Radu attieksme

Nolēmām beidzot apprecēties. Ilgi domājām, kādā sastāvā, paskatā u.t.t. :) Bija doma divatā + vedēji, par datumu neiespirngām, jo nav aktuāli, ņēmām tuvāko datumu, kas iespējams pēc iesvētību kursa topšajam vīram, tad un sanāca ziemā. Beigās visiem laba gribēdami secinājām, ka arī bez vecākiem, tantēm un māsīcām iztikt nevarēs. Pa šo sagatavošanās laiku, ko tik nav nācies dzirdēt - kapēc ziemā, ko mēs (viesi) vilksim mugurā lai nav par siltu vai par aukstu, kā mēs aizbrauksim, ja būs uzsnidzis sniegs, vai mums būs nodrošināti apartamenti. Tajā brīdi sāku domāt, ka esam paziņojuši kāzu ceremoniju kosmosā, un vispār... priekš kam man tas balagāns vajadzīgs, jo gribējām jau tikai apprecēties, bet šobrīd jālauza galva par dažādām kaprīzēm, kas radiņiem sakāpušas galvā. Ar finansēm mums nebūtu problēmu ne uzsaukt smalku viesu namu, ne apartamentus, bet tā attieksme ir nositusi visu gribēšanu. Neuzaicini - apvainosies, uzaicini - viss slikti. Gribās uzšaut...atjēdzieties, tā ir mūsu diena!