Vecā mīlestība.....

Mjā tāda kutelīga tēma tie vecie mīļākie,jeb draugi.Man daudzus gadus atpakaļ arī pavisam nejauši nācās saskrieties ar savu pirmo mīlestību.Vi'nam ģimene,man ģimene ,bet p'ēkšņi sirsniņā viss sagriezās,taureņi un liekas vecās jūtas atgriezušās(viņš bija mana pirmā mīlestība)
Nolēmām ka pa kluso vajadzētu sākt satikties.Viens randiņš ,otrs uh cik romantiski.Tikai pastaigas jūras krastā,sarunas,vizināšanās ar mašīnu kur acis rāda un tad viņš izdomāja mani noskūpstīt..........Laikam to viņam nevajadzēja,jo tiko to mēģināja tā man ieslēdzās pretreakcija man ir ģimene,vīrs kurš mani ļoti mīl un viņam to nodarīt nevaru.Un uzreiz galvā viss sagriezās pa vietām.Nemaz tā mana pirmā mīlestība nav tik rožaina kā likās.Bija randiņi,bet neviens ziediņš no viņa nebija(bet vīriņš vienmēr viņus man dāvina ,kaut vai ikdienā),neviens kompliments........Varbūt vīra izlutināta ,bet šīs satikšanās dažas man lika nolaisties uz zemes un novēr'tēt savu vīru,ģimeni,bērnus un laimi.
Varbūt arī tev daži randiņi noņems rozā brilles un ļaus ieraudzīt to ko esi iedomājusies par reālu?Lai tev veicas.

zimbabee-es taču zinu ka raksta autore pelee ir jau precēta :) tu laikam neizlasi visu rakstu ,tur bija runa par citu meiteni lilii ja pareizi aceros. bet pelee es adbalstu, kas no mums nau ieskatijušās kādā citā izņemot vīru vai līgavaini. tas ir normāli, galvenais lai nepāršautu pār strīpu. veselīga koķetēšana nekad nau nākusi par ļaunu, tas pat uzlabo sievietes skaistumu ;)

Roziite, vinji jau ir precejushies, nevis gatavojas to dariit!
Saprotu autori, vinja mums tikai izkrata sirsninju! Dziive taada ir, skarba, tik daudz paarbaudiijumi un kaardinaajumi! Lai kaa tas viss arii nebeigtos, klausi savai sirsninjai, taa zin vairaak, nekaa tu pati speej iedomaaties

Jā, ņem vērā, ka tas, kas bija pirms 5 -10 gadiem, vairs nebūs tagad. It īpaši, ja skolas laikā reālu, nopietnu attiecību nemaz nebija.
Cilvēki mainās un tavas emocijas veidoja atmiņas, kas kombinētas ar saldiem sapņiem, fantāzijām un nepiepildītām vēlmēm. Pati zinu, cik grūti.... nja...es nenoturējos.... taču beigās sapratu, ka tā ir beigta balle - viens, ir tas, kas tev galvā, otrs, kas ir realitātē

Ar prātu es jau saprotu,ka ar tiem taureņiem nekas nevar sanākt, un arī savu vīru netaisos krāpt, vai kā citādāk sāpināt. Tā tikšanās mums bija vairāk tāda lietišķa, darba vietā, viņš nāca kā klients,parunājāmies kā iet, kas jauns utt, bet sirds vnk pa muti leca ārā :) Bet domāju gan jau tas drīz pāries :)

Labāk apdomā visu ar skaidru prātu, piekrītu meitenēm,kas saka, ka tā ir tikai eiforija, vai tā vērts ir zaudēt patiešām mīlamu cilvēku. Man bija situācija,ka es biju lomā, kad mans milotais bija kādā saķēries...un sajūtas nemaz nav patīkamas! Paldies Dievam viņam nāca saprāts un viņs saprata,ka ar tiem "taureņiem"nekas tāpat lāga nesanāktu! Un tagad esam laimigi kopā un mūsu starpā ir tāda iemīlēšanās stadija, kaut gan kopā esam piecus gadus un tulit jau precesimies.
Jums abiem ar vīru jāpamaina kaut kas attiecībās, aizbrauciet kaut kur divata, izmēģiniet ko jaunu, lai nebūtu rutīna....Tā skolas mīlestība ir tikai aizraušanās un, ja tavs vīrs to uzzinās, viņa attieksme pret tevi var krasi mainities, jo ļoti gruti samierinaties ar tādu pārinodarījumu!

