Tusiņi ar draugiem ar nakšņošanu ārpus mājas...

Ok, pasaki ... un tad dodies nakts dzīvē ! :))) Viņš nebaidītos Tevi zaudēt ? :) Ja nu vakara gaitā kāds romantiskāks uzrodas ? :)

Zuzī :) neesmu gan mēģinājsu šitā - neko daudz nesakot, aiziet nakts dzīvē :) nedomāju, ka draugs ko ļoti pārmestu un baidos, ka arī īsto domu nesaparstu :)

Principā jau tusiņš iespējams arī abām pusītēm izklaidējoties atsevišķi, BET (!) otra puse ir informēta kur?/ar ko? (kādiem draugiem)/ kad būs mājās? Šeit es domāju, ka viens otram ir uzticīgi un uzticās līdz galam. Jo intereses tiešām mēdz būt dažādas. Ir gan kopīgās, gan atsevisķās. Bet atkal, saskaņojot tās ar otru pusi.

Bet, ja nu Tu, Seene, arī vienu nakti dotos izklaidēs ar savām draudzenēm, nebrīdinot draugu un pārrodoties otrā rītā, tā būtu nodevība no Tavas puses? Vai arī liktu puisim padomāt kā otrs jūtās?
Šinī gadījumā uz sarunu prasīsies otra pusīte nevis uzsāksi Tu :)

nestreb karstu , veelreiz parunaa, ja neliidz, tad gan jaakraamee mantas ...... un njaa, draudzenei bija liidziiga probleema, runaaja ilgi un daudz , bet vienaa dienaa ieradaas ar koferiiti pie manis .... vai driikstu paaris naktis palikt, kameer izdomaaju, ko un kaa taalaak....? jaa protams , bet peec 5 naktiim vinja bija atpakalj pie sava viiriesha un ir joprojaam, Vinjsh apdomaaja kas svariigaaks tusinji vai Vinja ...
draugu lokaa arii ir taadi , kas piemeeram puisis katru vasaru brauc pa Krievijas bezceljiem ....... meitene dodas uz SPA ..... kaapeec ne , jo man jau arii pilniigi normaali liekas ka meichaam bezceljos iisti dariit nav ko :)
cik paaru tik modelju .....
ar savu toposho gan gandriiz visur kopaa , jo Budapeshtaa draugu man iistu nav tie vairaak vinja draugi un reti kursh runaa anglju vai vaacu valodaa....tikai tagad buushu vairaak kaa nedeelju viena Latvijaa , jokaina sajuuta jau tagad, bet tai pashaa laikaa vinjam daudz kas jaanokaarto Budapestaa, man Latvijaa.... gan es gan vinjsh zin , ka ieshu ar meichaam paseedeet un vinjsh ar puishiem :)

Par runashanos es pilnigi piekritu - varu pateikt no savas pieredzes - cik viegli man ir runat shajas attiecibas jo taa atmosfera ir tada - agrak ar citu partneri man arii nebij viegli runat -baidijos ka nesapratis. Tagad mani saprot - uzklausa un njem veraa - un taa ir fantastiska sajuta - un runaties tas ir tik forshi - es pat tagad nevaru iedomaties kadas ir attiecibas ja nav par ko runat un nav ko apspriest :)

Mantu kravāšana, ja vien tiešām negatavojies iet prom uz visiem laikiem, manuprāt, ir bērnišķīga. Tas ir tāpat kā mazam bērnam par sliktu uzvešanos piedraudēt, ka viņu savāks policists, ne nu pievāks ne nu kā :D

Bet pirms tik kardinālu lēmumu pieņemšanas, tomēr iesaku tos pamatīgi pārdomāt, un varbūt iemācīties sarunāties? Ja jau 5 gadus kopā esiet nodzīvojuši, iedomājies, cik laba dzīve jums būs kad iemācīsieties runāt? :)
Attiecības kā zināms nav viegls darbs, ir jāpārvar daudz šķēršļi, jātiek galā ar savu egoismu, spītību, vēlmi dominēt utt. Un pats galvenais - jāmāk runāties. Jo diviem pieaugušiem cilvēkiem spītēties, skandalēt, nerunāt, prātot kāpēc otrs tā dara, bet nepaprasīt ir muļķīgi. Ir daudz, daudz vieglāka dzīve, ja nav problēmu izstāstīt otram, kā jūties, pajautāt kāpēc notiek tas un tas utt.

