..Viņa atvase..

es varu pateikt , pati augusi esmu skjirtaa gjimenee ar teeti labas attieciibas, ar vinja otro nu jau sievu arii BIJA labas attieciibas ...pienjeemaam kaa teeta draudzeni / sievu , bet gadiem ejot nu jau pati esmu sieva .... varu pateikt teeva otraa sieva bojaa manas un mana teeva attieciibas ..... un pat ljoti , apciemoju tagad vinjus tikai , kad vinjas nav maajaas ...., beerniibaa ne jau vinja izjauca muusu gjimeni ....un es vinju pienjeemaam , nekaadus teaatrus netaisiijaam , bet tagad , es godiigi pasaku , es nevaru saprast , man tas viss ljoti riebjas ...... un riebjas vinja otraa sieva....., man ar vinju nekas nav jaadala , tik pa reizei nozogu vinjai savu teeti, bet tas mani iipashi neuztrauc ....
varbuut man tagad naak aaraa beerniibas griezsirdiiba , vai kas , bet nu man ir taada situaacija .... un es tevi ljoti labi saprotu , mani vinja tracina, neko kopeeju es ar vinju neveelos , lai gan vinja shad tad izsaka kaadus piedaavaajumus , bet es vienmeer aizbildinos , nav laika .....
taada ir mana saape .... ar teevu , ne gan viiru

Mums abiem ar līgavaini pūrā ir pa bērnam - man meita 10.g., viņam dēls 12.g.. Meita dzīvo pie mums, viņa dēls dzīvo pie mammas.
Man ar viņa dēlu ir ļoti labas un sirsnīgas attiecības...droši vien arī tādēļ, ka redzam viņu pa brīvdienām un brīvlaikiem. Ne par to ir stāsts...
Stāsts ir par to, kā mans vīrietis sadzīvo ar manu meitu. Sākumā bija grūti, bija daudz izlietu manu un meitas asaru...jo meitenes ir kaprīzākas, untumainākas, ar prasībām pret sevi un citiem, visādi citādi emocionālas. No paša sākuma es nevēlējos nostāties nevienā pusē un neiejaucos viņu diskusijās, kamēr nejutu ka tas tiešām ir nepieciešams...Nebija viegli... Un mans vīrietis pie meitenes nebija radis, viņš bieži bija skarbs un bargs, kā pret savu dēlu...pret puiku.
Bet tajā pašā laikā viņš ir spējis viņu iemīlēt (nu jau kopā esam 6 gadus), viņš viņu lutina ne mazāk kā viņas īstais tēvs, viņš joko ar viņu, palīdz mācībās. Es vinu par to ļoti cienu! Jo man pašai reizēm ar savu meitu galīgi nav viegli...

Ar to es gribu teikt, ka viss jau patiesībā ir mūsu rokās. Varbūt, Brauna, ka viņa meita nav tāda, kādu tu gribētu sev meitu, bet tu raksti ka viņa alkst mīlestības... Tas nozīmē, ka tev ir jāmācās kļūt par viņas mammu, un viņai ir jāmācās kļūt par tavu meitu, jo citādāk nekas nebūs... Jums vajag vairāk pavadīt laiku tikai divatā, parunāties... Es saprotu tevi, jo tā pa īstam, kā ir būt par mammu, tu sapratīsi tikai, kad pati kļūsi par māmiņu :)

Un vēl...vai tu esi tā dziļi sevī padomājusi, kāpēc tev tā nepatīk viņa meita??? Varbūt vaina nav viņā... Varbūt vaina ir tevī?! Varbūt tā ir greizsirdība...jo vistuvākā sieviete varbūt tavam vīrietim vienmēr paliks viņa meita...

tu izvēlējies tādu vīrieti zinot ka viņam ir meita ,tad iemācies abus mīlēt,jo no šī komplekta vienu nevar dabūt.Un tā būs visu mūžu,ja navari abus iemīlēt ,neveido tālāk šīs attiecības,nekas labs nesanāks.Tikai sāpināsi sevi un visus pārējos.

Zini, mani apprecēja ar diviem bērniem pūrā un es apprecēju vīrieti ar diviem bērniem pūrā un labi zinu, ko nozīmē veidot attiecības šādā ģimenē, lai nevienam nedarītu pāri.

...aj.. manas rokas ir nolaidušās.. Gribās bēgt prom no tā visa :(

rutuxs! Man Tev būtu ko teikt šajā sakarā - par to, kas attiecas uz spoguli un manu attieksmi pret viņu.. Bet - nav ne vēlmes, ne enerģijas izsklāstīt lietu sīkumos. Vienu gan pateikšu - visu nevar tā viennozīmīgi novērtēt!

jā, situācija nav apskaužama ! Man pašai pusaudzis mājās un es zinu ko tas nozīmē . Es nevaru pateikt ko tev darīt , bet ja tavā vietā būtu es, es noteikti censtos kautkādā veidā uzlabot attiecības ar meiteni, varbūt palaist viņas citā gultnē, varbūt vajag kautkur kopā ar viņu iziet, atrast kādas kopīgas nodarbes, lai jums rastos kas kopīgs , kas jūs vienotu un varbūt tad tavas jūtas lēnām pret viņu mainīsies.
Bet viens tev ir jāsaprot, ka tas bērns vienmēr būs tavā dzīvē, arī tad kad jums būs arī kopīgi bērni .Un varbūt tāpēc ir vērts pacensties . Starp citu katrā skolā ir bezmaksas psihologs kurš pēc vajadzības strādā ar bērniem, varbūt tu vari aiziet pie tā psihologa parunāties , ko viņa tev ieteiktu, vai dotu kādu padomu.
Katrā ziņā lai veicas

Tas, ka es kādu cienu, nenozīmē vēl, ka es viņam visā piekrītu un padodos.
Cieņa ir tāds bijības, tolerances, pateicības, netiesāšanas mikslis. Manuprāt, attieksmei jābūt tādai, lai ar savu rīcību netraumētu otra goda jūtas.
Ja gribi saglabāt ar vīru labas attiecības, noteikti maini attieksmi attiecībā uz viņa bērnu. Es jau teicu, tev nav pienākums viņu mīlēt, bet cienīt un respektēt tas nu gan ir tavs pienākums. Viņas tagadējā uzvedība ir spogulis tavai attieksmei. Un pie tam nāk trakie pusaudžu gadi.

..paldies..
par cieņu runājot - tas ir plašs jēdziens! Ko nozīmē cieņa Tavā izpratnē?

..paldies..
par cieņu runājot - tas ir plašs jēdziens? Ko nozīmē cieņa Tavā izpratnē?

Tev nav viņa jāmīl, bet jāciena jau noteikti. Tev nav tiesības bojāt bērna dzīvi, jo viņš nevar atbildēt par pieaugušo rīcību.