Skaudība....vai kas?

Un vēl, kur ietaupījām - dažiem draugiem, kuriem ir blati, lūdzām kaut ko sadabūt, sarunāt, piemēram, alkoholu gan izlejamo, gan lētāku no bāzes, pīrāgus, plātsmaizes, un tad no tiem draugiem tā būs kāzu dāvana, i šiem nav jādomā par dāvanu, i mums nav lieki jāmaksā.

Ja nav iespēju pašiem rīkot kāzas, tad nezinu vai to var par sapni vairs nosaukt. Nav tur ko liegties, ļoti bieži (nesaku, ka vienmēr) tie, kas dod naudu, arī mūziku pasūta. Visvairāk man negribētos, ja visi palīdzētāji sāktu noteikt ko un kā vajadzētu. Jau tagad bez finansiālas palīdzības katram otrajam (paldies, ka vismaz vecāki vēl no komentāriem atturas) ir komentāri, ka nevar jau tā vai šitā, un tie muzikanti ir labāki un tur zāle ir zaļāka.
Bez tam ieteikums dažām meitenēm par vecāku apmaksātiem galdiem. Es saprotu, ka Jūs to tā nedomājat un negribat tā uzsvērt, bet NEKAD nesakiet skaļi, ka mamma maksā TIKAI par galdu! Tas izklausās noniecinoši, jo pārsvarā galds kāzās sastāda nu ļoti lielu izmaksu daļu. Un pat ja Jūs esat pateicīgas no sirds, nesakiet to vārdiņu "tikai". Tas tā - bez kašķa.

vairs jau neko nevar mainīt.
mātes sāka pirmās plānot,it īpāši vīramāte, viss būs sarunāt, apmaksāts. es jau iepriekš teicu, lai saka cik maksā, varbūt man nemaz par taād summu tas nav vajadzīgs.

Mes ari par savu naudinju visu organizejam,vecaki gan uzplijas samaksat vismaz muzikantus:)un mammam iedevam pa mazam darbinjam,par ko bij priecigas. Isteniba nav nekadu problemu,jo vecaki nemaisas:)

visas izmaksas segsim paši, droši vien "izmantošu" mammas sakarus- un šo to dabūšu kāzām pa lētākām naudiņām nekā pati būtu dabūjusi. Domāju tāpat kā daļa meiteņu- ir jābūt naudai, lai uzrīkotu kāzas.es nemūžam netaisītu kāzas ja mani iztikas līdzekļi būtu ap 200 ls mēnesī:) man būs ļoti mazas kāzas,bet nejau tādēļ, ka nepietiek līdzekļu, bet tādēļ, ka neuzskatu, ka kāzas ir balagāns. tas ir "intīms" pasākums tikai tuvākajiem cilvēkiem:)bet es nestrīdos ar cilvēkiem, kas vēlas lielas kāzas!

Mēs maksājām paši, vīra vecāki vienīgais pieteicās, ka paši nopirks vīram uzvalku un iepirka pārtiku uz kādiem 100Ls. Pārējie darbiņi bija tikai palīdzēšanai - mana mamma sarunāja, kas ceps torti, kas zīmēs karogu, kurš ceps pīrādziņus, katram viesim galda kartei piemēroja tostu. Vīra māte gatavoja suvenīriņus viesiem. Bet maksājām mēs.
Mēs uzreiz izlēmām, ka negibētu, lai kāds cits kaut ko maksā, un pēc tam arī nosaka, kā tas jādara.

Vienās kāzās tā bija. Māte maksāja par galdu, līdz ar to arī noteica, kas jāielūdz un kas nē, jo viņa nosakot, kas sēdēs pie viņas maksātā galda! Mēs tā negribējām.

Galvenos izdevumus sedzām paši. Vecāki tikai kaut kādus sīkumus nopirka (summa tur aptuveni 30Ls). Jo viņiem gribējās kaut kādiem niekiem vairāk naudu tērēt :)
Bet katram ir sava situācija, tamdēļ nekad nav viens pareizais risinājums. ja vecāki var iedot naudu, tad ir apsveicami.

ehhh, ko nozīmē "Kad gribējām uzzināt kaut ko vairāk par kāzu rīkošanu, izmaksām, mums teica, lai nejaucamies."?
Vai tad jūs paši pat nerīkojat kāzas un neizvēlaties viesu namu, ēdienus??? Es saprotu, piedāvāt palīdzēt ar finansēm ir viens, bet es pat iedomāties nevaru, ka es pati neizlemtu, kur svinēt, kā svinēt, ko ēst utt. Mēs kontrolējam katru sīkumu (izņemot vedēju organizētās padarīšanas), gādājam visu, lai būtu tieši tā, kā paši gribam. Un ja tā bija vīramātes ideja, kāpēc jūs ABI neprotestējāt, ka gribat paši rīkot savas kāzas? Nu jau var būt par vēlu, bet es Tavā vietā labāk pagaidītu, kamēr pelnīsi vairāk, vai kaut nelielu kredītu paņemtu, jo savādāk pēc tam ik pa brīdim atgādinās - mēs taču jums tādas kāzas sarīkojām! Un Tev būs jājūtas visu mūžu pateicīgai... Neapskaužu! Svaine arī Tev tāda skaudīga gadījusies...

