Vai tā var?

Es dzīvoju Francijā, un šeit viņiem ir tāda "tradīcija" - ir viesi, kas ir ielūgti tikai uz ceremoniju un aperatīvu, ir viesi, kas aicinātim uz visām kāzām, un ir viesi, kas aicināti tikai uz DESERTU :) Tas bieži vien rada pārpratumus, jo neērti jau teikt viesiem, ka aperatīvs nu ir beidzies, mēs iesim ēst, bet jūs - paldies, uz redzēšanos! Ir dzirdēti gadījumi, kad viesiem ir tik jautri aperatīva laikā, ka visi pēctam sēžas arī pie galdiem, lai gan nav ielūgti. Tas noved pie liela bardaka, jo citiem nav vietas utt.

Es personiski uzreiz savam līgavanim pateicu, ka kaut ko tādu es nesaprotu un negribu piedzīvot mūsu kāzās, ka kādam jāierodas, piemēram, uz desertu (vājprāts :D). Tāpēc mēs aicinām tos cilvēkus, kuri mums ir tuvi un kurus vēlamies redzēt sev tuvumā visas dienas laikā. :)

Man ljoti patiik Lienix ideja par viziitkartes formaata ieluugumu!

es pēdējā brī'di nolēmu vairākus kolēģus uzaicināt uz ceremoniju. Sākumā nebija plānots šampanietis, tāpēc neaicināju. Kad vedēji pateica, ka šampis un neliels cienasts būs iespējams pēc baznīcas, kolēģus uzaicināju uz baznīcu. 2 nedēļas pirms kāzām bija mana dzimšanas diena, tad arī viņiem pateicu. bet kolēģi man labi.

labojums: datums, laiks, vieta un paraksts... un klātienē tā arī pateikt, ka labprāt gribētu, lai ir kopā ar mums šajā dienā utt...

esmu bijusi divās kāzās.
pirmās: saņēmu ielūgumu. piedalījos gan ceremonijā, gan pēc tam svinībās. dāvināju ziedus un dāvanu.
otrās: ielūgums bija sms veidā un aicināja tikai uz ceremoniju. dāvināju tikai ziedus.

ja man būtu šāds variants, ka daļa cilvēki tikai uz ceremoniju, bet daļa arī uz ballīti, tad tie, kas uz ballīti tiem ielūgumi, bet tie kuri tikai uz ceremoniju ar tiem es tiktos klātienē un sagatavotu tādus mini (vizītkaršu lieluma) ielūgumus, kurā ir datums un laiks, kad sākās ceremonija un paraksts.

Jā, šis jautājums arī mani mazliet moca. Es būtu priecīga vairākus paziņas redzēt dzimtsarakstu nodaļā, ar kuriem ir labas, bet nav tik tuvas attiecības, un kuri nav aicināti uz tālāko pasākumu. Bet man pat pirmā šampanieša dzeršana notiks citur, un reāli pēc ceremonijas man nebūs pat ar ko šos cilvēkus pacienāt. Kaut kā stulbi man liekas aicināt cilvēkus no tālākiem Rīgas rajoniem un Pierīgas braukt, lai savāktu no viņiem ziedus un pateiktu paldies un čau :D No otras puses liekas, ka cilvēki kuru klātbūtnē es daudz runāju par kāzām, apvainosies, ka neesmu pat uz ceremoniju aicinājusi. Neesmu līdz galam izdomājusi, kā labāk darīt.

Manuprāt, aicināt tikai uz ceremoniju var tikai tādā gadījumā, ja tālāka svinēšana ir tikai ar savam ģimenēm.. Ja uz svinēšanu aicina arī radus un draugus, tad noteikti nevajadzētu kādu neuzaicināt uz svinēšanu, jo bieži vien ciemiņi to uztver savādāk...

Tas jāskatās no situācijas, ja svin mazas kāzas un atzīmē to tikai ar ģimenēm tad arī ielūgumos to nav jānorāda, ar ģimenēm arī savā starpa norunā.
Bet dažu ciemiņu atlasīšana ko aicināt ko neaicināt man šķiet nepareiza, jo tie ciemiņi nejūtas tik pilnvērtīgi kā pārējie, doma ir tāda ka viņus nevēlas redzēt svinībās vai arī grib uz viņiem ietaupīt.. Ja aicina tad uz visu, ja vajag ietaupīt tad labāk neaicināt..

