viesu vienaldzība :(

nu beigu beigās domas par maniem druagiem piepildījās... viņi tiešām tajā vakarā aizbrauca neilgi pēc mičošanas, laikam kaut kur ap 2iem... bet es tajā brīdī neskumu, jo viņu nebij tie, kas tur baigo jautrību uztrurētu, bet vientulīgi sēdēja ārā pie baseina pīpējot... tādi nu tie draugi mūsu ir un tur mēs neko padarīt nevaram, toties daudz lielāku prieku man sagādāja vieus māsa, kas atlidoja no Vācijas, onkulis, kurš speciāli brauca no Tallinas ar savu draudzeni un citi radiņi, kas tiešām bija jautrības iemiesojums un svinības padarīja par īpašām!
protams, nākamajā dienā viesi cēla mūs augšā, daži vēl nebij atbruakuši, bet paši vainīgi, ka nokavēja to īpašo mirkli, jo arī tas bij kaut kas vienreizējs! draugi atbrauca no 4 tikai 2 gab, bet nu es jau biju atmetusi cerības, ka viņi atbrauks, jo pulkstens tuvojās 14tiem, kad viņi ieradās, bet mēs jau bijām paspējuši savākt galdu un lēnām taisījāmies uz mājām, tad nu viņi mums palīdzēja aizvest dažas lietinās un patusēja nedaudz pie maniem vecākiem.
Bet tiešām prieku manī radīja tik daudzie viesi, bez kuriem šīs viesības nebūtu izdevušās :) tik daudz dažādu joku!!! arī no rīta-mantu izpirkšana ievilkās 2 h jautrā pasākumā, kurā nevienam nebij garlaicīgi! un dāvanu siaņošana!!! visi tik cītīgi sekoja līdzi kas tad mums tur ir!!! tiešām prieks! un [aldies viesiem, kas mūs tik ļoti atbalstīja un palīdzēja piepildīt mūsu sapnīti par ideālām kāzām!

Meitenes!!!
Burvīga tēma! Līdz šim par kāzām visas runāja rozā mākonī ietinušās.
Tie, kas no sirds būs nākuši priecāties- tie prieku atradīs jebkādās kāzās- vai tās lielas, vai maziņas! Bet par pārējiem- nav vērts ne runāt, ne pieminēt.

Ilzemuc lasu tavu stāstiņu un atceros sevi.
man bija tieši tādi paši ciemiņi, bet paldies dievam ne visai daudz. Ka spats sāpīgākais tad tie trakākie un kašķīgākie bija tieši radinieki. Tas tā bišku aizskāra vairāk nekā taas ja piezvana draudzene un saka ka nebūs. Nepalikspa nakti jo nav atseviķa numuriņa, nepaliks pie galda ja nebūs zivis utt daudz dažādu sīkumu.

Nomierinies un paskaties uz to visu caur rožainām brilēm ... tagad tu tiešām zināsi kuri ir tavi īstie un patiesies draugi un radinieki.

Man bija vieglāk jo esmu emocionāli stabila un ļoti grūti mani izsist no sliedēm vai apvainot. Ja man teica ka nebūs kads kaut kādu štruntainu iemslu dēļ, tad vienkārši atbildēju ... labi tad es jūs varu no saraksta svītrot laukā, bet ja tomēr pārdomāsiet ielūgumā ir telefona numurs. Bišku pavainojās uz mani par to ka necackājos ar viņiem un nepierunāju, bet rezultāts bija efektīvs.

Bet bija arī labās puses ... biju tik bezgala priecīga kad piezvanīja krustēvs un vel daži draugi kuri strādā un dzīvo ārzemēs un paziņoja ka būs uz mūsu kāzām. Aizsūtīju viņiem ielūgumus jo ļoti vēlējos lai viņi būtu, bet jau pašā sākumā zināju ka tas nav iespējams jo viņi nav Latvijās, bet ielūgumu tik un tā zisūtīju lai vismaz zin ka Latvijās par viņiem nav aizmirsuši. Lūk šī bija bezgala priecīgākā ziņa , kas atsvēra visus radinieku kašķus.

Lai tev veicas un esi stipra gan viss būs labi.

