vīramāte - vellamāte?

par cik māmiņdienā nesanāca saskrieties visiem, pirmdienas vakarā noorganizējām braucienu pie vīrenes, viņai ir kopā trīs bērni un es biju vienīgā liekā,jo meita pašķīrās un dēlam vēl nav nevienas patstāvīgas draudzenes,bet ....es nemaz vakar tā nejutos...mēs beidzot atradām sarunas tematu,par kuru varētu runāt stundām....arī puķes mīļotais lika izvēlēties man un ziniet es trāpīju desmitniekā...tā bija tik patīkama sajūta,kad viņa izrādīja tāaaa'du sajūsmu...viņa audzē orhidejas un es biju noskatījusi kāda viņas kolekcijā vēl nebija...jau pērkot zināju,ka viņai būs sajūsma,pat vairs nebija svarīgi cik viņas maksā....priecājos vēl šodien...lai arī cik nu tās attiecības saspīlētas nebūtu...it sevišķi ja noliktas ir kāzas abām ir jāsaprot,ka nu būs jāsadzīvo un jāsamierinās ar dēla izvēli....

protams, ka nevajag likt izvēlēties! Bet tas pats attiecas arī uz vīramātēm.

Ar topošo vīramāti dzīvojoma nedaudz vairāk kā gadu. Viegli jau nebija, bet centos. Tomēr pašlaika rezultāts ir tāds, ka šonedēļ pārvāksimies pie maniem vecākiem (;loti ceru, ka tikai īslaicīgi), jo jau pāris reizes es tiku pazemota no galvam līdz kājām tā, ka pa dzīvot negribējās (topošais vīrs mēģināja mani aizstāvēt, bet viņām visu mūžu tik audzinnāts klusēt un nerunāt pretī).
Vienīgais, ko daru-neļauju topošā ģimenei pa viņu "braukāt". Par to tieku uzskatīta par naida kurinātāju, man nav vietas šajā mājā utt. utjpr.

Daudz ko teikt man būtu arī par nevienlīdzīgu attieksmi pret saviem bērniem. Ieveens mani sapratīs:)

Nu bet skumīgi... ļoti... Tieši pirms kāzām..:(

Ja godigi... tad pilnigi garaam variants, jo
1. jus pirms kaazam neesat dzivojusi kopa, tas nozime, ka jums abiem vel loti daudz bus vienam otra japieslipejas un jamak rast kompromisus un kopigu valodu.
2. Tu nekad tur nebusi saimniece
3. Lai kaa Tavs virs tevi miletu, mamma vinam bus pirmaja vieta.
4. Ja tavs toposais ligavainis lidz sim ir dzivojis pie mammas( tas ir tikai pienemums) tad visticamak ir pieradis ka mamma vinu apcubina.

Es atvainojos, ja mans spriedums ir nepareizs, bet pec pieredzes zinu, ka taads variants neiet cauri, ja nu vienigi nakama vira mate ir engelis:)

Piekrītu Tev viibeke...savam viram pateicu tā-man tava mamaa it un paliks tikai tava mate un viss,neliec man viņu tagad mīlēt bezmazvai kā savu mati,vai arī kā labāko draudzeni! visiem laba tāpat nekad nebūsi....

es ar vien nevaru nobrīnīties, nezinu kāda vēl pati būšu kā vīramāte,bet ja tā padomā,tad mēs saviem bērniem arī gribēsim tikai to labāko...diezin vai mēs tā ķersimies katrai dāmai ap kaklu un priecāsimies,ka viņam vismaz kāda ir...vienīgais,ko varu ieteikt ir NEKAD nelieciet vīrietim izvēlēties un nemaz nemēģiniet viņu sakūdīt pret māti,tā tomēr ir un paliek viņa māte tāpat kā mums mūsējā, lai cik nenormāla viņa būtu pēc mūsu domām, pēc viņa domām tā nav un ja arī viņš piekrīt,ka viņa māte par daudz jaucās,tad tajos brīžos,kad vēlaties pateikt cik slikta ir vīrene, mēs liekam viņam justies neērti,jo viņš jau savus vecākus nav izvēlējies,tāpat kā mēs savējos,labāk ir atrast kompromisu un pēc iespējas saudzīgāk paziņot savu attieksmi pret viņa māti...mēs jau ar justos slikti,ja viņš mūsu māmiņas nosautu par dullām...lai arī pašas to labi saprastu...tāpēc nekad nemēģinu pateikt,ka viņa māte ir tāda un šitāda,lai gan reizēm protams gadās arī nenoturēties,pārsvarā tas ir par lietām,kuras man izdodās labāk par viņu,bet...saprotu,ka tā darīt nedrīkst un negribētu,lai man tā dara...par cik vīra tēvs ir darba kolēģis,tad ar viņu vismaz par laimi ir paveicies,reizēm jau viņš ar tracina,bet es neko nesaku,katram savas melnās dienas,bet kad viņam labs noskaņojums super cilvēks izrunājam visu,ko patiesībā vajadzētu runāt ar vīreni...vismaz domu gājiens mums viens, parasti viņš vismaz ir manā pusē un noliek savu sieviņu pie vietas,ja par daudz sāk komandēt...

