Skumīgi

Ashele: "pienākumi - būt vienmēr blakus, atbalstīt kad ir grūti, priecāties kopā par panākumiem, uzklausīt, iepriecināt, rūpēties un gādāt - māju padarīt omulīgu, drēbes izmazgāt un ēst pagatavot, atgādināt ka mammai, tētim, māsai pēc nedēļas ir dzimšanas diena! tie visi ir sievas pienākumi.
tiesības - būt vienlīdzīgai visu lēmumu pieņemšanā - pirkt vai nepirkt dzīvokli, mašīnu, rīkot vai nerīkot kāzas, apzināties ka tew ir vīrs kas solījies gādāt par tewi un taviem bērniem visā un vienmēr. apziņa, ka neaizies. tiesības saukties par viņa galveno, svarīgāko un tuvāko cilvēku..."

Līdz šim biju pārliecināta, ka šis viss nav pienākumi, bet gan ikdienišķa cieņa pret otru cilvēku. Turklāt, neatkarīgi no šī cilvēka dzimuma un civiltiesiskā attiecību statusa, t.i. no sava vīrieša sagaidīju to pašu arī pirms kāzām.

Turklāt tiesības es papildinātu: "Tiesības uz saviem uzskatiem, kuri var atšķirties no otra uzskatiem. Tiesības uz laiku saviem tuvajiem cilvēkiem, saviem vaļaspriekiem un vienatnes brīžiem. Tiesības būt stiprai un tiesības būt vājai. Tiesības kļūdīties. Tiesības uz atbalstu. Tiesības pieņemt lēmumus par saviem personīgajiem naudas līdzekļiem un ārpus ģimenes dzīvi."

Pienākumus: "Ar pietāti izturēties pret otra jūtām. Cienīt otra uzskatus arī tad, ja tie atšķiras no maniem uzskatiem. Informēt par visiem svarīgajiem lēmumiem un norisēm savā dzīvē. Informēt par savām vajadzībām un vēlmēm un to svarīguma pakāpi. Informēt par lietām, kuras nav pieņemamas, un būt gatavai meklēt risinājumu."

Vispār uzskatu, ka abi attiecībās ir līdzvērtīgi, vienīgās atšķirības attiecas uz bērna dzemdēšanu. Tomēr arī šajā gadījumā bērna kopšanas atvaļinājumu var izmantot tēvs. Līdz ar to - ja vīrietim ir svarīgāks mājokļa jautājums, viņš var risināt to. Jauka_Raganina var ierosināt apmaksāt kāzas, jo tās ir svarīgas viņai. Varbūt tas arī atrisinātu problēmu.

nu varbūt es atkārtošos, jo šo bildīti arī jau esmu likusi precos.lv ,bet varbūt nēsi redzējusi un spēsi par to pasmieties ;)

lasiju un patiešām skumji :( ja šo cilvēku mīl ir vērts pagaidīt. varbūt tu nelaikā pajautāji? varbūt viņam bija slikts garīgais? un otrā dienā viņš domās citādāk. es te nesen lasiju precos.lv kur pāris kopā jau 10 gadus un šogad tikai taisās precēties :) katram savs laiks ;) turies

Jā iespējams jau ka tev taisnība, bet ir jau tomēr jūtas! Un gala beigās var sanāt ka "no vilka bēgot uz lāci var krist"! Un nedod Dies' satikt cilvēku kurš it kā labs un precē, bet kad apprec,tad parāda cik smaga roka un cik skaļa balss!
Iespējams jau ka tās ir tikai atrunas, bet konkrēti mans vīrietis nav slikts, tikai tik daudz ka izdomā visādas atrunas, lai neprecētos!
Bet iespējams, ka tās ir arī bailes no vecuma!!! Bet tas jau ir cits stāsts.... :)

Lasu un brīnos ,nu kur rodas tik gļēvi vīrieši.Tādi pat grīdas lupatas vietā neder.
Man laikam tad dzīvē ir paveicies ar večiem. pirmā mīlestība taisīja visādas atrunas un patriecu.Gaid;iju bērniņu bet šis runas par kāzām-tikai pajokoju.Nākošais bija tā ieķēries ka bija gatavs precēt pēc mēneša,pati sapratu ka nav īstais un atšuvu.Nākošais mani pēc mēneša bildināja pēc 3 mēnešiem aprecēja.Laulība ilga 15 gadus ,laimīga ,bet mana stulbuma pēc izšķīrāmies.Nākošais tiko biju izšķīrusies tūlīt veda pie altāra.Un tad dzīve ar kājām gaisā sagriezās un atkal mans pirmais vīriņš atgriezās.Un atkal tiko izšķīros tā tūlīt pa taisno uz zagsu.Vot to es saprotu,cilvēks mīil un darīs vienalga ko lai tik būtu kopā.
Bet tie pļurmaki kuriem ir labi jo viņus apmazgāa,apkopj,pabaro.....NU TRICIET VIŅUS RATA.!KUR JŪSU PAŠCIEŅA

