Vecā mīlestība.....

man arī bija baiga mīlestība skolas laikos, tad stulbuma pēc izšķiramies, pēc tam pagāja vairāki gadi, bet nepiepildīts sapnis par to pirmo mīlestību dzīvoja sirdī, tad nejauši satikamies - un atkal sagājām kopā. Bet ne uz ilgu laiku - gan es, gan viņš jau nebijam tie skolnieki, + vēl sekoja viena nepatīkama situācija un mēs atkal izšķiramies, un ehhh biju vilusies savā pirmā mīlestībā, labāk lai paliktu kā jaukas atmiņas un nepiepildīts sapnis.. :) Tagad skatoties uz to situāciju, domāju, ka pareizi te jau bija teikuši - tas bija tikai sapnis par to skaisto mīlestību.

Rozīte, katrai te pagatnē ir bijis viss kaut kas...neviena tagad nenoželo, ka ir rīkojusi šādi - apprecot īsto vīrieti!

Galvenais, pagatne - ir pagatne, no tās nedrīkst tā vienkārši atteikties, jo ir bijis labi, vai slikti - visādi...bet taču ir bijis..:-) jāatrod spēks un uzdrikstēšanās to atcerēties :-)

Domaju, ka daudzām no mums ir bijušas attiecības ar citu vīrieti, pirms mēs nolēmām saistīties ar šo konkrēto cilvēku...un, ja mēs esam bijuši kādreiz kopā, tad tas cilvēks mums vairāk vai mazāk ir bijis nozīmīgs...jā, kāda kripatiņa no sajūtām un emocijām paliek pie mums uz ilgu laiku, lai arī tā ir pagatne...un, patiesi, tas nemazina sajūtas pret topošajiem vīriem...arī tā ir milestība, cieņa un ilgošanās. Cilvēkam jau nav pogas uz ķērmeņa, kuras pēc vajadzības ieslēdz un izslēdz...just, nejust...Piekrītu meitenem, esi uzmanīga un pārdoma savas sajūtas un atmiņas...

piedod liilu, bet es vienalga nesaprotu. es dzīvoju savādāk, es dzīvoju neko nenožēlodama un izbaudu to kas man ir nevis to kas bija...

Tieši to es arī centos pateikt... :)

Pilnībā Tev piekrītu, jo ja ar kādu cilvēku ir bijušas patiesas jūtas un starp Jums viss ir beidzies, Tu nevari izslēgt pilnībā no atmiņas!

tā viņš ir šīs izjūtas ir veci, nepiepildīti sapnīši par to, kas varēja būt. mūsu sapņi jau nekur nepazūd : ) un pelee, droši vien, ir tas pats - atmiņas par to, kas kādreiz sapņots un cerēts : ) arī man tā bija pirms un pēc kāzām, bet es taču zinu, ka apprecējos ar savu vīru tāpēc, ka vēlos dzīvi saistīt ar viņu, nevis ar nepiepildītajiem sapņiem : )

Par lillu rakstīto...domāju, ka tur ar nav domāts, ka viņa savu topošo vīru tagad nemīl, bet precas tāpat...vnk ir lietas, cilvēki kas ir ieraktītas sirsiņā, bet ne jau uzreiz tamdēl, ka mīl citu...teiksim man arī ir skaistas atmiņas par pagātni un tās ir...kaut mazā sirds nostūrītī, bet ir.....Un lai viņas ir, tās netraucē, jo savu topošo vīriņu mīlu vairāk par visu..:))

Man arī liekas, ka Tev ir jābūt uzmanīgai, lai nesavārītu ziepes:) Ar tām vecajām simpātijām mēdz būt visādi, jo Tev jāņem vērā, ka Jūs tikāties pirms vairākiem gadiem un Tu nezini vai viņš nav mainījies un Tu viņu atceries no tiem laikiem!Vai viņš zina, ka Tu taisies precēties?Katrā ziņā esi uzmanīga, lai nezaudētu to, kas Tev tagad ir:)

Kurā brīdī es teicu, ka nemīlu savu topošo vīriņu???
Es tikai teicu, ka iepriekšējā Mīlestība vēl dzīvo sirsniņā... un es uzskatu, ka ja ir bijušas dziļas, patiesas un skaidras jūtas ilgu gadu garumā, tad tas nemaz nav iespējams, ka tās tā vienkārši pazūd...
Mīlestība nevar pazust, tā dzīvo...
Tāpat kā dzīvo mīlestība pret tiem, kas vairs nav šai saulē...

es gan lillu saprotu....tā nav mīlestība...bet gan kāds ļoti sens un nepiepildīts sapnis..šo arī vajag dzīvē....

liilu-tad es nesaprotu kapēc precēt cilvēku kuru patiesi nemīli??? neapvainojies, bet es nesaprotu kā var aprecēt vienu ja domā par otru. tāda laulība ir nolemta neveiksmei :(

Tad kāpēc precies, ja vēl sirdī ir kāda cita mīlestība? Diez kas nav...tad jau precies ar nemīlamu cilvēku!

Man līdz kāziņām vēl 2 nedēļas... bet iepriekšējā mīlestība dzīvo sirsniņā... un tepat vien ir...

gribēju tikai piebilst, ka tas ir normālu ka laiku pa laikam iekārojam kādu citu nevis savu vīru. tikai galvenais neiekarst un kā es jau teicu nesavārīt ziepes;) es zinu ko saku, esmu jau tūlīt 10gadus jau precējusies, dzīvē bijuši dažādi kārdinājumi, bet nekad nēsu savu vīriņu krāpusi. vispirms padomā ko būtu smagāk zaudēt aizraušanos vai cilvēku ar kuru esi domājusi nodzīvot visu mūžu.