Topošā vīra vecāki!

mīļas, jaukas attiecības, bet ar katru ir savādākas. Ar mā kā jau ar sievieti, tētītis ir riktīgs čoms. :) Pat labākus es nespētu vēlēties!!

Man arī topošā vīra vecākiem tiešām ir ļooooti paveicies - tie man ir gluži kā pašai savējie - ļoti vienkārši, viesmīlīgi un labestīgi... :)

Manas attiecības ar vīra vecākiem ir pavisam neitrālas. Ar mīļumu kopā esmu jau 5 gadus, bet pa šiem gadiem mēs ne reizi neesam tā pa īstam runājušās, un es cenšos ar viņu nepalikt divatā, jo zinu, ka nebūs īsti nemaz par ko runāt.

Mani toposa vira vecaki vienkarsi super!dzivojam kopa ar milota vecakiem un - visu cienu viniem!pec darba kad atgriezos mamina uzsilda vakarinas,vina tetis tagad ir mans krustevs,jo nesen bija manas kristibas,lai varetu laulaties baznica.visam novelu tadas viramates un viratevus!

Ui, man grūti iet ar topošā vīra vecākiem. Viņa tēvs ar māti šķīrušies- ar tēvu īpaši nekontaktējos!
Māti nevaru līdz galam saprast- it kā viņa mani ir pieņēmusi, bet visu laiku cenšas iejaukties mūsu pašu dzīvēs, grib visu kontrolēt, lai arī dzīvojam atsevišķi.
Var jau būt, ka viņa grib tikai labu, bet mani tracina viņas uzbāzība, tas, ka vienmēr grib ielīst manā drēbju skapī un ledusskapī.
Vispār nezinu, ko lai iesāk- viņa arī nesaprot, ka es saku, lai nomierinās, mēs paši lieli un tiksim galā. Lūpa uzreiz karājās un es palieku kā sliktā.
Reizēm šķiet, ka viņa ir greizsirdīga...vienīgais dēliņš!

Mans mīļais gan saka, lai neņemu viņu galvā, bet es tā gluži nevaru- ātri sakaitinos...

es priecaatos, ja man buutu toposhaa viiramaate un viirateevs...... paspeeju vinjus iepaziit, un zinu ka vinji man buutu visjaukaakie, visforshaakie un vismiiljaakie viiravecaaki, un zinu ka no turienes kur vinji abi tagad ir, vinji muus sargaas, miilees un buus ar mums kopaa.

Man, paldies Dievam, arii toposhaa viira vecaaki ir ok, biezhi gan tikties nesanaak, jo dziivojam dazhaadaas valstiis, bet neko sliktu teikt nevaru. Bet, kad atceros, kaa mana maate njeemaas, kad braalis preceejaas..:) Tagad varu droshi teikt, kad pret vedeklaam laikam biezhi ir citaada attieksme nekaa pret znotiem. Mani draugi manai mammai vienmeer ir patikushi (vairaak vai mazaak), bet nu taas braalja meitenes nekad liidz galam nav bijushas riktiigas. Pirms braalis preceejaas bija trakums ne pa jokam, es kaa partizaans staaveeju pa vidu un meeginaaju ar savu psihologijas graadu abas puses nomierinaat. Toreiz sapratu gan vinjas, gan braalja uzskatus.. galu galaa taas maates jau grib tikai labu, tikai vinjas nesaprot, ka reizeem iet paaraak taalu. Izturiibu un pacietiibu mums visaam:)

mana topošā vīra māte ir vnk super...tā kā draudzene:)ar viņu varu apspriesties par visu---mana otrā mamma:) kopā ar viņu un manu māsu arī pirkām lielās dienas kleitu :)',, mana mammīte bij slima,,un nevarēja piedalīties šajā pasākumā :( bet nu nekas,,uzreiz pēc nopirkšanas arī manai mammai tika atrādīta lielās dienas kleita :):):)tā ,ka man ir ļoti liels prieks,ka manam mīļajam ir tik superīga mammīte :)
turieties meitenes,kurām vīramātes ir aukstas un nekādas !!!!

