Šorīt man spogulis trilleri rāda: Matiņi salauzti, skata nekāda, Acis kā plītsriņķi, sari uz zoda ~ Tusons, šķiet, vakar būs bijis uz goda...
Pamostos - receklis galvā un gultā, Metos uz havajas pusi kā bulta, Smeļos no WC sev dievišķu veldzi, Līmēju filmu ar neziņas smeldzi...
Vakar mums visumā lustīgi gāja: Dzērām bez zacenes, lielām graņonkām, Līdz paši vairs nejēdzām, kur tad ir māja, Četrrāpus stumjoties ielās, uz gonkām.
Smeļas pār malām man ciešanu trauki: Šodien tik sūnaini - vakar tik jauki... Nosprāgt (dēļ pohām) es nopietni vēlos, Jācer, ka Dievs mani, alkašu, žēlos...