētas!!! Nesaprotu, kas te ir neskaidrs!!!!????!!!! Zvanu Korālim un prasu, kāpēc ir bildes ieliktas, uz ko viņš atbild, ka esot piemirsis, ka bijusi tāda vēlme. Tūliņ arī izdzēš galeriju. Atsūta atvainošanās SMS, noveļ uz savu pārslodzi. Bet ko nu vairs, lieta darīta….
Zvanu vēlreiz saku, lai izņem arī bildes no citām galerijām, kur viņš tās parasti ievieto, jo bildēs ir redzami mūsu viesi un mūsu pasākums. Apsola. Nākamajā dienā nekas nav izņemts. Zvanu atkal. Nekā. Tā viņam zvanīju reizes 3-4. Jūtos reāli vīlusies un bezspēcīga!!! Sola atdot naudu par pasākumu. Saku ka man nevajag naudu, bet lai izņem bildes no interneta. Nekā! Tad turpinās sarakste epastā, kur viņš piesauc autortiesības, juristus, utt. Ja interesē nianses, varu pārsūtīt saraksti. Tas nav mans izdomājums un kaprīzes!
Tagad, kad pēc 2 mēnešiem visu šo rakstu, izdzīvoju katru tā brīža momentu ar drebuļiem. Mans secinājums - NEVER EVER Korāli!!! Lieki kreņķi un nepatīkamas mieles pēc tam! Sabojāts pasākums garantēts!