Ziepju opera :(

Nekāda literatūra viņai nepalīdzēs :D Ja jau reiz neuzticas manām medicīnsikajām zināšanām :D Piemērs - Viņasprāt, arī ar HIV var inficēties sarunas ceļā :D
Dīwaina mana māte tiešām ir, bet mamma ir viena, mammas neizvēlas...un tiešām ļoti nepateicīga. Nezinu, kam vairāk sāp šāda izturēšanās - man vai manam puisim :(

Diezgan nepateicīga tā mamma - ja tavs topošais par viņu rūpējās, palīdzēja, kad vajadzēja atbalstu, bet viņa kā šunelis... tik un tā kož, domāju, ka vislielākais aizvainojums ir tavam draugam. Un par to depresiju - nu jā, vispār jau tomēr risks ir lielāks, taču tas nevar būt par pamatu diskriminēt tavu dzīvesbiedru.
Galu galā, par savu naudu precaties - 4 gadus esat kopā (kas manuprāt ir pietiekams laiks, lai iepazītu).
Gan mamma nāks pie prāta. Ja nē, nelūdzies un nedomā par to

Varbūt iedod mammai palasīt kādu zinātnisko literatūru, rakstus par to, ka garīgas saslimšanas neiedzimst, turklāt depresija var piemeklēt jebkuru un tas notiek dzīves laikā nevis jau piedzimstot.

Izklausās labs puisis! Vai tad mamma neredz, ka viņš dara Tevi laimīgu? Jācer, ka ar laiku pieņems, varbūt, kad jums būs bērns..bet neko nevar zināt...
Man zināmi gadījumi, kad mātei nepatīk meitas izvēlētais, bet tāpēc, ka tam tiešām ir pamats. Tikai meita samīlējusies staigā ar rozā brillēm un sūdzas par mammu.

:) :) :) Protams, ka precēšu, man pat šaubas nav :) Vienīgais par mammu žēl, ka tā -gribējās, lai mamma būtu klāt kāzās :( Bet, varbūt, viņa vēl pārdomās, jo brālis solījās ar viņu izrunāties un vest pie prāta...

Tak neuztraucies par pārējiem un preci tik nost!;) Tev ar viņu būs jādzīvo ne citiem!:) Būs labi!;)

Tieši tā, katram dzīves lakā var gadīties saslimt. Un mans līgavainis tiešām ne dzer, ne pīpē, nelieto narkotikas, pa meitiešiem nestaigā :D, strādīgs, atsaucīgs utt 4 gadu laikā, kopš esam kopā, esmu sapratusi, ka tieši viņš ir mans īstais un vienīgais.

Nu bet kā audzināsiet bērnus, tādi būs! (es domāju depresiju!) Ja bērns būs gaidīts no paša ieņemšans brīža, viņš to jutīs un būs dzīvespricīgs un laimīgs!
Man vispār ir līdzīga situācija ar līgavaiņa mammu... bet es zinu, ko daru un ko izvēlos un es zinu, ka mani bērni būs veseli un laimīgi! :)

p.s. bez tam katram ir risks dzīves laikā saslimt ar da jebkādu neārstējamu slimību un ko tad? Vai labāk ja tavs vīrs būtu dzērājs/narkomāns/ varmāka? Nu ļoti šaubos.. jo pēdējos gadījumos cerēt uz izmaiņām būtu naivi...

UN galvenais neļauj mammai to visu izjaukt! Neļauj sevi iespaidot.. arī mani mēģināja atrunāt, ne vecāki, bet citi.. un es jutu ka sāku lūzt un nevaru izturēt spiedienu, pat mīļotajam sāku pārmest to visu :( rezultātā izvēlējos glābt mūsu attiecības un aizgāju dzīvot citur, kur diendienā mani nevar aiznsigt.. un tagad viss ir kārtībā! Lai gan joprojām bieži satiekos ar tiem cilvēkiem, kas man ir ļoti tuvi radi, bet šķiet viņi ir visu pieņēmuši un ir vieglāk.. :) tikai nepadodies! :)

Tā vien liekas, ka manai mātei pilnīgi viss nepatīk manā līgavainī :( Bet nu galvenās pretenzijas ir par līgavaiņa māti, kurai ir garīga rakstura problēmas-totāli depresīvs cilvēks :( NU un māte ir 100% pārliecināta, ka mums, ja būs bērni, tad noteikti būs ar veselības problēmām! Man gan tas nav arguments...liku viņai pretī 100 un 1 piemēru, kad absolūti veseliem cilvēkiem, kuriem rados nav nekādu slimību, piedzimst neveseli bērni :(

