Skumīgi

es visu šo 7 gadu laikā esmu pārdzīvojusi visus iespējamos posmus - no sākuma pati nebiju pārliecināta, tad cerēju, tad ļoti cerēju, tad sāku pamazām namikaķ, tad atkal ietājās dusmas un nolēmu vairs nerunāt un neprasīt, un tad atkal viss no jauna:( Bet nu man reiz pietiek, ja tiešām atteiksies sakasīt naudu nelielām, bet jaukām kāzām, tad vienkārši vedīšu pie rokas uz zaksu un likšu parakstīt tos papīrus (izklausās jau šausmīgi, bet viņš pats šo situāciju ar kacināšanu un iebildumiem, ka tas jau tāds saimnieciskas dabas jautājums (tip sievietei jākārto) ir radījis). Viņā nodarbojas ar diezgan ekstrēmu sporu un man ir bail vienā brīdī palikt vienai, un ja palikšu tad šādā stāvoklī, būšu plika un uz ielas ar bērniem:( Bet viņš uz to atbild - tu taču zini cik man jauki vecāki, - jauki ta jauki - līdz noteiktam brīdim:( Tāpēc man ir apnicis un ja viņš neprotas, tad pati visu noorganizāšu!

Jā man ir tāpat! Ar kā sāku "kratīties virsū" tā nosaka lai pagaidu, bet kad pāris nedēļas atkal nekas nenotiek, tā es atkal sāku! Ir jau tā, ka pāris nedēļas nav liels laiks, bet es esmu nepacietīga! :)
Man jau šobrīd ir dusmas uz sevi! Jo kad man vēl nebija 18, tad runāja, ka varētu pa kluso no visiem salaulāties un tad vēlāk sarīkot lielas kāzas ar laulībām , bet tā kā tad vēl mācījos 12klasē, tad kaut kā nobremzēju, bet laikam jau nevajadzēja!! :)

Būs labi:)Gan saņemsies:)Varbūt viņš plāno īpašu brīdi un dusmojas, ka tu viņu baksti:D Saku no pieredzes- beigās man teica:"Pagaidi tak!!!" Sapratu, ka k-kas top un tiešām sagaidīju:))Mazliet pagaidi, bet uzmanību neatslābini...ja nekā, tad sāc atkal pabakstīt:)Lai neiesūno:D

Hmm... ashele! tavs teiktais ir diezgan iedvesmojošs, man liekas ka būs jāizmanto, jāpamēģina, varbūt tādā veidā varēs kaut ko panākt pie tā mana ietiepīgā vīrieša! :) Paspēlēt uz jūtām un par to cik svaīga es viņam esmu!!! :)
Tad jau nabadziņam pusdienas laiks atkal nebūs no patīkamajiem!! :)
Jaukā_Raganina, gan jau, arī es gaidu to dienu, kad manējais beidzot saņemsies!!! Bišku jau krīt uz nerviem, bet ko darīt!
Jāatzīstās, ka esmu mēģinājusi arī viņu bildināt, bet tad viņš atbild, ka tas esot vīrieša pienākums! Žēl tik ka viņš pagaidām nepilda šo savu pienākumu!!! :)
Bet gan jau! Esmu bišķu optimistiskākā noskaņojumā nekā pirms pāris mēnešiem!!! :)

Mjā...godīgu sievieti...:D Tāda pati mežonīga kaķene un mazā raganiņa vien būšu, bet gribas jau būt sievai- man tas dod īpašu sajūtu...Man šī būs otrā laulība:)) Bet sajūta tāda, itkā nekad nebūtu bijusi precējusies:)) Man jau arī visādi gāja ar manu topošo vīru- domāja, ka sasteidzu visu, bet tad izrunājām, kāpēc es tā domāju un piekrita, ka man taisnība:) Izrādījās, ka viņam dažas lietas kāzās negribas un norunājām, ka paši lemsim, ko un kā darīt:) es esmu- melis diplomāts un tad nu sagrozīju viņam galvu un viņam likās, ka tā viņa doma:D Neteikšu, ka bija viegli, bet izdevās:D

he, ne velti ir tāds teiciens, ko arī mans topošais man teica- nu tad beidzot es tevi padarīšu par godīgu sievieti! ;)

