viesu vienaldzība :(

pirms kāzām jau arī es paspēju paķengāties un man par to liels kauns,bet nezinu,kas man uznāca un pēkšņi es uz visām lietām raugos savādāk-naudai nav nozīmes tajā cik skaistas būs kāzas,nav nozīmes vietai,kur tās notiks,nav nozīmes cik cilvēku pagodinās jūs šaja dienā,nav nozīmes nekam...izņemot savstarpējo mīlestību un brīdi, kad tiek izteikts jāvārds,a pārējais tik tāds ļembasts un no seriāliem noskatīts,kas laikam pēdējā laikā visai agresīvi noskaņo topošās līgavas,jo balts nav tik balts,viesu namā nav ekstru,nevar alko izrēķināt,ka nu nepietrūkst, tad problēmas sarakstīties pļavā,tik balti zirgi vēl piemirsti...kur paliek cilvēciskās vērtības gan nezinu,ņemot vērā,ka ir ekonomiskā krīze...?!?!?Labi,ka vēl nepateica,ka viesi sliktas dāvanas atnesuši....

nu tad beidzot :D

Viibeke, Es arī lasu un īstenībā "neiebraucu raidījumā"... kādeļ vispār cilvēki precās - lai izveidotu jaunu gimeni, vai tusiņa pēc??? Un pēc tam kādam kaut ko pārmest...

Meitenes, kam tas viss ir vajadzīgs? vai jums visām trīs labāk palika no tā, ka savas attiecības izlikāt šeit publiski? skumji, ka ir sakrājies aizvainojusm pēc tiki skaistiem svētkiem (jo tieši tas jau arī ir kāzas - svētki...mīlestības svētki...tos var svinēt tik pat labi arī divvientulībā...visi šie pieņemtie un ierastie rituāli, tradīcijas, stereotipi...tieši dēļ tiem arī rodas šādi pārpratumi...)

Precamies taču, lai "apzīmogotu" savu mīlestību laulības saitēm, nevis piedzertos kopa ar draugiem ("piedzertos" šeit rakstu tādēļ, ka te vairākkārt ir uzpeldējusi tādi vārdi kā otrās dienas pohas, lāpīšanās, filmas salīmēšana u.t.t)...un nav svarīgi vai tās svinam vienu vai piecas dienas.

Cik cilvēku tik viedokļu. Bet ļoti muļķīgi savas kāzas otram cilvēkam uzspiest par nezin kādu gadsimta notikumu. Nav vairs vecie laiki, kad kāzas bija nezin kāds notikums. Es arī pēc 2 nedēļām precos un būšu priecīga, ja gulēt tikšu pēc mičiošanas, jo mani tādi pasākumi nogurdina. Tiešām skumji, ka draudzene nevar pieņemt otru draudzeni tādu kāda viņa ir. Katrs cilvēks taču ir individuāls ar savām vajadzībām un prasībām un "cepties" tāpēc, ka kāds nav ieradies otrajā dienā tiešām ir EGOISTISKI un bērnišķīgi.
P.S. Par vecmeitu ballīti..... ja tik ļoti gribējās pašai vajadzēja saorganizēt nevis gaidīt ka viss tiks kundzei uz paplātes pienests.

es neieminējos par to netīšām pirms kāzām, bet gan nedēļu iepriekš, kad man vaicāji, vai būsim- atbildēju, ka es strādāju. ja tas Tev bija tik svarīgi, tad vajadzēja jau no paša sākuma visiem pateikt, ka otrās dienas rīts ir obligāts un varbūt tad es būtu metusies kārtējā cīņā ar šefu un man to 7dienu dotu brīvu, tik iespējams, ka man 5diena nebūtu brīva, kas atkal būtu pamats dusmām, jo vedējiem tak nepalīdzētu!
es saprotu, ka varēji būt apbēdināta un vīlusies, bet ne paziņot, ka tad mēs vispār tur varējām nebūt!
saprotu, ka iespējams es arī būšu pirms kāzām histēriska, bet tad ir tādas nervu tabletītes, kuras iedzer un viss tā mierīgi paliek.. tad nu izmantošu tās, nevis rakstīšu par draugiem nekrietnības.

(punkts)

vai tad kāzas ir tikai lai kārtīgi pielietos un otrā dienā liktu kopīgi filmu kopā?!?un man muļķīgā kārtā likās,ka tie ir tādi mīlestības svētki,mazliet šampanieša un vīna...laikam savās kāzās būšu palaidusi ko būtisku garām:)

patiesībā tēma jau sen ir izsmelta, jo mēs katrs paliksim pie sava viedokļa šajā jautājumā.. Tu nesaproti mūs, mēs nesaprotam, ko Tu tā sašuvies..

citas draudzenes vecmeitu ballītei sāka visu gatavot mēnesi iepriekšs, pat bik vairāk, bet tur tika zināts, ka tāda būs un ko viņa grib un ko noteikti negrib! Tu tā arī nepateici, vai to balli gribi un ko tajā gribētu darīt- atbilde kko vecmeitu stilā neder, jo kkas ir pārāk vispārīgi! ja Tavs vīrs pateica, ka grib piedzerties līdz kliņķim, notusēties klubos un pa dienu kko ekstrēmu, tad attiecīgi, es ierosinājumu savam dārgajam, lai piedāvā lekt ar gumiju vai lidot aerodromā. Tu nepateici neko, tikai, ka gribi kko. un ja Tu tiešām gribēji pasākumu, tad arī to vajadzēja laicīgi organizēt un domāt, jo neesmu vainīga, ka man darbā bija liela slodze un nevarēju izrauties- Tu nevarēji darba dienās, es nevarēju brīvdienās, kas ir manas darba dienas..

