Topošā vīra vecāki!

Man kautkas vairaak laikam liidzinaas Peraataajvistai. Bet varbuut paaraak slikti domaaju. Laks raadiis,kas un kaa! Bet kautkur manii sleepjas ssaubas,ka "piedos" manu ienaakssanu vinnas deela dziivee. Taa sskkiet,ka negrib saprast, ka puisiitis ir izaudzis.

manējā varētu būt okšķerētāja... :)

Manējā ir starp palīgu un labāko draudzeni! :))

Arī izlasīju to rakstiņu:) Gribēju pielikt adresīti, bet nesanāca:(

Vīramāte – vellamāte vai tomēr – mīļmāmiņa...

Tipāži

Vīramāte – labākā draudzene. Kur vien var, viņa palīdz vedeklai un nekaunas paprasīt arī padomu. Bieži viņa ir draudzīgi atturīga un ar dēla sievu satiekas tikai ģimenes pasākumos un dažādos svētkos. Lielākoties tā ir vēl strādājoša sieviete, kura jauno dzīvē nemaisās, jo uzskata, ka viņi paši ar savām problēmām var lieliski tikt galā.

Vīramāte – vellamāte. Viņa paģērē, lai dēls un vedekla izpildītu katru tās iegribu un dzīvotu tikai pēc pašas radītās pasaules kārtības.

Vīramāte – okšķerētāja. Hiperaktīva būtne, nereti – šķirtene. Ar viņas saražoto enerģiju varētu darbināt Rīgas HES (un vēl kādu ģeneratoru). Tā ir būtne, kas visur bāž savu degunu un ikvienu grib pamācīt, kā pareizi dzīvot. Lai pārbaudītu, kā viņas gudrības tiek pielietotas dzīvē, par sliktu toni netiek uzskatīta ne noklausīšanās aiz durvīm, ne lūrēšana pa atslēgas caurumu.

Vīramāte – palīgs. Ar tādu radinieci konflikti ģimenē tikpat kā nav iespējami. Galvenais, lai tikai vedekliņa mīlētu viņas dārgo puisīti. Attiecības būs jaukas, ja neatteiksit labi domātos palīdzības piedāvājumus. Tomēr šajā gadījumā nevajag bezkaunīgi izmantot vīramātes zelta sirdi. Proti, visas ikdienas rūpes uzkraujot uz viņas pleciem. Ja nesāksit vīramāti apcelt, viņa vedeklu mīlēs gluži kā pašas meitu.

Vīramāte – perētājvista. Lielākā vai mazākā mērā viņa parasti ir greizsirdīga uz vedeklu visu mūžu, jo nespēj piedot, ka kāda cita sieviete izņēmusi no perēkļa dēlu, kura audzināšanā ieguldīta tik liela enerģija un mīlestība. Šajā gadījumā būs nepieciešama savaldība un nemitīgi apliecinājumi, cik lielisks ir izdevies (protams, ar vīramātes pūlēm) šis vīrietis. Nekādā gadījumā nevajag konfliktēt.

Vīramāte – biznesa sieviete. Ja vīramātei karjera ir tikpat svarīga kā ģimene, jums patiešām ir veicies. Viņai neatliek laika muļķīgiem sīkumiem, kas sagandē ikdienu un attiecības. Šī sieviete nekad nebakstīs ar pirkstu acī tāpēc, ka, piemēram, grīdu vedekla mazgā savādāk nekā viņa. Šī sieviete neurķēsies cita dzīvē. Ja vēl izrādīsies, ka ar vīramāti sakrīt dažā labā profesionālajā jautājumā, tad attiecības būs vienkārši superīgas.

Vīramāte – sievasmāte. Nu ĻOTI delikāta būtne! Viņa redz, kā pašas meita nevar sadzīvot ar vīramāti, un tāpēc visiem spēkiem cenšas izvairīties no līdzīgiem konfliktiem ar savu vedeklu. Šī sieviete nekad nemaisīsies dēla ģimenes lietās. Strīdu gadījumā viņa drīzāk izrādīs sieviešu solidaritāti, nevis aklu mātes mīlestību. Jaunajai sievai, protams, nenāktu par ļaunu iedraudzēties ar vīra māsu. Tad attiecības ģimenē kļūtu vēl jaukākas.