drīz jau būs gads kopš nedzīvojam vairs ar vīramāti....teikšu kā ir-mūsu savstarpējās attiecības ir uzlabojušās. gan ar vīru,ga pašu vīramāti,bet vienalga vīramāte šad par sevi liek manīt. Pēdējais notikums,par ko mums te tāds neliels kašķis bija- mana vīramāte ir nenormāli pedantiska, nu ļoti (man tas sākumā nedaudz dīvaini likās,jo viss vienmēr tik perfekts,nekad majaas nav nekaartiiba utt., man tas viss liekas paarspiileeti,bet nu kaa nu kuram laikam), mēs nesen pārvācāmies uz citu dzīvoklīti, bijām tur kādu nepilnu nedēļu, mana vīramāte atnāca pie mums uz sālsmaizi (cik nu uz sālsmaizi,vairāk jau apskaīties kas un kaa), es tajā dienā biju darbā. ši man nākamajā dienā zvana un saka-""klausies, es taa paskatiijos,ka jums tur cepeškrāsns tāda netīra un vannā kkāds krāsas pleķis-es nopirku tev tīrāmo līdzekili,atnāc vakarā pakaļ (dzīvojam netālu), un vēl jums aizkaru satnga virtuvee buutu jaanomaina,lai Maris atbaruc pie manis pakal, man ir viena,kas nav vajadziiga." labi,ka es tajaa briidii seedeeju-man nebija ko teikt. Man taadas dusmas sanaaca-ar kaadaam tiesiibaam vinja tagad naaks man un teiks,kas manaa maajaa ir tiirs un kas netiirs un kas kur jaaliek un kas nee?! Es vinjai pateicu,ka nu savaa maajaa vinja var berzt un tiiriit ar ko grib un kur grib,bet ne jau maneejaa!un ja kkas nav taa kaa vinjai patiik,tad lai patur savas domas pie sevis....nu sorii-mees tur knapi nedeelju dziivojaam, nebijaam veel riktiigi visu pat izkraameejushi, a shii saak man kko teikt,kas man kur tiirs,kas nee... par šito visu runāju arī ar vīru,ķurš protams, pateica,ka es jau tik visu pārspīlējot, ka mamma jau taa neesot domaajusi, gribejusi tik palidzet utt. Nu zin'-savaa maajaa saimniece esmu es,nevis mana viiramaate!
Izrunaaju arii šito ar savu mammu,kura arii ir viiramaate, mana braalja sievai-vina tik noteica,lai es kaadreiz zvaniitu savai vedeklai un šitā tiektu??!! nu nez,nez...

Nu ko lai saka, mana 6 gadus ilga lauliba izira tiesi viramates un masas del. Un pec skirsanas vins tacu tomer atgriezas mammas majas atpakal. Nu cinijos, bija gruti. Laikam ir tadi viriesu tipi, kuri no mammas brunciem prom neaizies nekad. Katru dienu pusdienas pie mammas. Tad jabrauc tur, tad javed tas, tad japerk sitas. Un ta sieva tev vispar ir sirmus matus pataisijusi....... Es priecajos, ka tas murgs ir aizmuguras un esmu satikusi virieti, kuram esmu vieniga sieviete - sobrid ir situacija, ka es velku vinu pie savas mammas, lai palidz, aizved utt. :) Ka dzivee viss notiek...

savu topošo vīramāti par sliktu nosaukt īsti nevarētu. Bet pietiek jau ar to, ka dara šausmīgi kaitinošas lietas (un ne jau man tikai tā liekas - visi viņas 3 dēli nespēj vairak kā dažas stundas pēc kārtas pabūt viņas sabiedrībā).
Tātad, galvenais, ko gribēju piebilst. Viņa man ir stāstījusi, cik briesmīgi rīkojusies viņas vīramāte un kādas lietas darījusi. Pēc kā arī piebilda, ka viņa jau nemūžam tā nedarītu, jo tāda rīcība ir briesmīga. Uzminiet nu, ko man tagad nākas piedzīvot - visu, par ko viņa šausminājās par savu vīramāti.