arī man nav tā īpaši paveicies ar vīramāti- aŗēji ir ļoti mīļa un saka to visu labāko, bet ,kad es uzzināju,ko viņa aiz muguras par mani runā - tā riebīgi gan ap dūšu palika un es automātiski pārstāju ar viņu kontaktēties, vēl tas šo visu procesu apgrūtināja,ka dzi'vojām uz to brīdi kopā, bet tagad jau veiksmīgi prom no viņas esam.
kāzās bija tā,ka neko speciāli viņa neriebekļojās,jo galu galā bija daudz cilvēku,kurus viņa nepazina. bet man laba draudzenīte gan teica,ka varēja pamanīt,ka viņai pret mani nav nekādas lielās simpātijas.
bet ko es gribēju ar to visu teikt- MEITENES ŠĪ IR JŪSU BRĪNIŠĶĪGĀ DIENA UN TICIET MAN- VISAS RADU SASPĪLĒTAS ATTIECĪBAS AIZMIRSTAS, IZBAUDIET ŠO DIENU UN TAD VISS BŪS SUPER!!!!!!!!!!!!!

a ko darīt, ja mana māte ir šausmīga rakstura cilvēks - oi, oi, oi! kamēr nebija vīriešu manā dzīvē, tikmēr viss bija ok, bet kā parādījās - tā nevins nav gana labs, visis slikti utml. "pēta ar lupu" katra mīļotā vīrieša soli, jo pagaidām dzīvojam kopā ar viņu, bet, nevarot izturēt stresu, iesim dzīvot atsevišķi.
Viņa ir visizteiktākā perētājvista un vienlaikus vellamātīte, jo tik sliktu attieksmi pret manu līgavaini es vēl nebiju domājusi piedzīvot, rezultātā es vienlaicīgi tomēr mīlu un ienīstu savu māti - šausmas!
A ar vīramāti attiecības ir ok, viņa neko nemaisās mūsu dzīvē, jo vēl 2 mazi bērni ir pašiem ģimenē, līdz ar to savu rūpju pieteik, lai mūs nemocītu.
Līdz ar to mēs abi - es un līgavainis cīnamies ar manu māti :) garlaicigi nav

Jā, mans moto šobrīd ir "jo retāk, jo labāk"... :)

Njā, jūtu līdzi.
Laikam labākais, ko vari darīt, pārvākties dzīvot pēc iespējas tālāk no viņas. tad būs puslīdz miers mājā...
Reiz mana topošā vīramāte jautāja, vai viņas dēls pret mani labi izturas:) Neatceros, ko atbildēju, jo samulsu no tāda jautājuma, bet viņas teikto laikam ilgi atcerēšos. Viņa pati ir šķīrusies un līdz tam laulības dzīvē gājis kā trakā romānā-vīrs dzēris, spēlējis utt. Kad mērs bijis pilns, izšķīrušies... Tagad jau abi bērnu lieli, bet rūgtums palicis joprojām. Un viņa man teica, ka cetusies audzināt savu dēlu tā, lai viņš izaugtu par vīrieti, kas cienītu, lolotu un saudzētu savu sievu. Laikam savu nepiedzīvoto izjūtu kompensācija, bet nu tiešām man tagad ir tāds vīrietis un es noliecu galvu viņas priekšā:)

Man nu tiešām ir vīramāte - vellamāte!!!!!!! Nu tiešām!!!!!!

maneejaa ir labaakaas draudzenes, paliiga un viiramaates - sievasmaates hibiriids. dikti jauka un miilja! :)

un vēl manējā ir šausmīgi laimīga, ka dēls vairs pie viņas nedzīvo, jo visu mūžu ir situsies savu bērnu dēļ ( 3 bērni) un dzīvojusi tikai viņiem par sevi nerupējoties, tapēc kad bērni pieauga centās viņus pēc iespējas ātrāk dabūt arā no mājas... meitas aizsūtija strādāt uz Angliju, dēls dzīvo pie manis... mūsu dzīvē īpaši nejaucas, piezvana tikai tad kad kaut ko vajag, citreiz pat tikai 1 x mēnesī