Labs joks!Neko teikt!!!:@ Tad laikam man gribētos riktīgi ievilkt, lai saprot!!!:( Protams, tas palīdzēja saprast, ka neko nevar gaidīt no tāda cilvēka...Vajag paskatīties no malas uz savām attiecībām- padomāt...Es arī šādā veidā sapratu, ka attiecības nekur neder, atpakaļ negribu un iesniedzu šķiršanos...Protams, sāpēja kā vells, bet kopā esot man sāpēja vairāk:(

ar to aiziešanu arī vajadzētu būt uzmanīgi, man bija draugs, ar kuru attiecības arī aizgāja strupceļā - ne šis ne tas gadiem. Tad es aizgāju. Tad viņš bildināja. Un es muļķīte biju laimīga, atgriezos, bet pēc mēneša viņš pateica, ka pajokoja :(
Bet jebkurā gadījumā tā aiziešana bija ļoti lietderīga un provocēja situāciju, kura ļoti palīdzēja man izdarīt savus secinājumus n pārtraukt attiecības, kuras ved nekur.
Bet mans topošais vīrs jau no pirmas dienas, kad mani ieraudzīja, zināja, ka būšu viņa sieva (vismaz man tā teica :D ) tā kā...
Nelda! neskumsti un degunu augšā! viss kas notiek, notiek uz labu!

Kapēc? to neteica! var jau būt, ka pati esmu vainīga, jo pirms tam jau bijām runājuši par kāzām un tad teica, lai pagaidot un nesteidzoties! Bet kapēc vakar vajadzēja tik rupji atbildēt nav ne mazākā sajēga!
Jā bija jau man te pirms pāris gadiem uzradies pielūdzējs, tad nu sasparojās, lūdzās lai nepametu! nu protams, ka nepametu, jo viņu jau pazīstu un nav nekādas pretenzijas pret tiem niķīšiem kas viņā ir!
Var jau būt ka vajadzētu kādu pielūdzēju, bet to jau tā uz pasūtījumu nevar dabūt!

Jēziņ!!!!Man tiešām žēl:( Bet, kāpēc???To neteica???Tas ir vienkārši ārprāts!!!Izklausās pēc ultimāta: vai nu dzīvojam tā pat, vai tinies!!!Tā tak nedrīkst!!!Ir tak jāņem arī otrs cilvēks vērā!!!Dusmas!!!:@ Liilu taisnība- tu esi pelnījusi, lai tevi mīl un lutina!!!

:(
Skumji...
Bet varbūt vēl nesteidzies, varbūt pusis vienkārši sastresojās, vīriešiem parsti nepatīk pieņemt svarīgus lēmumus tad, kad no viņiem to prasa, bet gan tad, kad viņi paši to vēlas...
Bet, ja nē, varbūt vajag viņu pabiedēt, aiziet prom, padzīvot nedēļas nogalē pie draudzenes vai kur citur...
Nu nezinu, dažreiz atšķirtība palīdz...
Un dažreiz palīdz, ja parādās kāds cits pielūdzējs pie apvāršņa...

Bet jebkurā gadījumā - Tu esi pati labākā un esi pelnījusi daudz smaidu un sārtu rožu no kāda, kurš Tevi patiesi mīl... Ar tādu domu arī dzīvo...

Cik skumja sajūta! Pat nezinu vairs ko darīt! Vakar runājos ar savējo un viņš pateica, ka negrib precēties, tā vienkārši un tiešā tekstā! Vispār nezinu vairs kur likties un ko darīt! Pats trakākais ir tas, ka nav arī kur aiziet! Sajūta tāda, it kā viņš būtu pateicis, ka negrib mani sev blakus vispār! Nu jūs jau meitenes saprotat, kāda sajūta varētu būt! :(:(:(

izskatās, ka beidzot būs izdevies, mīļais sāk skatīt viesu sarakst, tikai tagad nevaram vienoties par kāzu lielumu, es gribu mazās 1dieniņas, viņš lielās (bet pašam žēl naudas:)))
Jauka_Raganina
izrunājies ar viņu un pasaki ka tev tas ir svarīgi un ka tu esi sapratusi, ka gribi tieši VIŅU par vīru un lai viņš ņem vērā tavu velmi!

Padomus otram dot jau ir viegli, bet katram pašam ir sava dzīve jāizdzīvo!Un tikai Tu pati zini un jūti, vai Jums ir nākotnes vai nav!Tas ko redz no malas ir viena lieta, bet tas kas noteik starp pāri aiz aizvērtām durvīm, kad viņi ir divi vien, tā ir pavisam cita lieta! Protams, ka ne visi vīrieši stašat par savām jūtām un ir gatavi runāt līdz rītausmai par attiecībām un nākotni:)
Tikai Tu pati zini vai ir vērts gaidīt,mēs Tev to nevaram pateikt, jo katrai no mums ir dažāda pieredze un dažādi uzskati par dzīvi!Lai gan citreiz no malas ir vajadzīgs stimuls,lai kaut ko mainītu un, ja katru dienu ir jādzīvo ar domām, kad tas notiks, kad viņš mani apprecēs, tad patiešām ir jādomā ko mainīt!Bet varbūt Tavam vīrietim ir ieaudzināts, ka vispirms dzīvē ir jādabūn labs darbs, laba alga, dzīvoklis, mašīna un tikai tad ģimene!Diemžēl daudzi vīrieši ir šo murgaino stereotipu varā :(

es jau ari nesaku ka man bernus vajag immediately, bet pec 5 gadiem - pirmo - arii taa kaa 30 gados ne visai.....
bet tomeer - iztelojies tadu situaciju - kaa tu uzvestos? :)

Raganiņa mēs esam ļoti dažādas man ir 24, bet bērnus vēl negribās un bail, ka arī negribēsies, turpretī vīrs ir tas kas šos bērnus vēlas.