Saderināšanās - kā paziņot vecākiem?

man savulaik pašai ļoti gribējās ar mammu padalīties ar priecīgo vēsti, tāpēc viņa uzzināja visātrāk... savukārt ar torti ciemos aizgājām vēlāk... līgavainis arī nebija domājis īpaši lūgt manu roku, tāpēc vienkārši paziņojām to kā faktu - iemeslu, kāpēc tad nācām ciemos un vēl ar torti :) bija ok.
arī pie viņa ģimenes gājām ciemos, tur nebija iepriekšējas informācijas nevienam, pārsteigums un prieks plūda aumaļām ...

līdz ar to - ja puisis domā, ka gribēs "oficiāli" lūgt Tavu roku tēvam, kurš to gaida - lai viņš dara, tad kad vēlas... taču, ja Tu saviem vecākiem vēlies pateikt jaunumus, tad, manuprāt, tas netraucēs puiša iecerēm. un abi būs apmierināti - Tu, jo būsi pastāstījusi savējiem (galu galā - ja jau nav datums, tad tā ir lieliska atruna, kāpēc nav bijusi torte utt.), viņš, jo "oficiālā" ceremonija notiks tad, kad būs ieplānojis...

Piekrītu Mīcei! :)

par saredināšanos jāpaziņo vis nepiemerotākajā brīdī, lai pēc tam pārdomā un apjēdz!
tā vieni paziņas paziņoja Jaungada uguļošanas laikā un vēlot laimīgu Jauno gadu!
var dzimšanas dienā aizejot no viesībām atstāt vēstuli.
vai apsveicot Dzimšanas dienā pateikt tostu, ka lai jums laime, laime ir tas un tas un tas un galvenais, lai bērni laimīgi un neuztraucieties tā būs, jo viņu sargāšu ES!mēs precamies.
uzaiciniet uz restorānu- tur tak traci netaisīs!
saiciniet abus vecākus un kopā paziņojiet!
vai arī katrs paziņo saviem vecākiem...
variantu daudz-izvēlies savu, izdomā ko jaunu...viss būs labi!!!

Mani vecāki vēl nezina, ka mēs taisamies precēties. Un arī par saderināšanos viņi neko nezina, lai gan viņš mani bildināja jau gadus 2 atpakaļ un arī gredzentiņš ir manā pirkstā. Varbūt kādai tas liksies jocīgi, bet es laikam esmu māņticīga un man negribas par tādām lietām pārāk ātri runāt.Par gaidāmajām kāzām vispār zina tikai mana draudzene un māsa. Pārējiem droši vien neko neteiksim līdz jaunajam gadam.
Un rokas lūgšana man arī nešķiet vajadzīga. Es nemaz negribētu, ka viņš to darītu. Neredzu tam jēgu. Kad paziņosim par kāzām, tad arī atzīmēsim šo notikumu.

Taa `rokas luugshana` varbuut paaraak nopietni skan - šajā situācijā ir jautaajums: Paziņot (= nostaadiit fakta priekshaa) vecaakiem tagad vai pēc pāris gadiem (1-2), kad buus preziizaak zinaams kaazu datums? Viņi jau noteiktii uzdos šo jautaajumu par kāzu datumu(vismaz aptuveno)- uz kuru pagaidaam nav atbildes!!:D ... jaa un gredzentiņš tjip taapat vien>> to jau vini visus šos 2 gadus buus slepeniibaa apluukojushi :DD un peec tam izliksies, ka pirmo reizi redz?!?!! :D eh... rihtiigs seriaals no taa visa sanaaks!!

Es nezinu, man kaut kaa taa rokas luugshana vecaakiem liekas taada teatraala padariishana:) Man liekas jociigi muusdienaas vispirms luugt roku vecaakiem un tik tad iecereetajai.. Leemums tak pashai meitenei jaapienjem un pec tam par savu izveeli var mieriigi pastaastiit vecaakiem.

`...Tas būtu muļķīgi, piem., divus gadus slapstīties un klusēt, un tad pēkšņi - ak,vai - nu jā - šitais vispār ir mans saderināšanās gredzens..! Ups! ...` = preciizi manas sajuutas shobriid:) ceru, ka naaks laiks - naaks padomiņš, nav ko iestresot! Laimiite sirsninjaa jau ir šā vai tā:)))

nu varbuut tieshaam mazliet jaanogaida, kameer vinjsh pats jutiis, kad buus pienaacis iistais laiks.iespeejams tas notiks pavisam driiz. vispaar ar mani bija mazliet liidziigi:runaajaam par kaazaam jau agraak pirms bildinaajuma, bet viirs gribeeja saremonteet muusu maaju, nostabilizeeties darbaa, tad sekoja negaidiitasi bildinaajums( kas tieshaam bija paarsteigums, jo domaaju, ka taads nebuus ja jau bijaam par to runaajushi) un apciemojums pie vecaakiem:)

Es tomēr nepiekrītu tā līdz galam Lauminjai. Tas, protams, ir tikai mans viedoklis, tomēr uzskatu, ka vecākiem būtu jāzin, ka meita jau saderinājusies. Tas būtu muļķīgi, piem., divus gadus slapstīties un klusēt, un tad pēkšņi - ak,vai - nu jā - šitais vispār ir mans saderināšanās gredzens..! Ups!
Ja ir feinas attiecības ar vecākiem - tas būtu tikai normāli, ja painformētu viņus par šo foršo ziņu. Un kā jau arī minēju - tas arī nekas, ka vēl nav konkrēta datuma!!!! Kad iespējas ļaus - arī precēsities!

