šaubas...

Bāc, man tādas pašas šaubas...un tad visādas stulbas domas lien prātā.....

Svarīgi ir tas, ka Jūs viens otru mīlat un vēlaties būt kopā. Kā būs vēlāk - tas jau būs Jūsu rokās nākotnē. Nav teikts, ka ar Jums obligāti notiks tāpat.

Es ļoti gribēju laulības baznīcā...tas liekas tik skaisti, nu tā pareizi, bet mans topošais vīrs nav nevienā ticībā. Es kādreiz domāj, ka laulāšos tikai baznīcā, bet dzīve lika domas mainīt, jo nevar cilvēkam uzspiest ticību. Un īstenībā, kāda starpība, kur reģistrā savu laulību dzimstsarakstu nodaļā vai baznīcā galvenais lai blakus ir cilvēks, kuru tu mīli ar kuru gribi pavadīt visu savu dzīvi kopā:)
Par tām šaubām.....tās jāmet malā, jo tie kas neriskā, tie nedzer šampānieti :)

Izrādās, ka neesmu tāda vienīgā. Man šķiet, ka man arī sācies pirmskāzu stress, lai gan tā kā nedaudz par agru :)) Pēkšņi radušās kaut kādas šaubas, kaut kādas stulbas domas, ka varbūt nevajag precēties. Tad atkal gaidu mūsu kāzās...tad atkal šaubos ... un tā visu laiku :)

mums mācītājs mainīja attieksmi pret laulībām, tagad tā kļuvusi vēl nopietnāka, bet ar reliģiju tur ir maz sakara, jo laulības ir solījums viens otram (nevis Dievam), ka būsim kopā priekos un bēdās visu mūžu.

Kur tu redzi, ka kads baznicu uzskata par laulibas garantiju?

Luudzu, piedodiet, par to ko tuuliit teikshu, bet BAZNIICA jau nu nav nekaads kopaa buushanas garants, mani tracina ka to uzzskata kaa taadu briinumliidzekli, zinu ka par religiju striideeties ne vajag ne arii var, bet nebuusim tachu naivas, lielaakais vairums,kas precas shodien bazniicaa, tur savu kaaju nav speerushi gadiem, pat desmitiem gadu, ja nu vieniigi lieldienaas u.c. bet nu skrien uz bazniicu, jo taa dara visi un/vai smuki izskataas( kaa filmaas)
Veelreiz, piedodiet, mani kaitina maaksliiga sveetuliiba...:(
Bet runaajot par teemu- man ir sava recepte, iesaku paaraak nesacereeties par to, ka peec kaazaam viirs kljuus supermiiljsh,jauks,daavinaas pukes utml. ja nav to dariijis pirms tam, ja jau precaas, tad tachu esat apbruzhaajushies viens pret otru, un +/- jau zini ko no taa cilveecinja gaidiit..

Pareizi saki par to strideshanos. Daudzus gadus atpakalj vienai darba kolegjei bija superigs civilvirs, nu jau ka piecus gadus bez neviena pasha strida kopa dzivojas, nu no vinjas staroja laime veljoprojam, bet viena balta diena vinja neierdas darba, jo vinjas virietis aizgajis pie citas. Diezgan skumigi man savos padsmit gados bija uz tas sievietes asaram noskatities. Bet man mashuks ar viru abi ap 18 gadu vecumu sameta kaulinjus, jo berninjsh pieteicas un izgaja cauri visam. Gan kashkjiem, gan skandaliem, gan skjirshanas uz kadu pusgadu un zinies tagad laimigaku un saskanigaku gjimeni es nepazistu. Abi kopa izauga, berni jau palieli un kjukjinas un ujkjinas visu laiku - var just, ka milestiba nerus. Kopa aizvaditi jau 13 gadi vinjiem un njemu par piemeru, jo ari mes ar viru neesam muzjdien ideala saskanja, bet skaidri zinam, ka dieva prieksha solijamies, ka stradasim pie ta, lai visu muzju aizvaditu kopa. Protams ikdienas rutina dara savu brizjam, bet galvenais tiesham ir ticiba, ka kaa man macitajs teica - galvenis ir gribet otru cilveku gan morali, gan fiziski. Ta gribeshana ir ka dzinulis un visi sikie vai lielie kashkji ir janorij abam pusem.