īpašs laiks kopā ar dēlu? tas īpašais laiks viņai ir ticis nu jau 24 gadus,un tiek joprojām,5 dienas nedēļā,jo nedzīvojam kopā..
turklāt es jau minēju,ka topošais vīrs grasās celt māju pretī viņa vecāku mājai,tā ka arī turpmāk par dēla uzmanību viņa nevarēs sūdzēties.
un par to nepieklājību un egosimu...lai kā dēlu mātēm tas nepatiktu,pienāk brīdis,kad jāsamierinās,ka viņas nav vienīgās un galvenās sievietes dēla dzīvē.
nesaskatu neko nosodāmu,ja vēlos,lai arī mani plāni tiktu ņemti vērā.
es piekāpos.šoreiz.bet vismazāk jau tādēl,ka man būtu baigais kauns par egosimu un žēlums pret vīramāti,vnk negribu sāpināt savu mīļoto un likt viņam izvēlēties.
jā,Jāņi ir katru gadu,bet šie būtu mūsu pirmie kopā,un pēdējie,kā neprecētam pārim.turklāt arī Jāņi tika plānoti sen iepriekš.

jā,divām saimniecēm zem viena jumta ir grūti...mana māte arī ienāca tēva ģimenē un joprojām dzīvojam vienā mājā ar vecmāmiņu.
ja māja nebūtu sadalīta uz pusēm,un katrā pusē ar savu virtuvi,tad villa ietu pa gaisu.
joprojām ome ne visai labi slēpj nepatiku pret manu mammu,un tas ir vairāk nekā pēc 20 gadiem zem viena jumta!turklāt jāņem vērā,ka mātes bieži neredz dēlu trūkumus un visās ķibelēs vaino vedeklas....

tas par tām divām saimniecēm ir 100% taisnība,ja sākumā vēl varbūt nekas,tad ar laiku paspruks un tu būsi tā sliktākā,jo katrs vārdiņš,ko tu pateiksi tiks piefiksēts un pārtulkots vīramātes valodā,tātad lai ko tu teiktu tas vienmēr būs slikti,ja nedarīsi mājas darbus,pasarg dievs....un ja arī darīsi saņemsi pamācību kā to darīt pareizi,vai arī aizrādījumu aiz muguras cik slikti tu to esi izdarījusi....jau laikus rēķinies,ka privātās dzīves tev nebūs,jo diez vai jūs varēsiet dienas vidū pavārtīties pa gultu,vai arī nāksies gaidīt kad viņa būs aizmigusi....varat aizmirst,ka kādreiz varat staigāt kaili pa māju...nu privātās lietas ar jātur pa gabalu...lai cik jauka un laba nebūtu vīramāte,draudzene,sveša sieviete,vecāmāte utt pie kā varētu dzīvot sekas ir vienas un tās pašas,jo katrai sievietei izstrādājās sava tā teikt lietu kārtība un secība,kas vienai liksies kārtība-otrai nevīžība...

Pilnībā piekrītu,ka divas saimnieces zem vien jumta nu nekādīgi nevar būt,lai arī cik labas attiecības būtu. Par savu vīramāti varu teikt tā-nav jau viņa slikts cilvēks,bet nu pagāja kāds laiciņš līdz viņa pieņēma,ka mīļajam dēlam ir sieva....

melisa, es arī sākumā biju sajūsmā par abiem vecākiem.
Prakses dēļ nācās padzīvot aptuveni mēnesi 2x pie viņa vecākiem.
Katru vakaru gaidīju, kad beidzot nāks tētītis mājās.
Lai cik jauka nebūtu tā vīra māte - raksturs ir tas, ko nevaru paciest.
Arī ēst gatavošanā viņa ir pati labākā, jo beigusi pārtikas tehnologus.
Un pats graujošākais ir viņas mīļvārdiņš "ķīmija"
Tad turu sevi rokās, lai ko dzēlīgu nepateiktu, kā piemēram, ja jau viņa ir tāda zaļā, kāpēc uz darbu brauc mazo gabaliņu ar auto?

visi man zināmie "tavi gadījumi" ir beigušies ar vienu
man diemžēl nav neviena pozitīva piemēra ko tev pastāstīt

Divām saimniecēm nav vietas zem viena jumta, vecs un pārbaudīts teiciens...(diemžēl)...