Sajūtas vienu dienu pirms

Mums arī bija diezgan saspringta kāzu diena, un vislaik bija jāskatās pulkstenī, tagad jāpaspēj tas un tad šitais... traki bija, ja godīgi un pat neticējās, ka rīt jau tāda diena! Ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, darītu visu, lai pēdējā diena nebūtu tik saspringta, un varētu mierīgi ar līgavaini un draugiem, vecākiem pasēdēt un iedzert vīnu, piemēram...

izbaudi so sajutu - katru sekundi pirms kazam un kazas...

Manas šībrīža sajūtas ir aptuveni šādas: AAAAAAAaaaAaaAaAAAAaaa Ko vēl man vajadzēja izdarīt??!!

ai, es kaa atceros dienu pirms kaazaam, mazliet smiekli naak. tad veel maaciijos stradinjos un tai 5d bija nodrabiiba pie vienas pasniedzeejas, kas bija baigi stingraa un kaveet nevareeja. taa nu gaaju uz lekciju un nodarbiibu, ap 5 biju maajaas, sakaartoju dreebes riitdienai, pamaaciijos veel pediatrijaa pierakstus par traumatologjiju beerniem :)), 7 gaaju uz salonu, kas netaalu no maajaam, lai uztaisa manikiiru. peec tam atbrauca uz maajaam draudzene - friziere, kas ielika rullus matos, apshnjikaaja arii viiram matus, kas bija nesen atbraucis no darba. peec tam abi iegaajaam vannaa, ieedaam sushi un iedzeeraam bezalko shampi un ap 1 gaajaam guleet.
visus ar viesu namu un bazniicas dekoreeshanu saistiitos uzdevumus bijaam uzticeejushi citiem un principaa tai peedeejaa nedeeljaa par to nedomaajaam. paldies visiem - neviens muus nepieviila un kaazas bija izdevushaas:)

Taa kaa es pirms savaam kaazaam saslimu, un tikai iepriekseejaa dienaa daudz maz tiku uz pekaam, tad padariit vajadzeeja loti daudz... Bet taa diena pagaaja sameeraa mieriigi tomeer.. Otrreiz es meeginaatu ieprieksh izdariit vairaak.. Es veel kaazu dienaa pieadzeeju skropstas riita pusee - 2 stundas, tad frizieris, grims, loti lielaa steigaa notika visa geerbsanaas un tas radiija lieku stresu, bet beigaas jau, protams, viss bija briiniskiigi... :) Loti iesaku neiespringt uz siikumiem..

Mees dienu ieprieks bijaam uz greksudzi.

kapec ar macitu vel jatiekas iepriekseja vakara?

Mums stresiņš kāzu iepriekšējā dienā bija līdz kādiem plkst.14, kamēr palaidām vedējus un vecākus uz viesu namu, kuri aizveda visas mantas uz turieni un izpušķoja viesu namu. Un tad jau visu darījām mierīgi - aizbraucām pie mācītāja, ar kuru jauki papļāpājām un pavakariņojām arpuspilsētas kafejnīcā. Visu tā mierīgi un bez stresa.

Šīs dienas līgavām - NEPIEVĒRSIET UZMANĪBU LIETUM, Lai skaistas, sirsnīgas un jautras kāzas!!!
Izbaudiet.

Ja esmu ļoti mierīga, tad tas nozīmē, ka viss izdosies!
Es ceru...

Mums pēdējā dienā nebija stresa (ar nozīmi uztraukums), visa diena pagāja veicot vēl nepadarītos darbiņus un pl. 3 naktī pirmo reizi izmēģinājām dejot valsi kāzu kleitā. Tad devāmies čučēt. Jāatdzīst, ka uztraukties sāku tikai tad, kad stāvēju baznīcā un sāka skanēt mūzika, kas liecināja, ka jāiet iekšā :))

man kaazas 6dien, riit veel liidz 18.00 straadaashu, peec tam manikiirs un tad prom uz vecajaam maajaam, veel kleita jaauzmeera veelreiz vai gadiijumaa nav mamma kaut ko par daudz vai par maz apakshai atshuvusi, bet pagaidaam veel mums pashiem ir pilna istaba ar daavanaam, kuras veel jaasainjo, veel jaapabeidz gatavot (izdomaajaam, lai leetaak, tad lielaakaa dalja buus pashu gatavotas pieminjas lietas no mums :) ) stress man jau liekas ka nav, bet organisms liekas apgalvo preteejo -apetiite zudusi, kg krit nost viens peec otra peedeejaas dienaas... pashai liekas, ka veel tik daudz kas jaaizdara, bet esmu pilniigi paarliecinaata, ka laika veel gana :D

Pēdējā dienā bija tāds dīvains klusums un miers, iepriekšējā naktī tikai 4os gājām gulēt jovedām mantas un pārtiku uz viesu namu (100 km no Rīgas). Vīrs mani aizveda līdz mana brāļa ģimenei, kur bija arī manikīrs. Kamēr biju tur es kārtīgi relaksējos un bija ārpus visa gatavošanās stresa. Pēc manikīra braucām uz Dominu, kur nopirkām vēl sīkumus, kas pietrūka. pēc tam šķīrāmies un es ar mammu devos uz vecmammas māju. Pa starpām uztraucāmie,s vai esma paņēmuši visus sīkumus un galvenās lietas no mājām. Somas bijām jau sakravājuši 2 dienas iepriekš. Aizbraucot pie vecmammas, pat nezināju, ko lai daru, jo viss it kā bija padarīts un bija tikai jāsagaida rītdiena :) Bet gulēt tik un tā aizgāju pa 12iem, jo nenāca miegs aiz patīkamā satraukuma...

man kāzas sestdien! satrauci\os diezgan, jo vēl ir jāiesaiņo dāvanas vecākiem un vedējiem, jāsaved mantas uz viesu namu, jasakārto visas drēbes, jāsaraksta galda kartes un jāizveido galda karšu plāns. it kā jau nekas daudz nav palicis, bet istaba ir pilna piekrauta ar dažādām mantām un tagad jāizdomā pa kuru laiku uz kurieni vi;ņas vajag nogādāt.
bet nu ticu tam, ka sestdien tam visam vairs nepievērsīšu tādu nozīmi

es savā pirmskāzu dienā strādāju - kā vienmēr. pēc darba drausmīgi sasitu kāju (pēdas virspusi pie potītes) - bija baigais zilums un kāja sapampa ne pa jokam. pēc darba devos uz salonu, paņemt savu kleitu - tā netika glabāta mājās. :) satiku māsīcu, kas bija arī mana vedējmāte - kopīgi pavadījām vakaru - manikīrs, pedikīrs, sejas maskas... es vēl sagatavoju pēdējos sīkumus - dāvanas, somu, apsveikumus, runas, mūziku. vīrs nakšņoja pie vecākiem, tad nu mums bija tāds satraukums - vairāk jau tāpēc ka dikti ilgojāmies viens pēc otra. :) patiesībā pirmskāzu diena bija diezgan mierīga un pozitīva. :) sēdēju ar kompresi uz sapampušās kājas un ķiķināju ka līdz kāzām viss nesadzīs. nākamā dienā kāja vairs tikpat kā nesāpēja, un nezinu - vai palīdzēja komprese, vai arī vnk nebija laika satraukties apr to. :)

iesaku noteikti atrast laiku ko veltīt kādai mierīgai nodarbei, pabūt pašai ar sevi un kavēties jaukās pārdomās. lai ir ko atcerēties pēc kāzām. nevis tikai to trako stresu un skriešanu. :)