Ērika un Āre

Augusta sākumā Monte Pacis norisinājās Ērikas un Āres kāzas – īpaši sirsnīgi un eleganti svētki, kas radīti tuvākajiem cilvēkiem, lai kopā baudītu neaizmirstamu dienu, piepildītu ar mīlestību, prieku un skaistiem mirkļiem. Līgavai vissvarīgākais bija iemūžināt kāzu pušķi, dekorus, noskaņu un, protams, to neizmērojamo tuvību un mīlestību, kas vieno viņu un Āri. Vai tas izdevās?

Līgava – radoša perfekcioniste, romantiska un jūtīga dvēsele, kurai svarīgas detaļas un ģimenes tuvība. Līgavainis – atraisīts, labsirdīgs un iecietīgs, īstens dabas mīļotājs, kurš aizraujas ar makšķerēšanu un ar entuziasmu pievēršas jaunām idejām. Kopā viņi mīl atpūtu, kopīgus projektus un rūpes par saviem mīļajiem.

Viņu mīlas stāsts sākās brīdī, kad Āre pirmo reizi ieraudzīja Ēriku savā bijušajā darbavietā – tajā mirklī viņš sajuta zibens spēku un saprata, ka vēlas būt kopā ar viņu. Laikam ritot, viņi sāka sazināties, līdz beidzot satikās. Un, kad tas notika vēlreiz, kautrīgais Āre ilgi lūkojās Ērikas acīs un uzdeva liktenīgo jautājumu. Ērika vēlējās laiku pārdomām – veselu mēnesi –, taču ar katru dienu viņu attiecības kļuva arvien dziļākas un skaistākas. Astoņus gadus vēlāk viņi nolēma teikt viens otram "jā" un nosvinēt savu mīlestību.

Viņu kāzu diena bija īpaša ne tikai emocionāli, bet arī ar interesantu niansi – tā tika svinēta otrdienā. Lai gan šai dienai nebija īpašas simboliskas nozīmes, tā bija ideāli piemērota, jo visi viesi, kas bija atbraukuši no Norvēģijas, atradās atvaļinājumā un varēja piedalīties jebkurā nedēļas dienā. Monte Pacis izvēle kā kāzu norises vietai izrādījās lielisks lēmums – viss nepieciešamais bija vienuviet, sākot no gatavošanās un ceremonijas līdz vakariņām, baudot izcilus ēdienus un dzērienus.

Kāzu rīts Monte Pacis iesākās nesteidzīgi – līgava un viesi baudīja mierpilnu sagatavošanos. Ceremonija norisinājās romantiskajā liepu alejā, kur laulību vadīja Kauņas evaņģēliski luteriskās baznīcas priesteris Sauļus Juozaitis. Pēc tās viesi tika cienāti ar dzērieniem un uzkodām, kam sekoja ģimenes foto, jaunlaulāto fotosesija un neliela atpūtas pauze pirms izsmalcinātām degustācijas vakariņām.

Fotosesija bija īsa un lakoniska – pārim bija svarīgāk pavadīt vairāk laika kopā ar viesiem. Vakariņas tika pasniegtas pie gara, skaisti klāta galda, kurā harmoniski saplūda Roberta radītie ziedu un dekora elementi. Šī kāzu diena vēlreiz apliecināja, kāpēc man tik ļoti patīk kāzu fotografēšana – un kā norvēģiem patīk izteikties. Vienīgais, ko varu nožēlot, – ka nesaprotu norvēģu valodu.