satraukums par pirmskāzu ballītēm

Manuprāt, daudziem šīs ballītes asociējas ar amerikāņu filmā, ar milzīgu piedzersanos, striptīza klubu!Un tad mēģina ko tādu atdarināt, pat īsti nezinot šō pasākumumu jēgu, bet tā ir problēma ar daudziem pasākumiem!Man pašai šīs ballītes nav izraisījušas lielu sajūsmu, bet tā kā manas draudzenes uzstāja uz tās taisīšanu uzreiz pateicu- nekādas tirgošanās ar zaķu ausīm un vīrīešu striptīzu!Nu man tas viss riebjas!Un beigā sbija riktīgi labs pasākums- jautri, mīļi un no sirds, jo biju kopā ar tuvākajām un foršākajām draudzenēm- un bez visiem striptīziem un tirgošanos(to aizstāja balonu dalīšana bērniem, izskot īpašu vēlējumu)!
Vīrs ballīti negribēja, jo zināja, ka draugi to organizētu ar dzeršanu, lielu dzeršanu!Tāpēc ballīte bija man tikai vienai!Bet, ja vīram būtu ballīte, es nestrauktos, jo es viņam izticos!Tā kā mēs arī tagad dažreiz mēdzam patusēt ar draugiem atsevišķi, jo es viņa un viņš man uzticas, es uz šīm lietām skatos brīvāk!Uzticība attiecībās ir tik ļoti svarīga!Bet, ja pieviļ, tad ta var būt smagas sekas ...:(

Manuprāt meiteņu pieminētā ballītes glorificēšana ir tikpat puišu, kā meiteņu īpatnība, jautājums tikai - cik kurā brīdī kuram tā daudz piemīt :)
Tam var būt ārkārtīgi daudz iemeslu, bet domāju, ka normālam džekam, kurš, kā kāmītis saka, nekad nav turēts īsā pavadā, šī vēlme aizvadīt ballītes dažādās pilsētās nav nekas cits kā viena vakara kaprīze, lai varētu bez stresa izklaidēties (es ceru, ka visi saprot, kas aiz šī vārda slēpjas un kas ne) :))

Piekrītu tām meitenēm, kuras saka, ka jāuzticas topošajam! Ja jau tagad ir grūti, tad kā būs tālāk?

Nevajag ķert kreņķi un vnk atļaut atpūsties un izklaidēties arī pašām! ;)

Es domāju, ka Tev nav pamata uztraukties. Šī nevēlēšanās, lai jūs satiktos, noteikti ir domāta tāpēc, lai jūs abi varētu vairāk atbrīvoties un visu laiku ar acīm nepārskatītu pūli vai tik neieraudzīsiet viens otru. Nu, piemēram, ja svin Vecrīgā abi divi, tad ir 90% iespējamība kaut kur satikties un tas, iespējams, var nobojāt visus organizētāju plānus. Var arī gadīties, ka līgavainis sāk pārmest līgavas izskatu vai to, ko viņa dara savā ballītē. Vai otrādi. Vai arī pēc satikšanās Jūs vairs nevēlēsieties ballīti turpināt, bet gribēsiet kaut ko divatā pasākt. Tāpēc, laikam, arī organizētāji vēlas to novērst.

Vislabāk ir uzticēties viens otram un svinēt dažādās vietās vai laikos (tas gan nenozīmē citu pilsētu, jo nav jau visiem jāvelkas uz Vecrīgu).

Es tieši par to pašu aizdomājos, kaamitis... par to nepārvaramo vēlmi aizlaisties, kur atrast nevarēs. Tad tiešām jāsāk domāt, ka kaut kas nav kārtībā.
Mans vīrs pirms kāzām 3 dienas pavadīja dzimtajā pusē saorganizējot visu svinībām, protams arī iedzēra un izklaidējās kopā ar draugiem. Un klāt jau nenostāvēsi tāpat. Atliek vienīgi nervus nomierināt un neuztraukties. Ja nepalīdz, tad izrunāties, kāpēc vīrietis tieši grib aizbēgt no tevis tai vakarā:)

Manuprāt, te daļa meiteņu runāja arī par tādu lietu, kā neizprotama attieksme vai ballītes glorificēšana, ka jādodas bez maz uz citu valsti to svinēt, it kā topošā un tās (nenodod Dies) satikšana būtu, kas tāds, kas visu sagandētu. Sevišķi tāda attieksme var mulisnāt tad, ja ikdienā puisis netiek turēts īsā pavadā un viss brīvais laiks netiek pavadīts kopā.
Manā gadījumā, tieši šī nianse aizskāra. Jo par to noraušanos jūs te visas pareizi rakstat - blakus jau nenostāvēsi, nenovaktēsi nekad. Un ballīte ~20 puišu sabiedrībā jau nebūs tā vieta, kur to visticamāk darīs.

Es - jau 2 gadus kā precēta - arī gribu teikt, ka nekas būtisks tajās nevar izšķirties vai mainīties - viss jau sen ir nolemts!!! Un pēc ballītes ir tiešām labu labā sajūta atkal satikties! Un galu galā - vai tad šīs ballītes neotiek ar jūsu labākajiem draugiem, kam visiem būtu jābūt sajūsmā par domu, ka precaties un tieši ka precaties viens ar otru! Mūsu ar vīru ballītēs mēs abi no saviem darugiem (es no meitenēm, viņš no puišiem) saņēmām apsveikumus ar apmēram tādiem vārdiem "Tev paveicies! Apsveicu!". Un vispār - arī pēc kāzām iesaku šad un tad uzrīkot meiteņu/puišu ballītes - katram taču vajag savu teritoriju un laiku!