Palasīju vairākus acīmredzot pavisam jauniņu meiteņu komentārus... Zinu, ka daudzas kā parasti apvainosies vai vilks uz kašķi, bet tiešām domāju, ka jāprecas tad, kad ir vismaz savs jumts virs galvas vai arī stabils darbs un kad esat tam patiesi nobrieduši. Es arī 18-20 gados domāju, ka esmu. Labi, ka neapprecējos! Nav jau vairs tie laiki, kad nevar tāpat laiciņu padzīivot kopā vai jāprecas dēļ bērna. Tagad esmu gan atradusi īsto vīrieti (nevis piena puiku knapi virs 20), gan abi normāli pelnam, arī jumts virs galvas, paši rīkojam foršas kāzas kur un kā gribam. Vecāki šad tad ieminas, ka varētu palīdzēt, bet viņi tomēr pelna mazāk. Piekrītu, ka, ja nevar atļauties, tad nav ko steigties precēties. Tā nav nekāda sapņu piepildīšana, ja pats neesi vairs kāzu rīkošanas noteicējs! Vai tad tik briesmīgi jāsteidzas? Pēc 5 gadiem varbūt nožēlosiet, ka nācās rīkot tādas, iespējams, pat knapākas kāzas pēc vecāku stabules. Ja par visu vari vajag saprecēties, var jau sarakstīties arī divatā. Man žēl meiteņu, kurām jāpakļaujas vecāku diktātam, jo viņi ir sponsori. Manai mammai arī senči ielūdza kaudzi ar saviem draugiem uz kāzām, jo vecāki tās apmaksāja. Man prātā nenāk lūgt mammas un vīramātes draudzenes vai abu tēvu kolēģus - kādā sakarā? Mūsu kāzās būs tikai pašu radinieki un draugi, un arī vecāki varēs vairāk kāzas izbaudīt, nevis organizēt.

Mēs tikai paši. Līgavaiņa vecāki pat baidās piedāvāt savu palīdzību, jo zin ka mēs baigi visu laiku visu paši. viņa mātei pat grūti medus burku mums iesmērēt. bet mans tētis dzīvo savu dzīvi, es savu :-)

mums vecāki neļāva pašiem maksāt, kaut gan to mierīgi varētu darīt (o.k., kredīts būtu gan jāņem). Un tagad ir mazliet haoss - visi grib palīdzēt un dara no sirds, bet... Man jau piemetās šoks un viegla histērija par to, kā tas notiek. Un rezultātā sastrīdējos ar savu mammu. Man šķiet, ka viss ir ne tā, kā mēs bijām gribējuši, bet pārējie uzskata, ka viss ir tik jauki... Ēh... Bet būs jau labi. Tāpat beigās apprecēsimies un tas, ka galdauti nebūs mūsu izvēlētajā tonī, un šāda tāda pārtika arī, tas jau vairs ir tikai sīkums (bet kad tie sīkumi sakrājas, tad ir grūti) ;)

Ah jā un runājot par vīra māsām...Viņas ir greizsirdīgas (tas nav attiecināts uz pilnīgi visām viru māsām). Tev ir paveicies, ka viņa jau ir precējusies, bet mana drauga (topošā vīra) māsa nav. Un lai viņi kādu naudiņu iedotu mūsu kāzām, tad mums ir pašiem gandrīz vai jālūdzas, bet varu saderēt, kad māsiņa precēsies, tad māte neko nežēlos...Nja nesaprotu kā var būt viens bērns mīļāks nekā otrs....

Mana mamma jau no paša sākuma pateica, ka piedalās un viesu namu un ēdienu maksās viņa. Un es esmu ļoti pateicīga viņai par to, jo uzskatu, ka ir absurdi domāt, ka nu es precos, nu man viss pašam jādara. Vecāki grib skaistas kāzas saviem bērniem un tādēļ arī viņi vēlas mums palīdzēt nevis ierasties tikai kā ciemiņi un lai tie bērni ielien kredītos un parādos. Lūk- bezierunu mīlestība :)

Mēs maksājam paši, jo abi strādājam un pelnam. Pelnam vairāk kā vecāki, un, pat neņemot vērā, ka vecākiem varbūt ikdienā mazāki tēriņi un iekrājumi lielāki, liekas negodīgi ko prasīt un pieņemt. Vienkārši rēķinam līdzi, cik varam ieguldīt un uz ko var ekonomēt. Vienīgi torti un pēckāzu uzkodas gādās mana mamma, bet tas ir apmaiņā pret pāris citām lietām.

Mēs maksājām par saviem svētkiem paši-cik varējām tik arī uztaisījām....un tieši sev,lai nevienam nebūtu ko run't, aprunāt, būt parādā....

Mums vecāki palīdzēja:)) Un nemaz par to nekaunos:D Mani vec'aki maks'aja par torti un ēdamo:)) Mēs par pārējo...:)