skumīgi..

Dzīve nav apstājusies. Tā turpinās. Vieni piedzimst, otri precās, trešie mirst.

un man pašai arī pirms diviem mēnešiem nomira vectēvs.. bet nu tur neko nevar darīt... kā tur augšā ir izlemts, tā arī būs! tikko nosvinējām māsai kāzas un drīz jau manas arī klāt! jo nevajag liegt iespēju tapt jaunai ģimenei! (neiet runa par ļoti traģiskām nāvēm..... tur gan laikam jāskatās, kāda ir pašsajūta un morālais stāvoklis...)

Man arī māmiņa nomira 3 mēnešus atpakaļ....Bet zinu , ka viņa ir mierīga un viss būs labi...

man jau liekas, ka tavi vectētiņi negribētu, lai tu atcel kāzas - jo tāds nu ir laika ritums, kāds piedzimst, kāds savu dzīvi jau nodzīvojis un aiziet...

Tas ir skumji, bet taisnība ir, ka dzīve neapstājas un tas ir fakts, Tu neko nevari izmainīt!
Es gatavojos savām kāzām un atceros, ka pirms 2 gadiem, mums ģimenē notika traģēdija, jauns puišelis trakoja pa ceļu un es zaudēju tēti, māsīca mammu, bet kāzas pēc 2 mēnešiem, precīzi tajā pašā datumā..smagi, arī domas, varbūt atcelt, jo mammai aizgāja, bet tad padomājām, ka mamma jau ir ar viņu kopā, tikai mēs to neredzam!
Arī manā kāzu dienā tētis būs ar mani, es viņu fiziski neredzēšu, bet jutīšu!
Turies un lai viss Tev izdodas!

Noteikti neatcel kāzas! Nāve ir tik pat dabiska lieta, kā piedzimšanas, laulības, nāve.... .

Vismaz gatavojoties kāzām'būs mazāk skumjas! :)

Protams ir skumji un smagi,it kaa kaazas saak likties galiigi nevietaa,bet kaa jau pati saki dziive turpinaas un saa vai taa vecvecaaki buus ar etvi kopaa sirsninaa ;) Turies.

nu jā, skumīgi gan... bet es nedomāju, ka tāpēc vajag nokārt galvu un atcelt kāzas! jo visām bēdām pa vidu vajag arī kādu prieciņu! domāju, ka tavi vecvecāki negribētu, lai tu atsakies no kāzām! ja nu vienīgi sakarā ar lielajiem bēru izdevumiem (kad vairs neatliek naudiņas kāzām)... tieši šī iemesla dēļ man viena draudzene atcēla kāzas, jo vienkārši neatlika vairs līdzekļu.. un man māsīcai bija tā, ka nomira viens vectēvs, tad bij bēres, pēc dažām nedēļām viņai kāzas, bet pēc tam mēneša laikā aizgāja arī otrs vectēvs un vēl arī vecmamma! tad gan bij traki, bet pa vidu vismaz bija svētki un nevajadzēja domāt par skumjām lietām! jo dzīve turpinās un jādomā par dzīvajiem, sev apkārt esošajiem cilvēkiem un par sevi, bet tie, kas aizgāja, lai dus mierā un atmiņās!