stress

man kaazas ir riit... stress ir tikai par to, ka tik kautko neaizmirstam panjemt... piemeeram gredzenus!! :) Savaadaak nekaads stress iipashais nav... gribas aatraak riitdienu... :)

Sāku smaidīt un justies labi - tātad neesmu vienīgā , kas streso. :D Bet man stress tāds smieklīgs laikam.:) Nju, nezin kāpēc vispirms sākās domas, ka līgavainis neatbrauks pakaļ (pamata nekāda šādām domām). Vedējmāte (mana radiniece) nomierināja ar tekstu, ka viņi ar onkuli ved, tāpēc nav variantu, ak džeks varētu nebūt - atvedīs. :) sasmējāmies un dzīvoju tālāk. Tad, ejot mācīties dejot pirmajam valsim, man sākās nākamais murgs - ka es nokritīšu dejojot. NJu, uz to viena draudzene savukārt paziņoja: "Filmētājs jums būs? Nju, tad jau bšu vismaz labi kāzu videokurjozi!" Atkal viss beidzās ar izsmiešanos un stress pazuda. Tagad , jau ar smaidu , gaidu nākamo pirmskāzu murdziņu. :) Bet jau zinu, ka kāds noteikti to uzreiz noneitralizēs. :)

Man arī rādījās visādi murgi un kāzu rītā pēc gulētas tikai 1 stundas, jo laika trūkuma dēļ vēl iepriekšējā vakarā gādāju dāvanas u.t.t Bet tagad atskatoties atkaļ saprotu, ka tam nav nekādas nozīmes, jo vienīgais ko nožēloju lietas, ka nebija safilmēts ar kameru, kaut vai savējo mūsu ceļojums pa tiltiem un brīvdabas muzejo,jo tās sarunas un smaidus tieši tikai sev gribējās paturēt kā iemūžinātu, bet rezultātā vedēja nezināja kā rīkoties un pati bija satraukta par citām lietām un nefilmēja un atbildīgajā brīdī mūsu īpaši gatavotā deja paliks tikai mūsu un viesu atmiņā, bet diemžēl neviens neiedomājās nofilmēt:( Jo lai kādā kleitā tu būsi, tā būs īpašā un tava un ko uz galda lika, ātri vien aizmirsīs...

Par kleitu es varu pateikt, ka ja finanses ļauj pastāsti savu bēdu līgavainim un domāju, ka viņam nekas nebūs pretī, ka tu nopirktu citu! Un par pārējo, tas ir tikai likteņa ziņā, vai izdosies!

Man arī ir palikuši divi mēneši līdz kāzām un vienīgais, kas izsauc stresu ir iespējamā citu cilvēku neizdarība, kam kaut kas ir uzticēts, bet to visu plānoju pārbaudīt (tiekoties, pārvaicājot vai pārzvanot) īsi pirms (divas nedēļas) kāzām. Nez kā izdosies.

man tādi briesmīgi murgi rādījās pusgadu pirms kāzām! tagad, kad atlicis mazliet vairāk kā 2 mēneši, vairs murgi nerādās! sāku saprast, ka naudas ir tik cik ir un vairāk nebūs... viesu saraksts beidzot izkristalizējies līdz pēdējam... palikuši tik tādi sīkumi, kurus tā pat zinu, ka taisīsim un pirksim pēdējā mirklī! tāpēc, kādēļ lieki stresot? zinu, ka pāris nedēļas pirms kāzām naktis negulēšu un būšu ļoti viegli aizkaitināma, bet ko lai dara? es tak precos tikai 1 reizi!