Es meiteena līgavaiņa vietā arī nevēlētos oficiāli lūgt roku vecākiem - ja nav konkrēta datuma, tikai ieceres ... Kā vairums vīriešu, tavs līgavainis, iespējams, vēlas Tavu vecāku acīs izskatīties spējīgs parūpēties par savu ģimeni. Tevi viņš bildina, jo vēlas apliecināts savus nopietnos nolūkus un arī Tevī radīt drošības sajūtu.

Agrs oficiāls bildinājums var Tavus vecākus nostādīt neērta situācijā, jo viņiem var likties, ka tiek sagaidīta finansiāla līdzdalība kāzu rīkošanā.

Tavā vietā es izrunātos ar līgavaini par vilcināšanās iemesliem un apliecinātu, ka pilnībā atbalstu viņu (jo viņš un nevis vecāki turpmāk būs Tavā ciešākajā ģimenes lokā). Kā arī "izpļāpātos" vecākiem :).

Mēs vecākiem izstāstījām kopā, kad jau bija zināms kad un kur svinēsim (jo tas visbiežāk ir nākamais jautājums pēc šāda paziņojuma).

Precēt grib, bet lūgt roku - ne! Nu, tas jau nu gan tā neforši... Varbūt esmu galīgi vecmodīga, vai varbūt to var saukt par - romantiska, vai arī vienkārši man šāds priekšstats ir radies pēc tā, kā notika mana bildināšana - pirmais darbs, ko mīļais izdarīja - aizbrauca lūgt roku maniem vecākiem un tikai pēc tam notika manis bildināšana, kas man bija liels pārsteigums. Bet tas tā. Viennozīmīgi - rokas lūgšana vecākiem - tas ir pozitīvs solis un tā ir lieliska iespēja parādīt sevi no labās puses - džentlmeniskumu :) Šāds gājiens vecākos tikai iedveš uzticību jaunajam vīrietim.
Jebkurā gadījumā - ja nepielauz viņu uz šādu gājienu - tad tiešām - vismaz kopā uztaisat feinas vakariņas, tādu pasēdēšanu vecāku lokā un paziņojat kopīgi par saviem nākotnes plāniem. Manā izpratnē - tas nav nekas, ja arī vēl dzīvojat atsevišķi pie vecākiem, un ka precēties netaisaties ātrāk, kamēr nenostabilizēsities. Es šādus pārus zinu un neredzu tajā neko sliktu. Vecāki tikai priecājas par šādu soli, jo tas ir apstiprinājums tikai tam, ka viss ir nopietni. Tāds ir mans viedoklis.
Mūsdienās saderināties vēl nenozīmē uzreiz precēties.

Nu jā, tad jau lieta grozās ap vīrieša lepnumu pozitīvā nozīmē - viņš droši vien uzskata, ka vispirms ir jābūt pārliecinātam par topošās ģimenes nodrošināšanu, stabilu pamatu zem kājām un tikai tad rokas lūgšanu. Būs vien Tev tā mīļi ar viņu jāpacīnās šī jautājuma laušanā :)

tur jau taa lieta, ka runa pat neiet pat par to `sviniigumu un nopietniibu`, bet par paziņošanas faktu kaa taadu... es nedomaaju, ka buutu forshi, ka es pati noplivinaatu pa gaisu savu rociņu ar gredzentiņu - un paziņotu, ka nu esmu saderinaajusies.:D Labaaks iespaids tomeer ar rastos, ja toposhais to pats pateiktu - it kaa jau taisniiba, ka svariigaakais ir tas, kaa juutamies mees pashi - bet no otras puses - nedziivojam taksh uz vientuljas salas... tuvinieki jau vienmeer buus mums liidzzas :)

kad mani bildināja, tad pirmais zvans bija uz mājām (nakts vidū), tēvs vēlāk mammai bija teicis: "Meita ir burās" nezinu, kā tas bija domāts :)) es biju pārlaimīga, gribēju, lai visa pasule par to zinātu :)) pēc brītiņa arī māsa zināja un (tas bija "dziesma manai paaudzei" laikā) draugi un paziņas; es biju tiešām septītajās debesīs!!
Tādēļ liekas mazliet dīvaini, ka ar savu laimīti vēl neesi padalījusies ar ģimeni, pašiem tuvākajiem..

Jauki, ka tev taa dabiski viss notikaas! :) mums jau arii nebuutu probleemas izveeleeties to datumu jau tagad, taču no sākuma gribam iekaaartot savu maajokli, kas savukārt ir diezgan ilgstošs/laikaa neparedzams process... ar seņčiem kopā dzīvot negribam (nekaadaa statusaa :D) un īrēt arii ne - labaak to naudu liekam topošajā mājā, lai viss aatraak virzaas uz priekshu - kaut gan galu veel nevar saredzzeet.. taapeec jau to datumu nevar noteikt pat aptuveni :)