Beidzot es varu teikt savu sakāmo.
Kamēr nebija noticis, tikmēr neko nevar teikt, ja nu pašai neiziet greizi..
Divas nedēļas pirms kāzām izdomājām, lai arī lieciniekiem līdzi ir otras puses, jo plānojām, ka būsim mēs, viņi, vecāki, vecvecāki un cienītā brāļa ģimene.
Divu nedēļu laikā manas draudzenes vīrs izprasīja brīvdienu.
Nedēļu iepriekš es viņai stāstu, kur mēs būsim pēc pasākuma.
Līdz tam biju teikusi, ka ir ideja no vīra mātes puses, ka kādā kafē, bet mēs meklējam jaunas vietas.
Tiku sūtījusi vērtēšanai mājas lapas utt.
Mēs abas esam gana aizņemti cilvēki.
Tātad nedēļu iepriekš , zvanu, jautāju , vai viņa tiks, viņa bija šoka, jo iespējams, bija palaidusi garām, ka stāstu - ir atrasta vieta, kur tusēsimies. :)
Tad nu 3dien zvana, saka jauna darba vieta, 5dien varēs tikt tikai uz sarakstīšanos, nelaiž prom.
4dien nezvana, visu dienu esmu kā uz adatām.
5dien viņa saka, ka viss kārtībā, ja nebūtu tikusi, būtu zvanījusi.
Lūk tā ir draudzene!
Es esmu viņai tik ļoti pateicīga, ka viņa man tāda ir!

nesatraucies! Baudi šo dienu, tā paskries tik ātri, ka nav vērts uztraukties par citiem cilvēkiem!

Mums naktī arī diezgan daudz viesu iepriekš nebrīdinot devās mājās - nu un? Nevar tak nevienu piespiest, pie tam to es esmu novērojusi diezgan daudzās kāzās, ka pa nakti daļa viesu dodas prom. Citi no rīta atgriežas, citi nē. Tā kā tas ir normāli.

Un ja vecākiem ir veselības problēmas - viņus vajadzētu maksimāli saudzēt. Mēs piem. gribējām, lai arī vecākiem mūsu kāzas ir svētku, nevis darba dienas, tamdēļ maksimāli atbrīvojām viņus no papildus darbiņiem, par ko man mamma teica ļoti lielu paldies, ka viņa šai dienā bez liekiem stresiem varējusi izbaudīt šos mūsu ģimenes svētku. Lai gan pati visu laikus vedējus nav liekusi mierā ar jautājumu :"ko palīdzēt." :))

Būs labi!!! Neļauj šīm skumju sajūtām sabojāt sev gatavošanās procesu :)) Lai izdodas!

Es jau ar neesmu dusmīga, ka man nebij vecmeitu ballīte, nemaz tādu tradicionālo amerikāņu variantu arī negribu, tas man nemaz nepatīk
vēl jau protams ir lietas, par kurām esam vīlušies savos viesos, bet lielākā daļa viesu tomēr ir ļoti priecīgi, ka mēs viņus esam uzaicinājuši un novērtē to, kā meš cenšamies un katrs grib kā palīdzēt, bet tajā pašā laikā ir daži, kuriem laikam tas nešķiet tik būtiski :( nerīkojam jautusiņu citiem, bet gan gluži vienkārši savu īpašo dienu, tās īpašās emocijas un visu pārējo, kas norisināsies, gribam, lai arī tuvākie to redz, to piedzīvo, ne tikai apskata bildēs. Mums ir viesis, kas speciāli lido no Vācijas, tā pat man onkulis brauc no Tallinas ar savu tēv un draudzeni un jau kopš ielūguma nosūtīšana šie viesi vienmēr ir bijuši tik priecīgi, tik laimīgi, ka varēs ar mums būt kopā :) tas tiešām mani priecē... un no tādiem viesiem jau neko vairāk nevajag, lai viņi tik atbrauc un dalās ar mums savās emocijās...

es negribu strīdēties, bet izklausās kā kāzas ir kaut kādas mocības 2 dienu garumā – troksnis, nogurums.. Man tas viss atgādina no sērijas: es negulēšu uz matračiem ar visiem vienā istabā, vai mana numuriņā nebija dušas, tāpēc mēs brauksim mājās.. Baudīt divvientulību var visu gadu nonstopā, gan jau 2 dienas var izturēt, neesam jau no dzīvnieku pasaules, kur instinkti valda.. Es vairs par šo tēmu neko neteikšu, esmu redzējusi tādus cilvēkus dažādos pasākumos, kuri nelieto alkoholu un noraugas uz notiekošo ka uz tādu širminieku orģiju, taču man to nesaprast…

Es godiigi sakot arii savas druadzenes kaazas aizbraucu peec michoshanas, bet ko dariit ja nakamaa riitaa jau jastaav bazniicaa par liigavas maasu citai draudzenei...es buutu gribeeju palikt arii tur, bet ko lai dara