jā, mums būtu palicis labāk, jo tad mēs tik tiešām būtu kko kārtīgāk noorganizējušas un izdomājušas, jo neizskatījās, ka Tu tiešām kko gribi. pietam, ja atceries, tajā vakarā bija liels vējšs, lietus un aukstums un tādēļ iecerētais pasākums izpalika un mēs vnk aizbraucām pie manis, nevis tādēļ, ka spīdēja saule un mēs vnk pateicām, ka es esmu darbaholiķe un samts ir alkoholiķe un tādēļ mēs neko nedarīsim!

nu kas tur tāds, Tu tā arī nepateici par to otro dienu!

ak, nu satiksimies un izskaidrosimies- vnk saproti, ka mēs arī esam aizvainotas, tāpat kā Tu!

es gan nezinu, kuram tas nākamais rīts mūsu kāzās bij pohains :) tādu redzēju tikai vīra tēvu, visi pārējies izskatījās pilnīgi svaigi!
samts-tici tam vai ne, bet 30.09 es būtu sākusi histēriski skaidroties, ja to vispār būtu sākusi darīt! man tajā brīdi daudz visādas citas lietas pa galvu maisījās, lai tagad vēl sāktu skaidroties, un mierīgā veidā es to nebūtu bijusi spējīga izdarīt!
Bet pēc kāzām nebij jēgas neko teikt, jo viss jau bij aizmirsts!

nevajag histēriski skaidroties,bet gan mierīgā veidā. Atšķirībā no Tevis es Tev uzreiz pasku,ka esmu aizvainota.

Tieši tādēļ ka otra diena ir pohains rīts ir vajadzīgs blakus draugs ar ko dalīties iespaidos...

kur tad ir tā dzīves svarīgākā diena? pati kāzu diena vai tā otrā? es kāzās biju un uzskatu, ka tā ir galvenā diena, nevis otrād dienas pohainais rīts..

man otrā diena nemaz nebūs, jo es to neuzskatu par neko svarīgu. vnk problēma ir radusies no tā, ka redz man ir viedoklis, ka galvenais būt kāzās, bet ilzei, ka jābūt abās dienās, jo tās ir vienlīdz svarīgas.. manās kāzās mēs tusēsim līdz max pl.2 naktī un tad visi dosies mājup, lai pavadītu nedēļas nogali pēc saviem ieskatiem, jo manas kāzas būs 5dien, bet mēs ar jauno vīru pavadīsim nedēļas nogali miļojoties kādā skaistā viesnīcā un neviens mūs nākamajā dienā pēc kāzām nemodinās ātrāk kā mums gribētos un neliks spēlēt spēles vai turpināt izklaides kopā ar pārējiem, jo zinu, ka mums to pavisam noteikti negribēsies.. cilvēki ir atšķirīgi, vnk vajag to saprast un nerunāt glupības, kur to citi var ieraudzīt!

es ar par daudz ko jūtos aizvainota. Varbūt arī rīkojos nepareizi, bet tas bij mans lēmums. Tagad par to visu pasmejos, jo visu esmu piedevusi :)
Vai jums būtu palicis labāk, ja es 30.08 būtu sākusi histēriski skaidroties par to visu? šaubos, ļoti šaubos! varbūt arī nepamanījāt mani šokēto seju, kad uzzināju, ka vienai no jums 07.09 jāstrādā. Tak varēja man to pateikt un nemaz nebūtu šokēta, nu netiec, netiec... ko gan padarīt, bet nevis par to ieminēties netīšām nedēļu pirms kāzām! par to jau man bija tas šoks, ka var iepriekš par to nebrīdināt!

Tev nāk smiekli! Bet es jūtos aizvainota. Tu rīkojies nepareizi un beidzot atzīsti to. Tu mūs šajā forumā esi smagi apvainojusi.....bet acīs Tu jau neko nevari pateikt! mēs nepazīstam Tevi,bet Tu mūs? Bet tā jau īsti draugi dara,neko nepasaka,bet noliek forumā. Laikam,jau esam sliktākie draugi uz pasaules,ka mūs tā var aiz muguras nolikt. Tas,ja mēs nebūtu ieradušies uz Tavām kāzām pēc šitā, Tev liekas pieņemami. Bet ja 2-jā dienā mēs ierodamies vēlāk vai neierodamies - tā ir traģēdija!

nu izskatās jau ar es tik lasot sapratu,ka viena puse palīdzējusi cik var,bet nemācēja starp rindiņām lasīt,bet otra puse gaidīja ko vairāk un galā liels nesmukums...vieni aizskartri, otri nodoti...un par ko? man vedējmātei tieši pirms kāzām bij jābrauc uz ārzemēm un jautāja vai drīkst,jo atgriezīšoties dienu pirms kāzām-nu protams ka es atļāvu un teicu,ka tā ir lieliska iespēja viņai un ka es uzticos un zinu ka viņa visu paspēs,bet galā gan neaizbrauca,un vedējtēvs arī otrajā rītā brauca uz ārzemēm un es sapratu,ka viņiem ir savas lietas un es jutos patecīga,par to vien,ka varēja būt ar mums...un esmu patecīga vēl šodien...met akmeni,ja esi bez grēka,tā nu pat Bībelē rakstīts,bet aizskart vienam otru un pašam būt vainīgam,jau laikam nav tas labākais...

skyhell
Zini... cik cilvēku tik viedokļu bet es iedomājoties ka mana draudzene izvēlas labāk nezaudēt vienu atvaļinājuma dienu nevis būt ar mani manā dzīves svarīgākajā dienā... un vēl tak ir lieta tāda ka tu tak to neuzzināji dažas dienas pirms kāzām... skumji bet es tā savai draudzenei nekad nedarītu jo negribētu ka viņa izdara man tāpat...