un kas būs tālāk..?:(

jo dziļāk mežā,jo vairāk malkas..man tikko paziņoja,ka es izturoties tā,it kā viņš ar savu mīlestību man ieriebtu.
man gribas kliegt.

tik sirsnīgi uzrakstīji,ka man sagribējās braukt pie viņa un samīļot:)
es esmu droša,ka viņš ir īstais,bet no kāzām vienalga bail un šie,manā izpratnē,bezjēdzīgie strīdi...
tiešām,ka pēc kāzām nesanāk tā,ka viss ir otrādi - vienalga:(

visticamāk neviena no mums neko nevarēs ieteikt.. tikai turēt īkšķus.

Pēc sevis spriežu, ka tuvāk nākot kāzām, kritiskāk vērtēju otro pusi, jo tomēr , lai arī simts gadi kopā, vienalga jā vārds jāsaka uz mūžu..
iespējams viņam sevis vērtēšana un tevis vērtēšana ļoti ļoti saasinājās, visam piesienās.. kolēģi un draugi joko un ķircina, šis ņem nopietni.. visādi var būt.. abiem iesaku relaxu..

varbūt nodzīvojiet nedēļu (mēnesi..) vispār ne vārda neminot par kāzām.. sāc runāt par citiem mērķiem, kuri varētu būt laika posmā pēc.. piemēram... oi, remontiņu dzīvoklī vajag, bērnu vai arī ācības vai kpīgu auto.. aplinkus liec saprast, ka vienalga plāo kopīgo nakotni, lai puisis nestreso.. tas ir mīts, ka viņi ir stiprais dzimums :D

ja reiz kādreiz izvēlējies ar viņu būt, tev bija iemesli, domā par to pašu.. ka viņš ir tas pats vis visākais.. atceries, dēļ kā esi ar viņu..
Mēs jau solamies būt kopā gan tad kad labi, gan tad, kad tā nav.. grūtībās arī jābūt līdzās. Pat ja viņš ir jūtīgāks, un pat ja pačinkst, ja tas neiziet ārpus taviem iedomātajiem rāmjiem/normām, lai tā ir.. tapēc jau mēs visi esam īpaši.

Esmu pilnīgi droša, ka viss būs labi! Vīrietim ir tiesības arī pauztraukāties..

p.s. par greizsirdību, lai viņš saprastu, ka par daudz, rīkojies līdzīgi, mīļi palamā ja lūr uz beibēm, ja ar kolēģēm saveicinās utt, un tad paskaidro.. ka viņš rīkojas tā pat, tas var palīdzēt saprast, kā tu juties

Jūs abi satraukti, tas nemaina būtību, kādēļ jūs vispār esat kopā :) būs okay..

gluži par histērijām es to nesauktu,ārdīties neārdās...
agrāk šad tad sanāca sakasīties un tad abi nopuņķojušies līgām mieru,tagad jau mieru salīgt tik vienkārši nesanāk - es parasti nomierinos,bet viņš turpina skumt,nesakot par ko īsti..

Mjā...dīvaini...es domāju jaunāks...bet, ja vecāks šitā...nezinu...Tāda dīvaina tev situācija...:( Cilvēks, kurš visu laiku ir atbildīgais un galvenais pēkšņi šitā uzvedas...Un tikai tagad tās histērijas? Vai jau bija?

nezinu,tas tā ar laiku ir parādījies..
pirmskāzu stress arī nevarētu būt,jo izlēmām par labu kāzām 4atā..
un dīvaini - viņš ir vecāks,viņš uzņemas atbildību par visu(lai gan nav spiesta lieta),bet šādi uzvedas..

