Saderināšanās - kā paziņot vecākiem?

mees atbraucaam pie mnaiem vecaakiem uz saldu, bijaam nopirkushi ziedus mammai, serenaades konchas un viinu. paaaicinaajaam vecaakus kopaa un viirinjsh vienkaarshi un miilji luudza mnaiem vecaakiem manu roku:)) nu taa neuzspeeleeti un stiivi. vairaak tur bija tas viss ar humoru:)) peec tam mieriigi izrunaajaam kaazu plaanus, jo principaa kaazu datums jau bija nolikts peec 1,5 meenesha:)
varbuut nevaja tam visam pieshkjirt taadu baigo nopietniibu un sviniigumu, lai nebuutu tik saspringti.

Mans vīrs mammmai uzdāvināja ziedus, šampanieti un konfektes :) Viņš nemaz tā roku nelūdza, vismaz es nepamanīju :), turklāt jau dažas minūtes pēc bildinājuma piezvanīju mammai "palielīties".


Par to datumu, līdz ko mani bildināja, mēs pēc stundas jau zinājām, kurā datumā būs kāzas, kad pirmais pārsteigums bija pāri paņēmām kalendāru un izvēlējāmies datumu. Vakarā pie mums nāca draugi, un mēs jau varējām paziņot savu jaunumu, pat minot, kuru dienu, jau lai laicīgi izbrīvē :), jo faktu, ka mēs precēsimies mēs jau arī zinājām ļoti sen, vienīgais, ko gaidījām, kad būsim finansiāli tik nodrošināti, lai bez stresa, kredītiem un vecāku palīdzības noorganizētu sev kāzas. Līdz ko mans vīrs nolēma, ka nu varam, krita uz celīša un dāvāja man gredzentiņu :)

varbūt, ka tad tev pašai jāuzņemas tā lieta - atnākat abi pie taviem vecākiem un saki - šis vairs nav mans draugs, bet jau līgavainis, vai jūs dodat mums savu svētību?
es savam vīram gan pirms gada teicu, ka tēvam roka būs jālūdz un viss arī notikās, tēvs mani atdeva uzreiz:))

Manējais pat nevēlas paziņot!! ..., pat nesaprotu, kāpēc taa.. :( jo attiecības viņam ar manējiem un man ar viņa senčiem ir normālas. Kā iegansts tiek minēts fakts, ka mums pagaidām nav kur dzīvot (mājokļa jautājums tiek šobrīd aktīvi risināts, bet atrisināts varētu būt pēc kāda gada) un ka tas būtu `stulbi` - paziņot par saderināšanos, bet joprojam dzivot katram savās mājās. Mīļotais to lietu ir iecerējis apvienot ar sālsmaizi.. :) it kaa doma ir ok, taču man sirsniņā nav miera... gribas pateikt ātrāk - tas būtu jaukaak pret vecākiem, jo viņi mani ir audzinajuši un lolojuši :)) un viņiem būtu tiesības priecāties par šo jauko notikumu jau tagad! :)) vai ne>?

.. bet gredzentiņš IR pirkstā - seņčiem skaidri noprotams, ka tā nav `parasta` dāvaniņa :D Ta kā agri vai vēlu vajadzees kkā šo faktu noprezentēt.. kaut ari kāzu datums vēl nav nolikts, skaidri zinam, ka precēsiemies:) Mīļo esmu mierinājusi un iedrošinājusi kā vien spēdama, bet izvēle ir viņa pusē - un tā tam jābūt! nekaadaa gadījumā nevēlos izraisīt spedienu, taču viņš ari varētu tā kā nedaudz panākt man pretī un saņemties - pateikt 1 mazu, mīļu teikumiņu!! - ne jau tur veselu uzvedumu taisīt :)

Piekrītu, Buu! Rokas lūgšana jau nav krišana ceļos vecāku priekšā (kā daži puiši domā) un pazemīga lūgšanās ;)) Tas, manuprāt, ir tāds skaists pieklājības žests - šampanietis vai balzāmiņš tētims + kūka + puķe mammai + vienkārši mīļa saruna ar vecākiem par jūsu kopīgajām iecerēm. Varbūt parunā, Meiteen, ar savu otru pusīti, kāpēc viņš to nevēlas darīt - varbūt vienkārši viņam ir kādi nepareizi priekšstati, kas šādā reizē ir jādara, vai arī vienkārši viņam ir nedaudz bail vai varbūt liels uztraukums - kā nekā droši vien viņš nākamās precības uztver nopietni.

manuprāt tev arī nevajag piespiest savu puisi lūgt tavu roku vecākiem... ja viņš nevēlas, tad nevēlas... mēs ar vīru arī neko tādu nevēlējāmies... mēs nopirkām kūku, šampanieti un vienkārši paziņojām, ka esam nolēmuši apprecēties un tāpat bija jauki :)

Nu varbūt Tu vari paskaidrot savam mīļajam, ka baisā "rokas lūgšana" nemaz nav nekāds šausmu notikums - aizbraukt pie vecākiem ar šampanieti, kūku un ziediem un tā... Un Tavējais vienkārši paprasītu tēvam - vai atdosiet man savu smuko, mīļo meitiņu par sievu :))
Varbūt Tavējais baidās no k-kāda stīva pasākuma, tāpēc ir pret.. Ja vīrietim izskaidro, ka tas nav NEKAS TĀDS, tad jau viss būtu oki, manuprāt :)))

manuprāt pagaidām nav vajadzības par to ziņot saviem vecākiem. 2 gadi ir ļoti ilgs laiks un daudz kas var notikt un mainīties. vispirms noteikti vajadzētu padzīvot kopā un tikai tad domāt par kāzām. un tad jau arī vecāki redzētu, cik tas viss jums ir nopietni un tam visam sekotu loģisks turpinājums- kāzas!!! tad arī tavi vecāki tevi atbalstītu un priecātos par tevi!!