Vecvecāki kāzās

viss ir atkarīgs vai vecāmāte arī IR vecāmāte! piemēram mana vecāmāte mani ir apsveikusi 1, 2 un 18 gadu jubilejās (man tagad ir 24)! nekad viņa nav bijusi man vecāmāte. tas ir tikai nosaukums! tāpēc arī neaicinājām viņu! ne tikai tāpēc, ka tad ir jāaicina arī cita rinda ar radiem, bet gan tāpēc, ka viņa nav man ne dienu bijusi vecāmāte!
bet, ja ir tiešām vecāmāte (man tāda bija mammas mamma, kura jau 14 gadus ir kā mirusi), tad vnk nav jautājumu! aicināt noteikti vajag. pārējais ir atkarīgs tikai no viņas pašas! daža laba vecāmāte kāzās pārsteidz un vēl visilgāk noturas un pārsit pušu jaunos! kā jau te minēja, tad viesu namā tiešām ir tā iespēja atlaisties un atvilkt elpu! un tad var tusēt tālāk!

Presiosa - man laikam ir paveicies, jo es tiešām zinu :) un pēc tā, ka autore norāda, ka zina - es secinu, ka viņai attiecības ar vecvecākiem ir pietiekoši ciešas...
bet kā jau es Tev teicu - nav runa par gadījumiem, kad vecvecāku vienīgais ieguldījums ir kāda no mūsu vecākiem radīšana... man arī viens tāds vecvecāks ir. un ne par to stāsts
Iespējams, es šo tik saasināti uztveru jo bija tālu paziņu lokā viens gadījums, kad līgava, kuras audzināšanā arī vecvecāki bija līdzās, izdomāja, ka omes nav ko uz kāzām lūgt - odīs pēc balderjāniem, tikpat nedejos un vietu pie galda aizņems - kā es jau iepriekš citēju. Diemžēl tas ir egoisma augstākais punkts.. Un arī šis gadījums man salikās līdzīgs - vecomāti neaicināšu, lai nenorij lieku karbonādi - egoisma augstākā izpausme...un tad man tiešām gribas kliegt - kuda mir katjitsa? ...

vai Tu par savu omi zini, kas viņai sāp? Šaubos... ---- vai man būtu jāzin?
Mēs nezinām, kādas autorei ir attiecības ar vecvecākiem, jo to viņa netika minējusi, mēs varam tikai spriest. Un ja cilvēkam vecvecāki ir mīļi un ir bijuši līdzās, laikam tādus jautājumus neuzdotu - ne tā? :)

Bet vispār laikam bik personīgi uztvēru :D Bet, nu, dzīvē ir tā kā ir un daudziem nav tā ideālā pasaule apkārt. Tiem, kam ir - super, priecājieties! :)

presiosa
-domāju, ka komentāri tādi ir tāpēc, ka autore atzīst, ka uztur kontaktus ar vecvecākiem - zina, kas kuram sāp utt. - vai Tu par savu omi zini, kas viņai sāp? Šaubos...
Jā, man pašai arī ir fizioloģiskais vectēvs, kurš ir nodzēries alkoholiķis un mani uz ielas nepazītu - loģiski, ka es viņu neaicināju, jo tas ir gadījums, ko Tu apraksti. Bet vecmāmiņas, kas ir man bijušas līdzās - nezinu kam būtu jānotiek, lai es viņas neaizcinātu tikai ar domu, ka mugura sāpēs un viņa tik vietu aizņems.. piedod, bet šādi cilvēki man tiešām šķiet aprobežoti - jo pēc visa spriežot, autorei nebija jautājums par vecvecākiem, ko pati pat lāga nepazīst - ne tā?

Autore laikam ne pareizajā virzienā jautājumu uzdeva :D Ja Tev vecvecāki ir tuvi, tad tam nevajadzētu būt ne draugu, ne slimību, ne naudas jautājumam, vai ne? :)
Es tikai nesaprotu, kāpēc komentāri tādi...Nu, nav visiem omes, kam asaras acīs, kad mazbērni precas! Man ar savējo nav nekāda kontakta, viņa mūs kā savus mazbērnus neatzīst. Tā ir viņas izvēle un man tas netraucē, bet uz savām kāzām viņu neaicināšu, jo šajā dienā gribu sev blakus redzēt tos cilvēkus, kas man ir mīļi, ar kuriem man ir labas attiecības un tā nu ir sagadījies, ka tādi ir nevis radinieki, bet, piemēram, manas draudzenes vecāki, kuriem esmu kā otra meita. Tāda atkal ir mana izvēle un nevienam tāpēc nav tiesību man ko pārmest vai saukt par sliktu mazbērnu.

paklau, man Tev ir tikai viens jautājums - vai Tu mīli savus vecvecākus, vai viņi Tev ir svarīgi un dārgi cilvēki? Ja atbilde ir - jā, tad par ko vispār ir jautājums?!
Ar visām sāpošajām mugurām mūsu vecmāmiņas bija klāt kāzu dienā... mana omīte gan nebija uz baznīcu, jo bija pārāk liels attālums, bet svinību vietā bija gan... sarunājām transportu, kas mūsu vecmāmiņas pēc mičošanas aizved uz mājām un otrā rītā atpakaļ, jo viņas pašas nemaz nevēlējās palikt pa nakti...
kā jau te meitenes norāda - vecvecāki paši zina, vai un cik varēs vai nē...
bet jautājums jau šeit ir par Tevi, vai ne?!

ak, Dievs!!!
Nē, nu tak neaicini - "odīs pēc balderjāņiem, tikpat aizņems vietu pie galda, nedejos utt.. "
Tas augstāk ir citāts no vienas līgavas pārdomām par vecmāmiņu neaicināšanu..

