- Pie vārtiem piestiprinātas sirsniņveida lapiņas, uz kurām bija sarakstīti bijušo draugu vārdi, protams, izdomāti, tikai viena lapiņa ar īstajiem sievas un vīra vārdiņiem, un bija jāvelk, lai noskaidrotu, kurš vai kura tad pēc kārtas nāca tā īstā vai īstais;
- Pie jaunības vārtiem parasti stāv jaunieši un tur ir jānosaka maisiņos iebērto vielu saturs (rīsi, zirņi, pupas un grūbas un tml.), neskatoties - tikai uz tausti jāsaliek gaļasmašīna, jāuzraksta iespaidi pēc 1 tikšanās, kuri tiek saglabāti, jādzied vai jānodejo kāda dziesma vai deja, kura saistās ar pusaudža gadiem;
- Jaunībā zāle viszaļākā, debesis viszilākās un ka jaunība ir laiks, kad dara trakas lietas - gāž podus un šodien būs pēdēja iespēja nogāzt pēdējos podus (biju iegādādāti tādi mazi puķu podiņi, kas bija jāsasit) un arī bučoties vairs nevarēs, ar ko pagadās un pēdējā iespēja izmantot (likām sabučoties ar tiem, kas turēja virtenes (vārtu lentes);
- Draugi turēja sarkanu lentu, bija jāatceras iepazīšanās un iemīlēšanās un jākož "grēka ābolā" - bez roku palīdzības abiem reizē saitītē iekārtā ābolā, ko draugi turēja;
- Prasa par tīņu laiku mīlestībām, par nedarbiem, par spilgtākajām atmiņām utt.;
- Lentu tur neprecēts vīrietis un sieviete (mūsu gados) un mums vajadzēja it kā pēdējo reizi iedot buču citam - man tam vīrietim un manam vīram tai sievietei;
- Līgavai jāizšuj līgavaiņa vārds uz kabatas lakatiņa (diegs un adata), bet līgavainim jāuzsit uz dēlīša līgavas vārds (nagliņas un āmurs).