Jā nu es varu piekrist ivcim! Tā jau laikam ir, ka tie kuriem viss ir jau bez sievas, tie arī par precēšanos nedomā!!
Tāda nu ir arī mana nelaime, ka man ļoti patīk, ka viņam ir labi, bet kad ierunājos par precēšanos, tad lai nomierinoties un pagaidot!!!! Bet es taču vairāk negribu gaidīt!!! Nu cenšos jau visādāk runāt un ietekmēt!!! :)

es tiešām nesaprotu - kā var būt tādi vīrieši, kas dzīvo kopā ar sievieti, saka ka mīl. bet neprec. jo no meitenes var aiziet, bet no sievas tik vienkārši neaiziesi! nu kas tās par attiecībām, ja vīrietis visu laiku skatās atpakaļ - vai durvis nav aizcirtušās. un vēl saka ka sievietes ir paranoiķes un histēriķes! :D

bet tām kas nezin kas ir sievas pienākumi un tiesības:
pienākumi - būt vienmēr blakus, atbalstīt kad ir grūti, priecāties kopā par panākumiem, uzklausīt, iepriecināt, rūpēties un gādāt - māju padarīt omulīgu, drēbes izmazgāt un ēst pagatavot, atgādināt ka mammai, tētim, māsai pēc nedēļas ir dzimšanas diena! tie visi ir sievas pienākumi.
tiesības - būt vienlīdzīgai visu lēmumu pieņemšanā - pirkt vai nepirkt dzīvokli, mašīnu, rīkot vai nerīkot kāzas, apzināties ka tew ir vīrs kas solījies gādāt par tewi un taviem bērniem visā un vienmēr. apziņa, ka neaizies. tiesības saukties par viņa galveno, svarīgāko un tuvāko cilvēku... bet kā tad mūsdienās dēvēt ja neprecējušies dzīvo kopā - draudzene? mīļākā? dzīvesbiedre? civilsieva? sieviete? nu kaut kā muļķīgi. lielā mērā laulības ir tieši cieņas un goda jautājums - ja sieviete tiek cienīta un godāta, tad vīrietis viņu apprec. tāpat arī aiz cieņas pret sievietes tēvu - ja nu reiz esi paņēmis meitu savā dzīvē, tad arī appreci, nevis padzīvo gadiņus 10 un tad aizej pie citas. (un vispār - ir ļoti interesanti parunāties tieši ar tēviem - ko viņi domā par to ka viņu meitas neprecētas dzīvo kopā ar saviem...dzīvesbiedriem! mans tēvs pirms kāzām nekad neko neteica, neaizrādīja, bet pēc kāzām uzzināju - viņam tas bija ļoti, ļoti svarīgi. laikam viņš kā jau vīrietis spēja saprast un novērtēt - ja ir ar mieru precēt - tad tas ir nopietni! tētim mans vīrs patika arī pirms kāzām, bet pēc kāzām attiecības starp viņiem kļuva krietni vien savādākas, tuvākas. kaut kāda bezvārdu vienošanās kā vīrietim ar vīrieti ;) )
un vēl - ir skaisti precēties jauniem - kāmēr abi skaisti un spirgti. pēc gadiem 10, 20, 30 skatīsietis kāzu bildes un atcerēsieties jaunību, bērni skatīsies un priecāsies - cik viņiem skaisti vecāki bija. :)

Jauka_Raganina - neskumsti! ārā pavasaris - noteikti atrodi laiku un izbrauc ārpus pilsētas, pastaigā pa mežu! :) atpūties no visa stresa, būs mierīgāk. un tuvākajās dienās necenties pieņemt lēmumus. un kad būsi savedusi kārtībā savas domas - sirds pateiks kā rīkoties! :)

Vinjiem(es domaaju viirieshus) jau vienmeer ir no saakuma dziivoklja jautaajums,tad darba iespeejas u.t.t,BET MUMS SIEVIETEEM,vai mees to gribam atziit vai nee,taa papiiru lieta ir svariigaaka kaa viirieshiem.Pashai man jau viena lauliiba ir aiz muguras,bet tas netraucee veeleeties veel vienu,ja ir iistais!!!(jo ir pagaajis daudz gadu).Un,ja,godiigi,tad klusiibaa esmu jau izdomaajusi kaada buus kleita,kaada buushu es,gredzenu arii jau 3iis gadus neesaaju,bet vinjam ,laikam,ir bail...,jo nav dziivoklja,u.t.t Cik man zinaams,tad viirieshiem ir bail no atbildiibas,jo no meitenes var aiziet,a kur tu aiziesi no SIEVAS.UN TAS ARII VINJUS BIEDEE,ka nevarees dariit peec sava praata,bet tas ir tikai mans viedoklis,katrai situaacijai ir savs izskaidrojums.