Tas nebija beidzot - ar vīru bijām kopā jau sen ,vairāk kā 5 gadus un sapratu,ka neviens cits man vairs nebūs, šo puisi tagad ieraudzīju pēc 6 gadiem, šo 6 gadu laikā nebijām tikušies.

Ja ir bijušas attiecības iepriekš,kaut vai skolas laika simpatijas, gribot negribot šad un tad mēs iedomajamies, atceramies kā bija vai nebija, kaut vai foto albumus skatoties, pārlasot skolas laika dienasgramatas, nejauši nokļūstot kāda nozīmīgā "agrās jaunības" vietā, kas uzjundī atmiņas...protams, ja ir laimejies palikt kopa ar savu pirmo puisi, vīrieti, tad, kā saka, "izpaliek" šie atmiņu uzplūdi un pardomas un būs grūti saprast tās meitenes, kuram pirms laulibām arī ir bijis kāds nozīmīgs cilvēciņš kaut vai tikai kā simpātija :)

Visu dienu smaidu :) Kolēģi jau nesaprot,kas par lietu.
Skolas laikā bija tā,ka biju neprātīgi viņā ieķērusies, viņš man arī izrādija simpātijas, taču tā tas arī palika tajā laikā ar savstarpējām ķircināšanām un pārs dejām ballēs.....kaut kā toreiz tas tā viss beidzās tā īsti nesācies. Un tagad tā sajūta ir vnk tāda kā 5m virs zemes, saprotu,ka mīlu savu vīru un pat ja šis puisis būtu uzradies pirms kāzām, nespētu neko mainīt,jo ļoti cienu savu vīru,viņa attieksmi pret mani un nekad apzināti nespētu nodarīt viņam pāri. Taču tas nepiepildītais sapnis, kā te meitenes teica,jā.... Jāsaņem sevi rokās :)

;) Beidzot?

kristīn ļoti labi pateikts :)

vienkārši es nevaru sprast kā ar cilvēku ar kuru tūlīt precēsies var domāt par ko citu. es aceros sevi pirms kāzām, abi lidojām pa mākoņiem, bijām tik laimīgi. daudzi saka ka pārim pirms kāzām ir stres un daudz strīdās, bet mums vis bija pretēji. mēs bijām tik laimīgi. neparko citu nedomājām kā par mūsu laimīgo dienu. pat rakstijām kopīgu dienas grāmatu, vienu dienu es kladītē rakstu kā es pēc viņa skumstu, otrā dienā viņš raksta man. viņš man kladītē rakstija paša sacerētus dzejolīšus. tas bija pats romantiskākais laiks mūsu mūžā. un varbūt kādam noder ši ideja par šo pirmskāzas dienas grāmatu, jo mūsu kāzu dienā vedāji lasi mūsu dienasgrāmatu viesiem priekšā :)

es tev varu pateikt - priecājies, baudi emocijas, bet nerīkojies pretēji savam solījumam būt ar vīru.. nedari viņam pāri. Paflirtēt, atcerēties labos laikus padzerot čaju, uzlabot garīgo sarunās - ir ok, bet, tu aprecēji savējo, jo viņš ir labākais no visiem, un tas kas parādās tagad, ir tikai šķietams prieks.

Skolas laikos dzīves apstākļi bija citi, nekādu rūpju - prieki vien, tagad, ja tu ar to pašu cilvēku citos apstākļos uzsāktu attiecības - viss būtu savādāk.. sadzīve ir un paliek sadzīve..

vēl vienreiz apstiprinājas teiciens, ka divreiz vienos ūdeņos neieesi!

Pelee, neļauj taurenīšiem jaukt tev galvu, jebkurā gadījumā - tu rīkosies pareizi :-)

taisnība ka šajā situācijā vajag ar prātu visu izanalizēt
un vai tie taureņi nav sekas tam, ka ar šī brīža vīrieti iestājusies rutīna

kaut gan - godīgi sakot nevaru iedomāties, kā pirmskāzu laikā var būt taureņi kāda cita dēļ
bet nu -- tiešām - skaties pati, izdomā labi un galvenais ar apdomu, ne ar mirkļa izjūtām

bet taisnība ir arī tajām, ka bijušie puiši mums var būt īpaši arī pēc attiecību beigām
arī man pret iepriekšējo draugu ir sirsniņā tādas izjūas, kas nav aprakstāmas vārdos, šobrīd mūsu abu ģimenes ir savstarpēji draugi un tiekos ar viņu bieži, skaidrs, ka nav man nekādu vēlmju vairs - attiecībā uz viņu, bet šis cilvēks paliks sirdī vienmēr mīļāks savādāks dārgāks, kā pārējie draugi
tā nu tas ir