Uzvārdi??!!

Es ņemšu vīra uzvārdu, ne mirkli par to neesmu šaubījusies. Man būs liels gods un lepnums saukties sava vīra uzvārdā :)

atbalstu!!!!!
Labi pateikts!
Man arī paraksts kā ķeburs sanāk - jātrennējas un jātrennējas.
un tik un tā automātiski....prims apjēdzu un apstājos,jau uzrakstu pirmo burtu no vecā uzvārda
=)
ļooooti biju pieradusi pie sava uzvārda (to sapratu tikai pēc kāzām), bet man šķiet,ka tas ir gods ieiet vīra ģimenē, pieņemt jauno uzvārdu...man tas likās pašsaprotami jau no bērnības.

Ņemšu vīra, manējais ir galīgi garām :D

Man galvā nebija pat divu domu.. uzreiz zināju, ka pāriešu līgavaiņa uzvārdā :)

Līgavainim tāds uzvārds kāds ir pus Latvijai... Tāpēc gribās mazliet izcelties.. būšu ar dubulto uzvārdu.. :)

Mana doma gan nebija par sabiedrībā pazīstamām personām, bet par gadījumiem, kad ir svarīga reputācija, kura sūri grūti būvēta un kura ar jaunu uzvārdu jābūvē no jauna - piemēram,pakalpojumu sniedzēji (juristi, zvērināti revidenti, ārsti, lektori (kuri nav piesaistīti noteiktai mācību iestādei vai organizācijai), konsultanti). Manuprāt, tas ir galvenais iemesls, kura dēļ izveidojusies tradīcija vīrietim nemainīt uzvārdu, jo karjera ārpus mājas un ģimenes sievietei bija liela uzdrošināšanās vēl kādus 100 gadus atpakaļ. :) [liriska atkāpe par feminisma tēmu :)) ]

Kā jau minēju - tie visi ir racionālie iemesli. Racionālu un emocionālu iemeslu sadursmē parasti uzvar emocijas. Tieši tāpēc nav iespējams ieteikt risinājumu citam cilvēkam, jo katram jau tie iemesli un emocijas ir savi.

Es savu uzvārdu neesmu nomainījusi un ar to nejūtos apdalītāka :)Bet man ir visas iespējas to izdarīt, kad būs tā vēlme mainīt. Bet šobrīd negribu.

PIEDOD, bet man tas šķiet mazliet smieklīgi- tev, jau mīļā Baibav pašai būs jādzīvo ar to uzvārdu- ne jau kādam citam, tātad tā ir tikai un vienīgi tava izvēle.

Gribēju tikai piebilst, ka manuprāt, ja meitene uzskata, ka uzvārda maiņa ietekmēs viņas identitāti, tad ar šo identitāti ir lielas problēmas, ja tās svarīgākā sastāvdaļa ir uzvārds...., jo personību vienmēr atpazīs, bet ja tā ir tik neitrāla, ka uzvārda maiņa to spēj ietekmēt... .

Runājot par par sabiedrībā pazīstamām personām, uzskatu, ka tā uzvārda nemainīšana ir smieklīga, jo sabiedrībai interesantus cilvēkus atpazīs pat ja nomainīs vārdu, uzvārdu un dzimumu, bet ja sabiedrība neibteresējas, tad sanāk tāda mākslīga sava vārda saglabāšana :)

Runājot par vīriešiem, vienkārši tā ir audzināšanas vaina, ka vīrieties nespēj un nekādi nevēlas pāriet sievas uzvārdā, nevis pašpārliecinātības. Audziniet savus dēlus savādāk un tad jau pašas redzēsim, kas notiks pēc gadiem 20 ... . :)

ar laiku pierod ;)

pamēģināju uz kreisās rokas, kaut kā jocīgi

mees vispaar neesajam gredzenus uz kreisaas rokas zeltnesha - peec vecajaam tradiicijaam - sirds pusee. :) taa ka sarokoshanaas mokas atkriit.

manējais savukārt pamaina pirkstus, uz kuriem liek gredzenu- kāzu dienā viņam pirksts bija pat zils no šarokošanāss. tāpēc viņš tagad ik pa laikam panēsā uz labās rokas zeltneša, taz uz kreisās rokas tā paša pirksta.

mans viirs veeljoprojam purina roku ja kaads to saspiezh, bet es tik par to smejos, jo zinu ka pieradiis. pati gredzenus neesaaju jau gadiem, taapeec esmu pieradusi.

un kas attiecas uz gredzena neneesaashanu darbaa - to es pilniibaa atbalstu, jo ir darbi kuros gredzenu jaanjem nost jo to var sabojaat, vai arii pastaav iespeeja ka gredzena deelj var zaudeet pirkstu. un lai arii lauliibas buutiiba nesleepjas gredzenaa, tas ir taads pats simbols kaa uzvaards.

patiesībā es zinu pārus, kas patiešām nenēsā gredzenus, mans vīrs arī gredzenu uzliek tikai brīvdienās, jo darba dēļ to nenēsā.
turklāt atklājām, ka sarokoties vīriešiem ar gredzeniem (kas tos iepriekš nav nēsājuši) ir krietni nepatīkamāk:)