Vai mīļā man vēl skumjāk! Man jau 30, kopā 7 gadus un pavisam negaidot pieteicās meitiņa, teicu, ka gribu apprecēties pirms mazā piedzimst, bet viņš iebilda, ka man kāzu drudzis būs par grūtu! Teica, ka paskatīsies, kas piedzims un tad.. Piedzima, smuka tēta meitiņa un atkal nekā, visu laiku mani kacina, vai es viņu ņemšot unar ar to arī viss beidzas, SAUCĀS DOMĀ KO GRIBI!
Pagājušās brīvdienās šis atkal kacina - vai precēšot, es saku JĀ, šis smejās, kad tad - es saku šovasar ! (man apnika tā kacināšana, tādā pašā tonī paziņoju, ka uzskatu, ka esmu bildināta un sāku posties kāzām:)))Tagad visu bīdu uz kāzu pusi - esmu noskatījusi vietu, domāju par scenāriju, A šis tika acis bola un burkšķ, ka nav naudas, a es šim - nekas sakrāsim līdz augustam (plānoju mazās kāzas):)
Mums ir draugi, kas aprecējās pirms gada, meitene vienkārši paziņoja, ka viņāi jau bijušas ilgas un rezultātā neskmīgas attiecības, un laiku zemē mest vairs netaisās - deva puisim divus gadus - vai nu prec vai uz redzīti, laikam jau šim patika - aprecēja!
Bet, ja atklāti, neprec tās, kuras vīrieša dzīvi ir padarījušas par idilli - tīras drēbītes, ēst un ir aprūpēts, tādam vīrietim jau viss ir, ko ta viņam sarežģīt dzīvi???

:D :D labs cuuuķis - gandrīz kā es :)

un kur ir as TVnetlinks par spermas kvalitaati? :D

bet pa nopietnam - es savu bildinājumu gaidīju 6.5 gadus
vienbrīd pat depresijā iedzīvojos, jo apkārt visi preces un vēl uzskata par pienākumu katrā mīļā brīdī pajautāt - un kad tad jūs -
arī grūti dažbrīd gāja
lielā vēlme tapt apprecētai mijās ar pilnīgu vienaldzību šajā jautājumā
vairāk gan man gribējās bērniņu
un arī man šobrīd jau 26!

Nekrenkee un neieciklejies uz sho teemu! ne jau skype par sho lietu jaarunaa, jo ja dzeks ir nosleedzies, liec mieru.

Mans ieteikums - izdomaa kaadu progresu saja jautajuma gribi panakt menesa, divu, triju laikaa. pusgada laikaa. visu veido pozitivi, noskanojies pati un vinu ari pamazam. nu un paies laiks un re ku ari busi bildinata un laimigi gatavosies kaazaam!

Neskumsti un dari, ka iesaku! viss sanaks! ;))

Izskaidro, kāpēc Tev tas ir svarīgi. Lai viņš izskaidro savus iemeslus - varbūt šķiet, ka citi finanšu iztērēšanas / ieguldīšanas varianti ir lietderīgāki; varbūt - bīstas, ka pēc kāzām attiecības kļūs sliktākas ... Tad būtu jārunā par attiecīgajiem iemesliem, nevis to sekām - pretošanos oficiālai laulībai.

Mūsu ģimenē es biju tā, kura kādus gadus septiņus pretojās laulībām, jo likās, ka attiecības pēc kāzām var mainīties.

:) Piekrītu Tev! Jo mazāk stereotipu, jo labāk!!!

Off-topic. Sēžu un domāju ... kas tie sievas pienākumi? kas tās sievas tiesības? Laikam robs izglītībā - nesaprotu, par ko runa.