Vai esi jautājusi mātei- kādēļ viņai topošais znots nepatīk? Galu galā visi vecāki saviem bērniem vēl visu to labāko. Un ja nu Tu neredzi to ko redz viņa? Piedod, ja kļūdos, bet iemīlējies cilvēks uz mīļoto skatās caur rozā brillēm.......

diezgan diivaini, peec visa spriezzot tavai mammai visvairaak ruup sava, ne tava laime... IIpasi, ja viirs ir normaals cilveeks, nevis taads, no kura gribas pasargaat... Vislabaakais, ko dziivee saadaas situaacijaas dariit, ir meeginaat otru saprast, bet sajaa situaacijaa tas vareetu buut loti gruuti... ieteikums - nelaujiet izjaukt savus sveetkus un dziivojiet maksimaali taalu no mammas...

Nu tāda nu ir mana mamma...jau bērnībā viņa izvēlējās, ar ko drīkstu draudzēties un ar ko ne :(

Mamma jutās aizvainota, ka neiesaistījām kāzu organizēšanas procesā... Kad jautāju, kas būtu mainījies, ja pateiktu uzreiz par kāzām, sekoja atbilde "...censtos izdarīt visu, lai kāzu nebūtu..." :( :( :(

Tik un tā ceru, ka uz kāzām atbrauks un priecāsies kopā ar mani man tik nozīmīgajā dienā...

Man žēl...:( Mana mamma gan komandē un dažreiz aiz muguras rūc par kaut ko, kas nepatīk manā topošajā vīrā, bet neko daudz skaļi neteica...tagad saprata, kāpēc esam kopā (vismaz ceru, ka saprata un tas nav klusums pirms vētras) un aktīvi darbojas līdz...:)
Varbūt tiešām pāries?

tā jau ir ar tām mammām,viņas jau grib tikai to labāko un gan jau savi iemesli ir...arī man jau nācās saskarties ar vīreni,kurai izpatikt ir visai grūti-tāpēc mēs nemaz netiekamies pirms kāzām,lai viena otrai nebojātu garstāvokli...protams tas nav tas pats,kas mammas nepatika pret tavu topošo...gan būs labi,tā laikam ir daudziem un galā kāzu dienā lepojās un priecājās līdz...var gadīties,ka kāds tava topošā solis bijis viņai nesaprotams,bet jūs neesat tam pievērsuši vērību...laikam jau vajag parunāt,lai gan zinu,ka kāds ir ko ieņēmis galvā pārliecināt par pretējo ir grūti...izturību...

Būs labi - ar kāzām dzīve nebeidzas, un neaizved tevi tautietis pārdeviņi novadiņi, kur tu nekad vairs nesatiksi savu mammu :) Ja arī līdz kāzām ne, tad pēc kāzām agrāk vai vēlāk mātei nāksies samierināties un pieņemt. Lai cik tas cietsirdīgi izklausītos, šobrīd domā par sevi, domā par to, ko jūt tavs mīļotais. Un ļauj mammai savu sāpi, savu dusmu pašai izsāpēt, pārcilāt, izdomāt. Ar varu mīļumu nepanākt - tāpēc labāk, ja šobrīd nevar pieņemt, lai nenāk uz kāzām. Nelūdzies, neuzstādi ultimātus. Tas ir viņas lēmums, kas viņai ir jāpieņem. Tu esi parādījusi savu lēmumu - būt kopā ar vīrieti, kuru mīli. Pierādi, ka esi pieaugusi, nosvērta un gatava pastāvēt par savas ģimenes laimi. tikai parādot šo attieksmi, mammai ar laiku būs iespēja pārliecināties, ka nabas saite starp jums jau sen pārgriezta un tu pati esi nobriedusi, pilnvērtīga savas dzīves ceļa gājēja. Un, ka tas, ka tev ir sava ģimene, nemazina tavu mīlestību pret mammu. Tu mīlēsi savu mammu vienmēr, un tava mamma arī tevi mīl un vēl labu, pat ja šajā dienā nebūs tev līdzās.
Un vēl jo vairāk, ja tēvs ir tev līdzās. Tad jau visticamāk mammas aizspriedumi par līgavaiņa neatbilsību nav diez ko pamatoti. Neļauj šobrīd apdraudēt savu un sava mīļotā noskaņu - vienkārši cenšaties pievērst šai problēmai tik maz uzmanības, cik vien var - kā faktam, ko šobrīd nevarat mainīt.