Piedod, esmu skarba, bet šāda necieņa pret cilvēkiem, kas ir mūsu vistiešākas saknes, mani tiešām šokē.. Tu dibini ģimeni, bet pati savu ģimeni šai dienā godāt atsakies..Tad jautājums, kas Tev ir svarīgāk - baltā kleita un tusiņš vai mirklis, kad Tu kopā ar mīļo cilvēku kļūstat par ģimeni?
tieši tā - vecvecāki ir tuvākie cilvēki aiz vecākiem, kas ne vien ir jāaicina uz kāzām, bet arī jāsēdina goda vietā, kam jāsniedz puķes reizē ar vecākiem utt.
Izņēmums varētu būt vienīgi ir dzīvi vecvecāki, ko Tu mūžā neesi redzējusi, tad jā..
bet citādi - ļauj viņiem pašiem izlemt, vai var nosēdēt, vai nāks tikai uz baznīcu utt.

Man līdzās bija abas omes, un tā sajūta, kad ieraugi prieku viņu acīs... es neuzaicinātu 30 draugus lai tikai viņas būtu man līdzās..

Ne man ne līgavainim diemžēl vecvecāki vairs nav starp dzīvajiem, bet ja būtu, tur pat nebūtu divu domu, ka jāaicina noteikti. Īstenībā, pat ja attiecības būtu ne visai labas , es pat nepieļautu domu, ka vecvecākus varētu nelūgt, tie tomēr manā uzskatā ir tuvākie ģimenes locekļi aiz vecākiem....lai viņi paši izdomā , atļauj pašsajūta vai neatļauj.

Lai vai kurš, bet vecvecāki IR jāaicina!!! Un pēc tam katrs pats izlems, vai braukt. Man arī viens vecaistēvs neatbrauca, jo tālu dzīvo un veselības dēļ, bet viena vecāmamma, lai arī veselība švaka, turerējās braši. Un otram vecamtēvam, izrādījās, dienu pirms kazam bija parādījusies bruka, bet viņs nevienam nebija teicis, lai nesatrauktu, un pats arī, vispār nesaprotu kā, turejās, jo gribeja būt mūsu kāzas. Uzreiz pēc kāzam gan uz slimnīcu. Tā ka vecvecāki savu mazbērnu labā ir gatavi uz visu un vēl vairāk....
Un es biju tiešam laimīga redzēt un apskaut viņus savās kāzās - laimīga, ka man viņi vēl ir un ir kopā ar mums šajā skaistajaā dienā!

Ehh, japiekrīt Sikums1987... Savai vecmammai teju ar asarām lūdzos, lai atbrauc vismaz uz ceremoniju. Lielāko daļu bērnības biju pie viņas pavadījusi, nespēju pieņemt domu, ka viņa varētu nebūt man līdzās. Par otru vecmammu jau sākumā bija zināms, ka veselības dēļ nebūs iespējams atbraukt, taču pat nepieļāvu domu neaicināt.

Es savas kāzas bez saviem nu jau diemžēl atlikušajiem vecvecākiem nemaz iedomāties nevarētu. Lai nu kāda katram tā veselība arī no topošā vīra puses, vecvecāki būs. Vieni brauks jau naktī prom, citiem ir atsevišķas istabiņas un mierīga gulēšana. Un kā jau meitenes saka, ka tas ir nozīmīgs notikums viņu dzīvē, jo mūsējie ir traki priecīgi un laimīgi!

kaut Dieviņš mani pasargātu no tādiem mazbērniem!!! Tie taču ir vecVECĀKI! Vismaz kauns paliek uzdodot tādu jautājumu?

Noteikti uzaicini!! Visas vecmammas tak par to vien sapņo, ka pieredzēt savu mazbērnu kāzas un ne tikai :)) Uzaicini arī uz viesu namu un pēc kāda laiciņa apjautajies vecmammai, vai viņa vispār plāno braukt uz viesu namu. Tikpat labi viņa var pateikt paldies par uzaicinājumu, bet atteikties, ja veselība švaka. Un neviens nebūs aizvainots :) Li nu kas, bet tuvakos radus, kas noteikti ir vecvecāki, noteikti nevajadzētu aizmirst..

Man jau liekas, ka būtu ārkārtīgi nepieklājīgi neaicināt vecmammas. Vecam cilvēkam vispār tā prieka dzīvē maz, iziešana sabiedrībā tikai bērēs vien. Un vecmammas taču tik ļoti lepojas ar saviem mazbērniem.
Dari, kā pārējās meitenes saka- aicini un lai pašas domā, cik daudz grib tajā pasākumā piedalīties.

Nu aicināt gan vajag, pašu ziņā barukt vai ne. Ja kāzas viesu namā ar nakšņošanu, neredzu problēmu. Omītes un opīši tak jebkurā brīdī var doties atgulties, atpūsties un atkal pievienotiees.
bet viss atkarīgs no pašiem - cik ciešas ģimenes saites un kas svarīgāks.
Mana ome arī tusēja ar visiem līdz gulētiešanai :D ilgāk par dažu labu jaunieti, kas sagura :D