Manas kāzas nu arī ir aiz muguras, bet es laikam būšu no tām retajām, kurai tā arī īsti nesāka rādīties nekādi fantastiskie murgi par kāzu neizdošanos, neieviesās vaininieces šaubas par kaut ko un jo tuvāk nāca tā lielā diena, jo feināk jutos :) Mīļā, tiešām - nav par ko stresot! Vajag ievilkt dziļi elpu un paskatīties uz visu no malas. Viss taču ir skaisti! Jūs precaties, jums ir tieši tāds viesu saraksts, kādu to vēlējāties (visus šā kā tā nekad nevarēs saaicināt), Tu esi iegādājusies tieši tādu kleitu, kādu iemīlēji tajā dienā, kad to nopirki. Viss taču ir lieliski! Ja vēlējies tieši šo kleitu, tad kādēļ jāskatās uz citām - nevajag iegrimt dziļās pārdomās, jo Tev taču skapī karājās pati labākā, tieši Tev piemērotākā. Viss ir kārtībā un viss būs čikiniekā! :)) Vienkārši vajag noskaņoties!
Un par to, ka pusotrs mēnesis līdz kāzām un tik daudz neizdarītu darbu, stress ka maz neliekas... Es laikam to tā arī nekad nesapratīšu. Lai gan visus lielos darbus bijām paveikuši/norezervējuši diezgan laicīgi, tomēr visas sīkās lietiņas - galda kartes, dāvaniņas viesiem, dāvanas vecākiem, vecvecākiem, krustvecākiem, kurpes līgavainim, krekls līgavainim, otrās dienas kleita, otrās dienas kurpes, kāzu frizūras mēģinājums utt, utt... tas viss beigu galā sanāca palicis uz pēdējo - kāzu nedēļu. Hmm... Un lai cik tas arī dīvaini neliktos - jau iepriekš zinājām, ka visu paspēsim, ka visu atradīsim un nopirksim, ka viss būs sagatavots kā nākas. Varbūt šis nav tas labākais piemērs, kā būtu vislabāk jārīkojas, varbūt to izdarīt nedēļu ātrāk, lai gan šī darbošanās uzsita tādu reālāku sajūtu - jā, sestdien mēs patiešām precamies! Vienkārši - vajag vairāk uzticēties sev un citiem, un tad jau tā stresošana ies secen :) Kā es sev teicu - no stresošanas labāk nepaliks, tādēļ kāpēc gan stresot? Viss būs super feini!
Un vēl par to kāzu kleitu - kur ir rakstīts, ka visīstākā kāzu kleita ir balts gubu mākonis? :) Arī lakoniskas izskatās brīnišķīgi un zini - bieži vien tās arī ir visskaistākās :)

Oi, sasmējos par šito komentāru.
Njā, man pēc kāzām kā uz burvju mājienu ar visi murgi pazuda, bet a rādījās pirms tam ,un vēl kādi!!
es gan tik daiļi neprastu apraktīt, bet bij visādas šausmu ainas.
Tā jau ir kā Ashele saka, viss vēlāk citā gaismā rādīsies, un tās sacensības patiešām ir liekas, labāk sevī, klusiņām. Par pašu galveno priecāties. Un sargāt.

Vakar tieši par šo tēmu sūdzējos kolēģītei, kam arī gaidāmas kāzas augustā. Un arī viņa atzinās, ka līdzīgi man - pēkšņi sākusi naktīs murgot par kāzu neizdraībām. Izrādas šādi līgavu pēdējājā mēneša murgi nav izbēgami pat mums - cilvēkiem, kas paši ikdienā saisīti ar masu pasākumu organizēšanu utt. Visu laiku viss bija kārtībā, bet aptuveni 1,5 mēnesi pirms kāzām gandrīz teju katru nakti redzu visādus murgus par un ap kāzām - kaut arī gatavošanās procesā it kā viss kārtībā un nebūtu zemapziņā vieta krenķiem. Kleita neizgludināta, izrādas pat netīra, es mājas džinsos, mati n-dienas nemazgāti, nagiem pusnogājusi nagu laka, ierodas vedēji un paziņo, ka laiks taisīt kāzu foto. Citreiz līgavainis ar vedējiem ierodas kārtīgos lauku "sūdu" ratos rotātos ar rozā un ziliem baloniem. Tad pēkšņi viesības notiek mūsu mājās (kur ellē te var sāgrūzt tik daudz cilvēku), ēdamā nav, dzeramā nav, nekādas atrakcijas nav izdomātas. Pārsavarā visos sapņos skrienu pa galvu, kaklu kaut kur caur visu pilsētu pucēties, taisīt frizūru, ceļā nemitīgi kāds aizkavē (pat ceļa policija ir tikusi pieaicināta manos murgos), gāž lietus, viesībās viesi neatnāk, viesības notiek kaut kādā padomju laika skolas ēdnīcā pagrabā. Labākais, ka galdi vienreiz bija klāti pie Maximas kasēm, lai tiktu uz jaunlaulāto nummuriņu lauzāmies cauri viņu pārkrāmētai, bardakainai virtuvei, grīda dubļainām peļķēm un kartona kastu laipām - pat smakas un netīrību jutu, visu laiku baidījos, lai kleitu nenosmērētu ar jēlu gaļu un samazgu peļķēm.
Vīriņš tik nosmej, ka precēs pavisam traku sievu, kas pa naktīm murgos pat runāt un kliegt sākusi. Kaut gan pēčāk klusi atzina, ka pašam ar pēdējā laikā līdzīgas lietas mēdz sapņos uzmākties :)