Sēdināt un teikt runāsimies, gan nevajadzētu. Vismaz iesākumā nē, sabīsies vēl :D Lasīju, ka braucot automašīnā ir labs veids, kur runāties, jo tā ir slēgta telpa, izkāpt nevar, un jārunā vien ir :D Mums ar vīru uzsākot attiecības bija tā, ka es biju tā, kura nemācēja izrunāties. Bet uzsākot kopdzīvi mans vīrs pateica - tā, mēs savās attiecībās visu izrunāsim. Es labi, labi. Un tad jau kā ierasts neko neprasu, mokos, domāju, nesaprotu.:D Un viņš bija tas, kas man ik pa laikam skubināja, kas ir, pasaki, pajautā, ko gribi uzzināt, pasaki man ko tu domā utt. Tagad jau runāšanās ir iegājies par pašsaprotamu lietu, un vairs nav par neko īpaši jāpiedomā. :)
Veiksmi jums! :)

Paldies, mīļas par atbalstu in iedvesmošanu!

Tur jau tā lieta klainojosu runci var pieradināt tikai tad, ja viņš pats ļausies.

tas ir būtiski un tas ir jāsaprot.

Runājot atkal un atkal par šo ar savu vīrieti un nespējot teiksim savaldīties ( esam taču emocionālas) viņš to vnk var uztvert kā kārtējo piļīšanu.

Seene- tu vinu pazīsti vislabāk un ja saki, ka tāds nav bijis kādreiz, tad ir viss jāšaliek pa plauktiem pirms precaties. Es vnk nosēdinātu un teiktu- ir jāparunā. Un tad bez bļaušanas, raudāšanas vai vēl sazin kā, konstruktīvi abiem izrunāt visu.

Es tomēr vēl piebildīšu, ka nepiekrītu viedoklim, ka daži vīrieši vienkārši ir tādi klaiņojoši runči pēc dabas un nekas nevar to mainīt. Mums draugu lokā arī šādi vīrieši ir bijuši, varbūt viens vēl joprojām ir (jo ir bez otras pusītes), bet pārējie, kopš satikuši savas īstās meitenes, vairs neklimst līdz dienas gaismai, esam pat dažreiz kā draugi pārsteigti, cik ļoti šie puiši meitenes dēļ mainījušies.
Autorei no sirds iesaku padomāt pašai par sevi. Nevis par puisi un viņa nakts gaitām, kā to mainīt vai nemainīt, bet gan - ko es, kā sieviete vēlos?; vai šīs attiecības var man to sniegt?; kāpēc vēlos apprecēties, vai tāpēc, ka tā pieņemts, ka tā dara visi, vai tādēļ, ka esmu kopā ar īsto cilvēku?; vai esmu gatava vienmēr samierināties ar otra konkrēto trūkumu?; vai esmu laimīga kopā ar šo cilvēku?; vai vēlos ar viņu būt kopā līdz mūža beigām?; vai vēlos no viņa bērnus? utt.

Seene - bet varbūt pamēģiniet vēlreiz? Un, ja arī šoreiz mīļotais atteiksies iet, tad nu diemžēl neko.. Bet varbūt labāk saprast to agrāk? protams, nevajag karstasinīgi pieņemt lēmumu, jautk tiltus utt. izmēģiniet visu līdz galam, un, tad, ja ar prātu, nevis emocijām sapratīsiet, ka jāiet šķirti vai jābūt kopā - tieši tas būs vispareizākais lēmums...Ne jau velti pat Bībelē teikts, ka mīlestība ir lēnprātīga :) Tikai gatavojoties kāzām sapratu šo vārdu jēgu (nu tas par to ātro aizsvilšanos) :):)
Mēs gājām katoļu baznīcā - vadīja divi precēti pāri, kas ļoti atklāti stāstīja par dažādiem gadījumiem savās attiecībās, un tad mums caur uzdevumiem bija jāizrunā par savām attiecībām.Un Dievs tiešām bija ļoti sekundāra lieta tai visā. Priesteri tikai nedaudz ieskicēja, kā uz to skatās baznīca, bet ļoti minimāli - visu vadīja ģimenes. Man piemēram, tieši kursi iemācīja atteikties no sava lepnuma un konfliktus risināt caur mīlestību, atliekot malā emocijas. Arī mīļums savstarpējā sarunu mākslā ieguva ļoti daudz (kaut gan arī pirms tam bijām no pāriem, kas ļoti daudz runā un izrunā praktiski visu).
Lai izdodas!

Sicilia, es gāju saderināto kursus, ko piedāvā luterāņi ne katoļi, ārā jau nemeta :) bet protams, viss tendēts uz pāru sadarbību, to nevarēju realizēt... deva materiālus arī uz mājām, tie lielākoties palika neizpildīti... par Dieva klātbūtni gan runāja bieži :) varbūt tas arī atgrūda.

Ketta, es raugos, Tavi ieteikumi manai dabai der ļoti labi :) esmu laikam strauja rakstura, ātri aizsvilstos... Zini, man tuvie nepārtraukti mani attur no šīs mantiņu kravāšanas... jo viņi zin, kad norims dusmas, pati to nožēlošu (lielākoties)...

