Vienošanās vai gaidīšana

Bet, ir bet. Manis minētais pāris, kurš kopā ir ~ 8 gadus, ir jau tādā vecumā, ka būtu laiks padomāt par pirmo bērnu, meitenei jau 30! Cik tad ilgi gaidīt kāzas un vēl pēc kāzām gadiem bērnus ....Tā kā, ne vienmēr šīs bailes no bēniem ir īstās. Citreiz viņus vada kaut kādas neiskaidrojamas domas, attaisnojumi.

vīrieši baidās parasti no bērniem. bet ne jau vienmēr precās bērnu dēļ. es skaidri zinu, ka pēc kāzām man noteikti būs ļoti ilgs laiks kad man nebūs bērna, jo kāzām esmu gatava, tikai ne bērnam. ir sievietes, kuras domā: ai apprecēsimies, tad jau pašsaprotami, ka tūlīņ būs arī bēbis klāt...ar to jau tiek nostādīts vīrietis fakta priekšā-ka ja apprecēsies, būs arī bērns. nav brīnums, ka vīrietis baidās, jo ne jau visi ir gatavi bērnam:)

Nekreņķējies ;) Arī es iesaku izrunāties, bet uzsvaru liec nevis uz to kā tu jūties , bet gan kā jūtas viņš! Pajautā kas viņaprāt pēc kāzām mainīsies (varbūt ir negatīva pierdze pašam vai vecākiem u.c.), noteikti nejautā no kā viņš baidās - vīriešiem ir ļoooti grūti atzīt bailes , jautā savādāk- par sapņiem, par to vai kādreiz ir sapņojis aprecēties, par bērniem(varbūt dziļi sirdī baidās, ka pēc kāzām būs Jākļūst par tēvu) .......... pat tad, ja atbildes tev nepatiks, tas ļaus viņam pašam padomāt, kādēļ viņu biedē laulības ar sievieti, kuru mīl un vēlas (neprecējies) pavadīt kopā visu mūžu.
Veiksmi!!! :))

nepārdzīvo, jo es vairāk novērtēju pārus, kas ir apprēcējušies pēc daudzākiem gadiem, nekā pēc pāris mēnešu pazīšanās:)))

Kolēģis dzīvo ar draudzeni jau n-tos gadus, bet arī neprec, tad nu es viņu sāku tincināt. Prasu vai mīl? Atbilde- mīl. Prasu vai kaut kas nav kārtībā? Atbilde- viss kārtībā. Prasu, kas tad par vainu? Atbilde- kāpēc jāprec, ja tāpat ir labi?, un bailes pāriet nākošajā etapā, jo dvēselē viņš vēl jūtas kā jauns puika, kuram vēl visa dzīve priekšā, viņš baidās, ka ar kāzām kaut kādas durvis priekš viņa aizvērsies. Es prasu- un kad tad saņemsies? Atbilde- tad, kad jutīšu, ka tas jau ir nepieciešams.

Es tev, krixi, iesaku izrunāties ar savu puisi, bet nevis par jūsu kāzām, bet kāzām kā tādām. Par to kādi ir tavi sapņi un par to, kā un kāpēc tu šobrīd jūties. Neuztraucies, tā nebūs nekāda pierunāšana, tu vienkārši izstāstīsi savas domas un savu sāpi, jo vīrieši diemžēl mājienus nesaprot. Un ar šo sarunu tu liksi viņam aizdomāties.

njaa.. lasu un tik bēdīgi ap sirdi... Mēs esam kopā jau gandrīz 10 gadus... pirmos 5 gadus es pat neiespringu par precēšanos - nu labi, ja nav tagad, tad būs nedaudz vēlāk, nav kur steigties. Bet tagad, kad visi mani draugi ir jau precējušies un ar bērniem, bet es tikai gaidu,gaidu,gaidu un gaidu, ir tik skumīgi... Esam, protams, vairākkārt par to runājuši un viņš it kā par to domā, bet tad ir viens iemesls, tad otrs, tad trešais, kāpēc vēl kādu gadu ir jāpagaida... es vienmēr esmu domājusi, cik skaisti ir, kad tu negaidot saņem bildinājumu, pārsteigumu... Bet tagad, kad tu jau n-tos gadus ceri, ka tev arī kāds sagādās to prieku, tad tas viss jau ir tik tālu nonivelējies, ka pat īsti nezinu, vai man vajadzētu par to priecāties, ja nu gadījumā kādu dienu viņš saņemtos.. Es ļoti negribu par kāzām novienoties, man liekas, ka es justos tā, it kā būtu viņu tad piespiedusi to darīt... un jā, es vēlētos bērnus un viņš arī, taču tikai pēc kāzām. un viņš to zina. bet tik un tā nekas neseko...