Ingreta, tā jau sanāk dzīvē, ka tas pāris kurš nestrīdas, nav ne mazāko nojausmu, ka kaut kas nav kārtībā pēkšņi izšķiras, bet tie kas kā suns ar kaķi - nešķiras. šajā gadījumā sieviete izvēlas naudu un karjeru nekā ģimeni :(

Varbūt kļūdos bet saprotu ka šķiras tavi vecāki.
Kad mes ar vīru izšķirāmies neņēmām vērā bērnu vēlmes jo likās ka lieli jau viņi.Bet kad pēc gada precējāmies otreiz viens ar otru un kad mūisu meiota raudāja laimes asaras sapratām kāda laime bērniem un prieks ka atkal esam kopā.Jo nav nekā lielāka un svarīgāka kā vecāku saglabāta laulība.
Mēs esam viens no retajiem pāriek kurš saprata ka nevaram bez otra,bet ja vecākiem mūžigie strīdi tad labāk ka viņi nedzīvo kopā.
Mana māsa pašlaik ar vīru vairāk strīdās kā normāli runā un bērni kas vēl mazi to redz,tad labāk ka nav viņi kopā ,jo kāds b;ērniem iespaids par ģimeni?
Saņemies tā būs tava gimene un tavas atiecības ,jūs veidosiet vi'mas tādas kā vēlaties.Būs labi

Paldies Ronson, kad esi cilvēks saņēmis šokējošas ziņas pirms kāzām, ka tas viss notiek tavā ģimenē, tad prāts aptumšojas un bailes uzmācās :( Paldies tev un citiem ar :)

Pilnigi piekritu Ronsons! Ir jatic sev un jauzticas otram cilvekam! Bez shaubam neiztikt sperot sho atbildigo soli, bet nevar atlikt kazas, ja sametas bail no atbildibas. Viss bus ok! Bez grutibam gjimenes dzive neiztikt! Un tas bus vel daudz un dazjadas! Ta ka abi gan jau ka esat uz pareiza celja. Laimigu gjimenes dzivi!

Es ceru, ka vīrieši arī drīkst izteikties:)?

Mīļais cilvēk, par ko Tu tagad "cepies". Jā, garantija nav nekam šajā dzīvē, pat dārgākajam tiltam pasaulē (Rīgā, Dienvidu tilts) dod garantiju tikai 3 gadus!

Puse no neveiksmēm jau sākas prātā - tam notika tas, tam notika šitas...
Ja reiz tik liela negatīvā domāšana, tad varbūt neiet uz darbu, jo redz draugu nesen atlaida, nebraukt ar auto, jo notiek avārijas, neiet ziemā pa Rīgas ielām, jo lāstekas krīt no jumtiem...

Kā vispār var mīlēt savu cilvēku, bet jau sākumā šaubīties ka nesanāks...??? IR JĀTIC, JĀTIC UN VĒLREIZ JĀTIC!

Palsiet googlā par "uzvarētāju domāšanu"!!!

Garantijas nekam nav, bet, kad tev tik neizsakāmi tuvi cilvēki šķiras, ka tu redzi to, ka vissapkārtējais maina ģimenes, kā ienāk neiecietība, mantkārība un NAUDA, tad....jo precamies baznīcā, tas visu vēl vairāk padara nopietnu, tu taču apsoli Dieva priekšā un....Par otru pusīti nešaubos, bet par sevi, ja nu pēc gadiem es gribēšu ko vairāk nekā viņš spēs dot utt... Tā jau ir, kas neriskē tas nevinnē, vienkārši baigais apjukums sirsniņā:( Bet paldies meitenes par viedokļiem :)

Protams, ka garantijas nav un prātā nāk visādas lietas, bet...mēs noriskēsim:) Es domāju, ka viss izdosies un būs labi:) Tici un būs labi:))