Es ar 100% Tev piekrītu! Ja topošais vīrs gribēs krāpt, tad tiešām nebūs vajadzīga nekāda vecpuišu ballīte! Godīgi jāpajautā sev - vai topošais vīrs ir pietiekami pieaudzis un izballējies, lai sev blakus turpmāk redzētu vienu vienīgo sievieti! Ja šaubas ir līdz kāzām, tad tādas būs arī pēc tām! Kas tad tā būs par laulību dzīvi, katru reizi ar bažām laižot vīru satikties ar draugiem?!

100% tav piekrītu!Es tieši atbalstu vecpuišu baļuku,lai jau čaļi atlaiž un vispār,es ar tā kārtīgi iztusēšu.
Tik jocīgi, ka jūs metenes neuzticaties saviem topošajiem :( Uzticība attiecībās ir pats svarīgākais,bez tās nekas nesanāks,tāpat kā bez mīlestības :)

Mazāk stesojat un izbaudat savu vecmeitu ballīti :)

Ceru nevienu neaizskart ar savu komentāru (tāds noteikti nav mans mērķis), bet rodas jautājums - kādēļ tik daudzas meitenes tik šausmīgi baidās un uztraucās par to, kas notiks viņu topošā vīra vecpuišu ballītē? Ja vien jūs abi precaties aiz pareizajiem iemesliem (un pie vainas nav pienākuma izjūta, pārlieku liela mīlestība pret otras pusītes naudas maciņu vai vēl kas tamlīdzīgs), tad vispār nebūtu jābūt nekādam stresam vai uztraukumam.
Ja ir bailes, ka nu tikai pēdējā brīdī topošais, labu draugu, ballītes organizētāju pamudināts, kritīs grēkā, tad kādēļ šādas bailes nebija pirms tam, kad vispār apsvērāt domu par laulībām?
Manuprāt, mūsu domāšanā par daudz ir iesakņojies Holivudas filmu veidotais priekšstats par to, kas tad īsti notiek vecpuišu/vecmeitu ballītēs. Atceraties taču uz visiem laikiem - ja jūsu mīļotajam uznāks nepārvarama vēlme iet pa kreisi, viņš to izdarīs arī bez ballītes, savukārt, ja tiešām esat izvēlējušās precēties ar cilvēku, kurš nespēj pretoties nevieniem brunčiem, tad ar to ir jārēķinās.
Vēl es pieļauju, ka ir daļa pāru, kuri vienmēr pieraduši iet izklaidēties tikai un vienīgi kopā...ko lai saka šādā gadījumā - pamēģiniet mazliet izrauties no ierastā un izdarīt kaut ko atsevišķi - ir bezgala jauki pēc tādiem pasākumiem atkalredzēties :)

Man bija vecmeitu ballīte 27.06. Tusējos tepat pa Vecrīgu ar draudzenītēm, bet mīļotais gaidīja manu zvanu, kad mani "savākt" :) Uz mājām sataisījos 05.30 - tad viņam arī zvanīju un nekādu pārmetumu no viņa puses! Pluss vēl ap 23.00 atsūtīja atgādinājuma sms, ka mīl mani ! ;)

Viņam ballīte 04.07. - nedēļu pēc manējās! Un laikam jau ar' tepat Vecrīgā! Draugi štuko visskautko - arī par plāniem ārpus Rīgas, bet nez vai sanāks. . .

Man nav gandrīz nekādi iebildumi! Es viņam tiešām uzticos un zinu, ka muļķības nedarīs! Mums viss jau 100 reizes izrunāts! ;)

Gan jau būs kādi aizdomīgi un ar greizsirdības pieskaņu jautājumi pēc tam no manas puses, bet tas jau tā - lai būtu! :D ;)

Tā kā....neņem galvā! Ja jūti, ka vari uzticēties, uzticies! ;)

Man gadījusm 100% nebūs par kopīgu savešanu. Jo 2 vecpuišu ballītēs ir bijis, kur beigās saved kopā, un mūždien viņš ir nievājoši par tiem puišiem izteiceis :@
Bet vispār, es neticētu tādam savešanas gadījumam - no, no. Tas var ienāk meiteņu romantiskajā prātā, bet džeku, reti.

Mans puisis mani šokēja mirklī, kad paziņoja - vedējs aktivizējies! Zvanīja un jautāja par vecpuišu ballīti. Es atbildēju - bet tam nav nekāda sakara ar kāzām! Uz ko viņš teica - tas ir pat svarīgāk (ķipa - jokojoties). Un sāka stāstīt, ka gribot uz 3 dienām Liepāja, lai arī netiktos un vispār super truper atlaistu.... Nu es jums nekomentēšu savas izjūtas :)

Varbūt patiesībā draugi gatavo Jums pārsteigumu un plāno ballītes beigās Jūs tomēr savest kopā? Tik kategoriska nostāja iespējams liecina par to, ka tiek darīts viss, lai Tu vienkārši iepriekš neuzzinātu draugu plānus un tiktu saglabāts tas pārsteiguma moments :)

Es arī ieteicu šādu ideju,ka beigās gribam satikties, bet man viņu kategoriski atmeta, jo ... nu nezinu kāpēc patiesībā.