Mēs sākām ļoti agri draudzēties, kopā pavadījām 8,5 gadu, bet tā pa īstam sāku gaidīt tikai pēdējo pusgadu, laikam jau bija kaut kāda nojauta, jo no visām pusēm to vien dzirdējām...nu kad? neesat vēl izdomājuši? Būtu tā kā laiks? utt:) Bet es nejautāju, vienkāršu klusībā gaidīju...un sagaidīju:) Tagad saviem 8,5 gadiem skaitam klāt katra mēneša 16. datumu:)

mēs aizgājām uz klubu padejot, un es pēkšņi pajautāju draugam - davai apprecamies!
un tā nu mēs tagad gatavojamies lielajai dienai! :)

nu mēs arī kopā bijām jau 6.5 gadus, kad viņš beidzot mani bildīnāja!
iespējams, ka traki ilgi man bija jāgaida, bet - nu mums bija tas variants, kad visu varējām paši atļauties un atļauties visu tieši tā kā gribam, variants, kad paši jau esam nostājušies uz kājām, kad dzīvē viss sakārtots un tad kāzas nāk kā tāds pasitiens ierastajā ikdienā un tieši laikā!
pēc 7 gadiem atkal lidinājāmies mākoņos kā tiko iemīlējušies!, bet to laikam spēs novērtēt tikai tie, kuriem iemīlēšanās posms jau sen aiz muguras, jo tas kā zināms ilgst līdz 2 gadiem ;) - pēc tam ir vnk mīlestība - un tas jau ir nākamais līmenis :))
tikai gribu teikt, ka nav nozīmes pēc cik ilga laika tas notiek, jo viss notiek tad, kad tam jānotiek!

akurāt kā mums :) tikai 7 gadi. un bērni.

.

Vienozīmīgi ir jābūt kādam iemeslam kāpēc puisis negrib precēties. 6gadi tas ir nopietni un ja jau saki, ka viss ir lieliski. Puiša atbilde- negribu un viss- nekam neder. Ar tālāku gaidīšanu un klusēšanu problēma neatrisināsies, bet tas ir tikai un vienīgi mans subjektīvais viedoklis. Meitenes žēl.

Es atkal daudz biju izsapņojusi un izdomājusies, cik tas būtu jauki un skaisti, kad kāds mani bildinātu. Bet beigās sanāca pavisam netīšām joks pa jokam, vārds pa vārdam un aizrunājāmies līdz domai par precēšanos. Bet, neskatoties uz to, ka tas nemaz nebija tā kā izsapņots un pēc jebkādiem bildināšanas standartiem, vienalga, tajā mirklī, kad viens otram teicām, ka pavisam noteikti gribam ar otrui būt kopā līdz mūža galam, tas bija pats aizskustinošākais un romantiskākais brīdis, kādu jebkad biju piedzīvojusi. Kopš tā brīža vēl joprojām neesu nolaidusies no mākoņiem un nemaz negrasos to darīt :D
Galvenais noteikti nav cik skaisti vai romantiski tas notiek, bet gan cik pacilāta un laimīga jūties tai brīdī, kad sāc aptvert, ka būsi sava vismīļā cilvēciņa sieva. Sajūtas petiešām ir neaprakstāmas :)

Es negaidīju...un gaidīju...negaidīju un gaidīju....Novembrī pieteicām kāzu datumu...kāds nu vairs saderināšanās process un gredzens!!!!BET....ziemassvētku vakarā krita ceļos...manu vecāku un māsu piekšā....Un nemaz ar neliktos jocīgi ja nebūtu bildinājis, jo kopā esam jau 6 gadus!:))))Tagad mirdz pirkstā un gaidam kāzu datumu....

Runāts bija, bet pārsteigums arī bija :) Pirms 2 gadiem - vidusskolas izlaidumā pie jūras ;) Tajā pašā vietā, kur bijām tad, kad iepazināmies...nu tā...skaisti :)