Oooo... Tad jau es neesmu vienīgā, kura murgo kārtīgi pa naktīm... Man vēl nedēļa palikusi... Un ziniet..man sāk palikt bail.. Šonakt ar visādas domas...un gala rezultātā aizmigu ap pieciem no rīta un nokavēju šodien darbu... Tāpēc mans ieteikums Jums, mīļās, mēģiniet kaut maz drusciņ atslābināties... Vismaz uz mirkli aizmirst kāzas... Vieglāk paliek..

Es ari esmu dzilji visa taja procesaa un milzigaa stresaa, jo liekas, ka neko nevaru paspet un vel shis tas... :(

man visu laiku rādās murgi:( Un stress tāds, ka galva plīst pušu, jo laika maz, bet darbu daudz...Zinu jau, ka nevajag nervozēt, bet vienalga stresoju:D esmu dziļi procesā:) Tā kā tu neesi viena:D

teikšu tā, manas kāzas jau ir pagājušas : ( bet es vēl joprojām dzīvoju šajos iespaidos : ) pirms kāzām man arī likās, ka vajadzēja citu kleitu, jo paskatoties uz tām, ko forumā izvēlas meitenes man uznāca p;ārdomas; domāju, ka vajadzēja izvēlēties citu vietu, jo pēkšņi uznāca šaubas par izvēlēto; gandrīz katru dienu gāju uz juvelierveikaliem un domāju, ka labāk janopērk citas rotas, jo nopirktās nekam neder utt. Beigās atstāju visu kā ir, jo nebija ne laika ne līdzekļu (un labi, ka tā) visu mainīt... un par to esmu bezgala laimīga, jo kāzas izvērtās tieši mums raksturīgas, daudzkārt labākas kā es biju gaidījusi : ) neuztraucies, gaidīšanas laiks ir tik skaists savos untumos, izbaudiet to : )

Vel murgi neradas, bet stresinjs ir, jo laiks nav daudz atlicis un ir visadi sikumi, kas vel jaizdara, kuriem nav laika. Gan jau pedejas dienas raus jumtu nost :) Lielakais uztraukums man par to dienu ir, lai tik nelist lietus. Parejais ir vienalga.-viss saplanots.

vienīgais ko es varu piebilst - nevajag sevi, savu kleitu, savas kāzas un savu līgavaini salīdzināt ar citām, citu kleitām, citu kāzām un citu līgavaiņiem! :) tad problēmas nebūs. ja ir apņemšanās sarīkot gadsimta kāzas un visus pārsteigt un būt par labāko kāzu vaininieci - tad protams rēķinies ar to ka gulēt normāli viss nevarēsi! ja gribi apprecēties, lai dibinātu ģimeni un būtu kopā ar savu mīļoto, tad tas kāda ir kleita, ielūgumi, muzikanti, viesu nams ir tikai kāzu dienas sīkumi (lūdzu nenogaliniet mani par šiem vārdiem, es zinu ka jums tas neliekas sīkums, tomēr gadu pēc kāzām tas vairs nebūs tik svarīgi).

un vēl - tā vietā lai auļotu visriņķī kāzas organizējot, vairāk laika vajadzētu veltīt romantiskai divvientulībai! neaizmirstiet taču, ka saderināšanās laiks ir tāds burvīgs posms jūsu attiecībās, "kad viss vēl ir priekšā", un tas ir arī tāds vienīgais. tāpēc baudiet to, nevis tikai domājiet par lentītēm, krāsu saskaņošanu, viesu sarakstiem un visu pārējie. (ticiet man - neviens tam tādu īpašu vērību kāzās tik tiešām nepiegriezīs)