Zemgales pusē, parasti, Zemgales auglību un pārticību simbolizējot dod pienu, medu, rudzu maizi.
Piens baltai dzīvei, laimei, attiecību baltumam (uzticībai), rudzu maize auglībai, pārticībai, medus - mīlestībai, vienam otra iekārei, seksualitātei, ciešai "salipšanai".
Dod māmiņa, ko dodama Trejas lietas līdzi dod; Dod sāli, dod maizi, Dod avota ūdentiņu.
Sāls un maize – nozīmē mūžam mīļi sadzīvot. Bet skaidrais ūdentiņš ir Jūsu dvēselīte.
Māte, kurai ir maize un sāls, piekrīt barot jauno ģimeni grūtos laikos un gaidīs tos ar atvērtām durvīm.
Māte, kurai ir ūdentiņš, piekrīt auklēt bērniņus momentos, kad jaunais pāris ies izklaidēties.
Maize - tā dos dzimtās zemes spēku, Sāls - stiprumu un mūžīgu mīlestību, Bet dzidrais ūdens - skaidrību un veldzi, baltās un nebaltās dienās.
Kopīgi jānolauž maize... pamērcē sālī un pabaro viens otru, lai tā dzīve neliktos pārāk salda.....pēc tam izdzer ūdeni!
Mūs vecāki arī ar maizi un sāli sagaidīja, un vēlēja, lai mūsu mājās nekad netrūktu ne maizes, ne sāls - t.i. pārticību.
Jaunais pāris lauž maizīti un mērc sālī, tad viens otru baro, tā teikt, lai viens otram pēdējo reizi "iesālītu"... un tālāk dzīvotu saticībā, mīlestībā utt.
Lai dzīvē nekad mums netrūktu ne maizes, ne sāls, jo tās ir lietas, kas gadiem cauri ir mūsu senčiem ļāvušas pārciest pat visgrūtākos un skarbākos laikus. Šis rituāls simbolizē izturību grūtos brīžos un pārticību visa mūža garumā.
