Lelde un Pēteris

Lelde un Pēteris. Pēteris un Lelde. Viņu stāsts par Meža kāzām.

Visi apkārtējie zina, ka esam meža bērni un visi mūsu lielie kopdzīves mirkļi ir bijuši maģijas pilni. Sākot ar pirmo randiņu operā, beidzot ar saderināšanos okeāna krastā, Šrilankā. Tikai loģisks mums šķita nākamais maģiskais notikums – kāzas, un tikai viena doma mājoja mūsos – mežs. Sapratām, ka noteikti nevēlamies sekot standartiem, bet gan veidot kaut ko savu un ļoti īpašu. Tā sākās Meža Kāzu plānošana.

Lai arī Latvija ir bagāta ar mežiem, tomēr to īsto, vienīgo un savējo nemaz nebija tik viegli atrast. Izskatījuši un izbraukājuši dažādas vietas, atradām sevi Ādažu mežā, blakus etnogrāfiskajam viesu namam Gungas. Milzīgs paldies (!) ir jāsaka vīra māsai, kura uzņēmās kāzu rīkošanu un pārvērta mūsu vīzijas un sapņus realitātē.

Varbūt kādam šis viss liksies nestandarts vai jocīgi, bet mums tas bija tieši tā, kā iecerēts. Gribējām pēc iespējas vairāk paši iesaistīties visos procesos (tāpēc arī paši veidojām savus gredzenus) un gribējām, lai tiešām viss (izņemot gulēšanu) notiek mežā. Gan ceremonija, kuru vadīja viens no mūsu tuvākajiem draugiem (jo izrādās, ka nevajag obligāti mācītāju vai dzimtsarakstu nodaļas darbinieku), gan tusiņš ar visu ēdināšanu, koncertēšanu, dejošanu un spilvenu kaujām notika starp ķērpjiem un mellenājiem.

Tā kā vasara mūs aplaimoja ar lietu un mākoņiem, bijām sagatavojušies arī tam, ka līs, jo pat pāris dienas pirms kāzām laiks bija pavisam pelēks. Tomēr dienu pirms kāzām, kad braucām uz mežu salikt visus punktus uz i, sāka spīdēt saule, kas mūs lutināja visu nedēļas nogali. Ar ko vēlamies teikt, ka visu var izdomāt un sarunāt (jā, pat ar to vīriņu, kas sēž uz mākoņa maliņas).

Viss izdevās tā, kā iecerēts. Vienkārši, bet eleganti un svinīgi. Mežā, starp vismīļākajiem cilvēkiem. Un noteikti - katram pārim savu ozolu iestādīt un bungas ierībināt.