Jaa,taadaa passaa garaa,saticiibaa dziivot taam, kuraam ir labaas viiramaates. Un kam, nu, ir traapijusies viirene no operas "Viiramaate, velna maate" taam izturiibu! Buusim stipras un varbuut vinnas ar sapratiis, ja jau vinnu, miillotais deelinnss, muus ir izraudziijies,tad jau muusos kautkas ir. Un esam labu labaas.

Savukārt man gan nepaveicās ar topošo vīra māti-vella māti... Ārēji viņa šķiet tik jauka un klusa sieviete, bet viņā iekšā sēž NU TĀDS ZVĒRS!!! :-/ Kopš pēdējās tikšanās reizes līgavainim pateicu, ka vairs negribu viņu redzēt, bet uz kāzām nevaram neaicināt. Es tikai ceru, ka vismaz manu kāzu dienu viņa nesabojās, jo katrā mūsu tikšanās reizē KAUT KAS notiek. :-/
P.S. Es pat plānoju, kā varēšu noslēpt to, kad būšu stāvoklī!!!!!!!! Lūk, TIK TĀLU es pat esmu novesta. :-(((

Man arī ir paveicies ar topošo vīramāti! :)

Kā mana, tā arī viņa mamma, lai arī vēlējās, lai kāzas noritētu citādāk, bet tomēr respektēja mūsu viedokli. Viņa ģimenei es esmu ļoti pieķērusies un arī viņa mamma un māsa ir teikušas, ka citu meiteni ģimenē viņas nespētu pieņemt. Viņa mamma ir mana bērnudārza audzinātāja! :))
Ļoti mīlu sava topošā vīra vecākus! :* :))

mana mīļā vīra vecāki ir cilvēki kā jau mēs visi :) mamma ir jauka, bet arī prasīga un pastāv uz sava, bija nelielas grūtības organizējot kāzas, bet mēs atradām kopīgu valodu un kāzas bija pasakainas un tagad esmu pilnvērtīgs ģimenes loceklis! un vīra tētis vispār foršs cilvēks :)

Hmm, man pašlaik vispār nav nekādu attiecību ar mīļuma vecākiem, jo viņi nedzīvo Latvijā, viņa mamma tikai vienu reizi bija atbraukusi ciemos, tad uz brīdi tikai satikos ar viņu. Bet uz kāzām atbrauks gan mīļuma mammma, tētis, gan oma.. Tagad jau sāku raizēties - kāda būs viņu attieksme pret mani.. :(
Bet ceru, ka būs ok! Neesmu jau tik briesmīga.. :D

P.S. Varbūt tā mamma vnk nevar uzreiz samierināties, ka viņas dēliņam būs pašam sava ģimene. Būs jau labi! ;)

Mans Mazais ir dzīvu vecāku bārenis, viņu uzaudzināja vecmāmiņa, kura pagājušo gad nomira....
Toties esmu viņam uzdāvinājusi savējo ģimeni- sākot no mammas (kas viņu dievina) beidzot ar suni!!!! Manējie patiešām ir viņam ļoti pieķērušies un viņus par to nevar vainot.

nu ja- neviens jau neaizliedz vīram sazināties sar saviem senčiem, galvenais, lai tik nesāk "gānīties" par savu vedeklu un bērnus jau var vest arī pie savas mammas pa vasaru un visās citās dzīves situācijās. Es atceros, ka arī mani bērnībā senči fīrēja tik uz laukiem pie mammas mammas, jo, lai arī attiecības ar tēva mammu manai mammai bija samērā labas, tomēr nebija viņas mīļā vedekliņa- cilvēks jau labs, tikai latgaliete (tā viņa vienreiz teica) . Tagad gan mamma ir labā vedekla, kas visu dara un palīdz, atšķirībā no pašas meitas. redz kā tā dzīve mainās, taču ceru, ka nevajadzēs paiet gadiem 20, lai attiecības uzlabotos :)

Piekrītu Tev. Varbūt ar laiku attiecības uzlabosies, bet ja nē - galvenais jau tomēr ir mīlēt vienam otru, jo ar vīru būsim jauna ģimene:)

njā, izskatās, ka te vairākām meičām attiecības ar topošajām vīramātēm nav diez ko spīdošas. Taču es ļoti ceru, ka tās uzlabosies. bet galvenais- meš jau precamies ar saviem mīļotajiem, nevis ar viņu mammām- un ja nav jādzīvo zem viena ajumta, tad jau var mēģināt mierīgi sadzīvot, bez kādām mīlestības izpausmēm. Protams, labāk jau ir, ka attiecības ir mīļas un jaukas.:)