Nez, arī es esmu bijusi šādā situācijā, nelīdz tur nekāda runāšana... ja vēl kāds pasākums un viņš ir kaut nedaudz iedzēris tad vispār ārprāts... Darba ballē, redzot, ka dejoju ar kolēģi, viņš vispirms mani burtiski izvilka no zāles, nolamāja un pēc tam devās meklēt kolēģi, lai sadotu pa purnu, paldies, Dievam, neatrada. Pēc tam man nācās klausīties visādus debīlus murgus, par to šo tēmu... Jau tovakar gandrīz izšķīrāmies, viņš tomēr izlūdzās ar šito pašu tekstu - dikti mīl un negrib pazaudēt... Vēlāk es biju tik tālu novesta, ka vairs uz nevienu pasākumu ar viņu kopā negāju, jo jutos kā sprostā, ka tikai man kāds vīrietis nepienāk klāt vai vēl trakāk neuzlūdz dejot... Pat pēc friziera vai vaksācijas man nācās klausīties par to, ka man esot mīļākais atradies un tāpēc tā pucējos...Tā ir slimība, tur neko nevar mainīt.... Ja iepriekš kāda meitene viņu krāpusi, tas nav nekāds attaisnojums - tu pie tā neesi vainīga...

Mjā...man brīžiem gribas vairāk emociju, bet tagad saprotu, ka tā var nonākt pie otras galējības- pārliekām emocijām:( Labi vien ir, ka man tāds klusāks ticis:)Kaut gan...ar knīpstangām viss jāvelk laukā...:) Bet, kāpēc viņš tik emocionāls un tik asi uztver to visu???

mjā,sievišķīgi viņš uzvedas tikai tad,kad iet runa par attiecībām...
sākumā man tas pat patika,parasti jau vīrieši īpaši neiespringst par šādām lietām.bet tagad..

godīgi sakot,no tā jau man visvairāk bail - apprecēsmies un nodomās,ka "nekur jau nesprukšu" un paliks vienalga par visu,cik tā ir dzirdēts...otra galējība...
vakar tieši par šo tēmu mēģināju ierunāties un bija mēneša lielākais kašķis..

Ka tik mēs te tevi nesebiedējam!!!:) Var jau būt, ka Africai taisnība un viss nokārtosies pēc kāzām...Es ļoti ceru...Par to šantāžu- manai māsai bija tāds puisis, kas tieši tā arī darīja- uzvedās dikten sievišķīgi un raudāja kā aizkauts, kad k-ko teica vai darīja ne tā...protams, māsa ilgi neizturēja un viss beidzās, bet tas ļoti beidz nervus!!!Turies!!!Varbūt tiešām izrunājat šo problēmu padziļinātāk...
Es gan arī esmu dikti emocionāla:D It sevišķi pirms kāzām...varbūt pie visa vainīgs pirmskāzu stress?;)

ļoti emocionāls viņš man ir(fu,cik dumji izklausās)
esmu mēģinājusi runāt,bet viņš tikai samīļo un nosaka,ka tā esot viņa problēma..

man liekas, ka pēc kāzām tam vajadzētu beigties. vīrietis vienkārši baidās tevi pazaudēt, šajā gadījumā jūs esat it kā mainītās pusēs, jo parasti vairāk šāda reakcijas tomēr ir raksturīga sievietēm. Bet tad, kad gredzens tev būs veiksmīgi pirkstā, tad bailēm vajadzētu pāriet.
Bet tāda nepārliecinātība arī liek mazliet uzmanīties, gadījumā, ja jūsu attiecības kādreiz sašķobīsies, tad tiksi šantažēta ar to pašu ar ko šobrīd. Izklausās nelabi, bet tā varētu. Izeja - kārtīgi izrunāties par tēmu, kurš te būs vīrietis un atbildīgais.

Mjā...nejauka situācija...mēģināji uzzināt, kāpēc viņš tā domā ?...Varbūt slikta pieredze...Tas gan neattaisno slimīgu greizsirdību un manā izpratnē nedaudz sievišķīgos izgājienus (neapvainojies lūdzu) Tādā atmosfērā ir grūti dzīvot...Mans pirmais vīrs bija tipisks bērns- kaprīzs un gražīgs... un bija ļoooti grūti...Nezinu, ko lai saku...Bet tādā veidā tak nevar dzīvot!!!:( Turēšu īkšķus par tevi!!!;)