ņjā mums arī bija tādi varianti: nu mēs uz zagsu nebrauksim (jābrauc ap 2.5 stundām), mēs tikai uz viesu namu uz to dzēršanu. Tā kā būtu jābrauc uz otro pasaules malu. Turklāt uz dzimšanas dienām nav šķersļu braukt 2.5 stundas. ajjjj... es tikai teicu, lai katrs pats izvēlas, kurš moments ir svarīgāks.

janx&zenja
un kāpēc tad tas ir tik briesmīgi - ka nepatīk otrā diena un nakts daļa?

mēs ar vīru diez cik daudz alkohola nelietojam, tāpēc nu nav pārāk interesanti pavadīt nakti kopā ar cilvēkiem dažādās reibuma pakāpēs. un otrajā dienā - dažādās reibuma - pēcreibuma pakāpēs. bez tam lielākoties vienmēr otrā dienā visi cep šašliku, bet tā kā mēs gaļu neēdam, tad bieži ir bijis tā ka otrā dienā vispār tiekam mājās izbadējušies (nevar no tomātiem un gurķiem vien paēst)
neuzskatu, ka tā ir vienaldzība vai slikta attieksme. parasti kāzām nopietni gatavojamies un vienu divas nedēļas nogales pirms tām, paiet lai sagatavotu dāvanu, pārsteigumus un citas lietas kāzu apmeklējumam, un pēc kāzām arī gribas normāli atpūsties.
bez tam - neesam mēs vēl tik ilgi precēti, lai neilgotos pēc divvientulības ;)
man liekas daudz nepatīkamāk, ja viesi tik sarodas uz pasēdēšanu, padzeršanu, bet uz ceremonijau darba dēļ netiek.

Es par vevmeitu ballīti nesatraucos...Arī man viņa izpalika draudzeņu vienaldzības dēļ...Un ne jau tāpēc es tagad jūtos sliktāka par citām!!!Man ir mīlošs vīrs un esmu laimīga arī bez tās vecmeitu ballītes...

Jā,skumji,ka tā notiek... Mums kāzas jau šosestdien un tikai chetratā-mēs un liecinieki. Visa diena saplānota un zinu,ka man i neatliktu viesiem laiku veltīt. Nākamajā dienā visi tuvākie-tikai paši tuvākie aicināti piknikā kopīgi šašliku pacept, kūku uzēst un jautri laiku pavadīt. Mums jau pāris draugi un radi saka, kā tad tā, kāpec tad nesvinēt kopā visiem sestdien pec ceremonijas u.tt. Uz ko atbildam-mūsu kāzas, mūsu izvēle. Tādējādi mums būs 2 lieliskas dienas- kāzu diena un otra diena, kad satiksim nesagurušus, jaukus cilvēciņus un bez jebkāda saguruma pazīmēm tusēsim līdz pat vēlam vakaram. Gan arī ilzemuc kāzas noritē slieliski,izdzīvojiet šo dienu viens otram! I gultiņu paši uzklājiet, kā pirmo kopīgo darbiņu, būs kaut kas jauns un nebijis!

meitenes, viss notiek tā kā tam jānotiek!
varbūt kāzas ir viena no iespējam, kad vari atklāt, kas ir draugi un kas tikai tādi skaitās. un jebkura vilšanās sāp.
turklāt,
lietas ir tādas, kā uz tām paskatās.
arī mani nedaudzie radi pēdējā brīdī pateica, ka nebūs. pirms kāzām izraudājos, bet tāpēc jau kāzas neizvērtās sliktākas, un pēc tām nekas viņiem arī netika stāstīts, kā gāja, ko darījām (maziņš velniņš dīda bikiņ ieriebt par šo gājienu) un laicīgi zinot būtu ietaupījuši uz istabiņām viesu namā.
arī viesi daļa izvēlējās braukt mājās uz rīta pusi, bet... ietaupījām alkoholu, jo braucošo sievas nedzēra :))
manuprāt, nevajag tikai turēt ļaunu prātu uz tiem, jo tas kā tārps grauž no iekšpuses, labāk izdari secinājumus un neļauj tam notikt 2x.

Ļoti saprotu par ko runā Ilzemuc, mums kāzās, vairāk no manas puses, daži cilvēki arī pievīla. Saskumu un pārdzīvoju ļoti.Visā tagad vairāk negribās iedziļināties,kas pagājis, tas pagājis.

Nu ko var darīt, ja nemākat pieņemt otra lēmumus un tos cienīt.