Paldies maijamaija par ieteikumiem... jāiemācās runāt tā, lai vīrietis saprastu, man ne pārāk sanāk... lepnums neļauj :)

ai, meitenes, cik jauki, ka jums draugi / vīri tā nerīkojas, novērtējiet to, ka jūs ņem līdz uz savienm pasākumiem!

mums tā nenotiek - jā mēs mēdzam kaut kur aiziet atsevišķi, es pasēdēt ar savām draudzenēm, viņš ar saviem draugiem, bet vienmēr ir pateikts cikos būsim mājās, un ja aizkavējamies, tad vienmēr piezvanam pabridinām - lai otrs zin, ka viss kārtībā, nekas ne ar vienu nav noticis, nu nakšņojam gan vienmēr mājās.

Tavā gadījumā ,es piekrītu Veisai - domāju, ka ir vērts sakrāmēt savas mantas ( ja vien nedzīvojat tavā dzīvoklī - tad krāmē viņa mantas:) un pamēģīnāt kā ir atsevišķi, pastāv iespēja, ka viņš sapratīs un nāks pie prāta, bet ja nē - vai tev šādu dzīvi vajag? dažreiz ir labāk visu sākt no nulles punkta, un paies laiks un tu pati pateiksi - cik labi ka viss tā iegrozījās:)
turies katrā ziņā!

Tu tiešām apmeklēji saderināto kursus? Jo tos, ko piedāvā katoļu baznīca nevar apmeklēt VIENS, jo tur jau darbs pārim. Ko gan tu darīji, kamēr citi pāri viens ar otru strādāja? un par reliģiju jau nu gan tur īpaši daudz nerunā...piemin dažas nianses no baznīca puses, bet tā normāls pasākums pārim, kas tiešām palīdz izrunāt lietas, ko ikdienā dažreiz daudzi pāri neskar

Nenokar degunu, viss jau varbūt nav tik slikti.
Es ieteiktu runāt - atkal, un atkal. Stāstīt savas sajūtas, ka tu uztraucies, ka tev svarīgi, ka zini, kur viņš ir un kad ir. Cilvēki var mainīties (tiesa gan ja paši to vēlas), turklāt, ja saki, ka tāds viņš agrāk nebija, tikai nomainoties kompānijai. Varbūt visi tur jaunāki, bez ģimenēm, viņam gribas saglabāt šo jaunības ilūziju :) Ja kārtīgi neizrunājas, grūti saprast iemeslus.
Kāpēc tu neej tusēties kopā ar viņu? Neņem līdz vai negrib?
Un salīdzināšana ar draudzeņu vīriem ir pilnīgākās muļķības. Tu NEKAD nevari zināt, ko slēpj ārēji laimīgas ģimenes fasāde - citreiz tiešām laimīgu pāri, citreiz daudz nelaimīgāku par jums.

Pirmslaulību semināri tiešām ir ļoti noderīga lieta. Varu ieteikt, kur mēs gājām - Rīgas Lutera draudzē pie mācītāja Kaspara. Tur reliģija tika pieminēta tikai vienā nodarbībā. Pārējās bija par ģimeni, vērtībām, seksu, atkarībām, naudu, izklaidēm utt. Šo nodarbību laikā apzināti tiek provocēts izrunāt cauri "sāpīgus", "neērtus" jautājumus, kurus ikdienā ne tik bieži cilājam. Lekcijas bija vienu mēnesi, un vakaros, ja nemaldos ap 19.00 tā kā darbs jau būs beidzies. Tiesa mēs un vēl divi pāri izgāja visu līdz galam, pārējiem laikam "nervi neizturēja" :D Bet es uzskatu, ja nevar iziet kopā šādas lekcijas, tad hmm.. tas agri vai vēlu nāks laukā kopdzīvē. Un tad būs sāpīgāk :(

Nju es arii laikam jau neko jaunu nepateikshu - mana dzive ir bijusi virieshi kuriem vnk nebij lemts palikt - bet shaja gadijumaa man skumdina fakts ka tu tak esi jau ligava :( es negribetu teikt neprecies, bet viss rada par to ka tomer nevajag, negribu neko konkretu teikt, ja tu juti ka tas nav tas cilveks kas tev vajadzigs tad labak nebojaa savu pasi taa teikt, jo puisis bijushais ir kas pavisam cits nekaa bijushais virs.
Manas attiecibas nekad nekas tads netiktu pieljauts, man tas nebutu pienjemami, manam virietim pasham nav pienjemami tas ka mes kaut kur ejam atseviski - tadu attiecibu modeli vinjs pats piedavaja attiecibu sakumaa - un tas darbojas.