Bet nu tās ir manas domas :)

Tā ir normāla prakse, ka ir viesi kas tiek aicināti tikai uz oficiālo ceremoniju (un ne jau dāvanu dēļ, jo tās bieži arī nav pat jādāvina, pietiek ar ziediem, tā tāda cieņas izrādīšana vairāk sanāk).
Jo ir pieklājīgi uzaicināt, piemēram, darba kolēģus, kuri (ja ir labs kolektīvs), parasti, tāpat jau zina par kāzām, bet ne vienmēr uz neoficiālo daļu, jo tā ir tāda, kādu izvēlas jaunais pāris. Vai var oficiāli ielūgt darba vadību, un nav pat svarīgi, vai tā ierodas, bet noteikti nav jāaicina uz ballītes daļu. Viss jau ir atkarīgs no aicināmo cilvēku savstarpējām attiecībām, bet ievērot varētu arī ceremonijas attālumu, no dzīvesvietas, domāju uz ceremoniju vien aicināt cilvēkus kas dzīvo 100 un vairāk km no tās nav vajadzības, kā jau minēja signarins.

Mēs gan nedalām viesus divās daļās. Ir ielūgumi uz visu pasākumu un viss. Tie, kas nav viesu sarakstā, bet ļoti vēlas apsveikt, droši to varēs darīt. Es pat zinu, ka tādi noteikti būs un par to, kur un kad notiek ceremonija, viņiem ir iespēja noskaidrot. Piemēram, neesam iecerējuši aicināt kolēģus, un aicināt tikai uz ceremoniju būtu muļķīgi, ņemot vērā to, ka kāzas notiek 130 km attālumā no Rīgas, kur strādājam. Tāpēc palikām pie tā, ka ielūgumi ir tikai tiem, kas tiešām ir aicināti un viss. Manuprāt, uz jauno pāri nav ko apvainoties par jebkādu jautājumu - vai tas būtu ielūgums vai ēdienkarte ne veģetāriešiem. Tajā dienā mums ir tiesības darīt tā, kā gribam mēs. Jābūt taču mazliet arī patmīlībai, nevis visu laiku izdabāt īstā latviešu garā :)

Mums bija tieši tā. 2 veidu ielūgumi - vienos aicinājums uz ceremoniju, otrajos - uz abiem.

Tas ir pilnīgi normāli! Man arī būs tieši tā! Neesmu gan vēl to noformulējusi ielūgumos, taču, cik kāzās pēdējā laikā ir būts, tad tā notiek ļoti bieži...
Es uzskatu, ka vakara daļa ir tiešām tuvākajiem draugiem un radiem, bez tam, piemēram, mūsu radu lokā ir tādi, kuri pat nevēlas doties uz vakara daļu un tā arī pasaka, jo mājās ir bērni, u.c. iemesli, taču uz baznīcu ļoti labprāt atnāks un pat apvainotos, ja tur netiktu ielūgti...

Godīgi sakot, ja mani aicinātu tikai uz ceremoniju, man prātā neienāktu nest dāvanu :) Tikai ziedus un kartiņu; maksimums - ar citiem ceremonijas viesiem samesties kādai kopīgai dāvanai.

Man piemēram arī ir cilvēki kurus aicināšu tikai uz ceremoniju un viņiem būs ielūgumi bez tālākas norādes par viesu namu, bet tie kas aicināti arī uz svinību vietu, tiem ielūgumos rakstīta gan vieta, gan laiks ;)

Ja es saņemtu ielūgumu es noteikti padomātu kas tas ir par cilveku, jo manā paziņu loka ir tādi, kas uzaicina visus ko vien zin uz ceremoniju, tikai lai saņemtu dāvanas, bet ir tiešām arī tādas personas, kas vnk vēlās tieši mani blakus tajā skaistajā dienā. Ja aicinātu kāds paziņa/kolēģis - es noteikti neietu, bet ja kāds tuvs radinieks ar kuru kontaktējos - cita lieta, jo varbūt cilvēkam tiešām nav naudas visiem uzaukt ballīti.

Esmu savulaik aicināta tikai uz ceremoniju, un par to nebūt neapvainojos, jo aicinātājas bija drīzāk labas paziņas, nevis tuvas draudzenes. Ko es nedarītu - neaicinātu cilvēkus, kas dzīvo tālu no vietas, kur notiks ceremonija, jo tādā gadījumā ierašanās tomēr ir saistīta ar diezgan lieliem izdevumiem.