Precamies, jo mums "pieteicies" sīkais!?

Tieši gribēju teikt, ka TIKAI pusgadu... Nu ja... Tagad varēsiest ar nepacietību gaidīt, kad mēs izšķirsimies vai ne?

Un manni morāles priincipi vienkārši nepieļauj domu dzīvot kopā bez formalitātēm, man vienkārši ir tādi uzskati un punkts. Nevajag te moralizēt, ka visi dzīvo kopā n-tos 10 gadus un viņiem tāpat labi... Es galu galā neesmu citi un citi nav tādi kā es, tā ka nemaz neuzdrīkstaties mani salīdzināt - tas man riebjas visvairāk.

cik cilvēku tik likteņu........................ Novēlu visām šī portāla līgavām ieklausīties savā sirdī, un pēc tās arī vadīties! Mazāk kalusīties, ko citi uzskata par pareizu, jo tikai paša sirds zin, kas to vislaimīgāku spēj darīt!
un jebkurā gadījumā- bērniņš šajā pasaulē nenāk tāpat vien! Tā kā -diskutējot par "ielidošanu" mīļās, atcerieties, ka bērns ir Dieva dāvana, un tā nav kļūda, iemesles kāzām jeb apkaunojums, bet gan dzīva radība, kā jebkurš no mums...

...tajā pašā laikā neaizmirsīsim ingretas dzīves pieredzi - 2 mēnešu pazīšanos un pēc 4 mēnešiem jau vīrs un sieva! Varbūt arī Zhagatai tā būs (novēlu, lai tiešām būtu tā, kā Ingretai - proti, saprast un nekļūdīties, ka tas ir īstais cilvēks!) :)
...un - es arī esmu vecmodīga - vispirms kāzas un tikai tad bērni! :)

Mana draudzene apprecējās, jo pieteicās mazā, taču pēc nepilnu 2 gadu kopdzīves viņi šķirās... :(

zhagata
noņem brilles!
6 mēneši-ha!
es biju ar vienu puisi un visi gaidīja kāzas...3gadi laikam...un tagad katrs savā pusē esam man ģimene-viņam draudzene.
varbūt reizēm domāju kā būtu ja būtu, bet tu noteikti nelielies ar saviem JAU!!!
ja tas tev ir sasniegums, tad ir savādāk!
un dažreiz uzklausi ko vecāki cilvēki runā...tikai ne mani!

es domaaju,ka ne vienmeer gadu staazzs kaut ko noziimee..man bija taa,ka peec divu meenessu iepaziissanaas,draugs atgriezaas zviedrijaa, lidoju pie vinja ciemaa uz paaris dienaam meenesii,peec 3 meenessiem luudza man roku,veel peec meenessa pieteicaas mazais, ko lloti veeleejaamies, un peec 5 meeneesiem vinjss atgriezaas latvijaa uz 2 meenessiem un tad prom atkal uz 3 meenesiem..taa reaali kopaa esam bijussi tiiiiik maz,tagad pusgads kaa kopaa bez lieliem paartraukumiem un ir loti labi tagad..vienkaarssi jutu,ka ir iistais cilveeks,llaavos vinjam un liktenim..:)))

pēc tā, ka tu raksti "mēs kopā esam jau pusgadu! " JAU?????? re ku meitene kopā jau 11 gadus un precās. vot tas ir jau!
laikam mazliet novirzījos no tēmas, bet nu vienalga.

Es ar savu miljumu esu jau kopaa 11 gadus,daudzi jau pec shii skaitja shkiras bet mes otraadi tik precamies:)Kad izdomajaam preceeties tas bija 14 februaris,kazu dienas 21 datuminjsh tadelja ka iepazinamies shini datumaa un ne chiku ne grabu izraadaas ka esmu ar palikusi staavoklii kaa jau meenesi tas tieshm bija negaidiiti jo plaans bija peec kaazaam bet nu ko padarisi esmu divkaarshi laimiiga.Atcelt taadelj kaazas negribu buus taa kaa buus(galvenais lai paarietu man nelabumi tad viss buus ok):):))

vai tas ir skaisti uzzināšu pēc 28 jūlija,bet tas ka mīļi,tas gan fakts.Mans mīļotais bija tas kurš pateica,ja reiz dzīvojam atkal kopā tad jābūt pilnvŗtīgai ģimenei.Un tāda ir tad ja esam precēti.Lielie bērni priecīgi bez gala,jo cik bērniem ir iespēja savus vecākus redzēt kāzu dienā.?Kad precējos pirmo reizi lielā meita piedzima pēc gada.Tagad viņai 15,dēlam 13.mazajai meitai 8 gadi.Bērni tagad rīkos izdarības vecākiem.Jauki skatīties ka manai lielajai meitai pie sāniem jau draugs.Un iespējams vēl pē 5 gadiem svinēsim kāzas jau viņai.

Apsveicu!!!
Tas, laikam, ir skaisti, kad divreiz precās ar vienu un to pašu cilvēku! ;)

Pateikšu kā ir- es savos 18 gados biju pārleicināta, ka mans pirmais vīrietis būs mans vīrs, bērna tēvs, un viss būs tā kā sabiedrība uzskatīts par pareizu- kāzas, mazais utt. Tagad uz to visu atskatoties saprotu, cik laimīga esmu, ka viss ir tā kā tas ir! Ka man ir vīrietis, kuru ļoti m\ilu, kuram blakus varu būt tāda kāda esmu, ka mums ir superīgs dēliņs, un ka visi trīs nosvinēsim satriecošas kāzas augustā! :)
Cik cilvēku, tik viedokļu! Tik ceru ka lielākā daļa visu dara sirds vadīti, nevis pēc tā ko citi saka... :)

Nu, man ir 20 un mīļotajam 19 :D Bet mēs patiešām esam gatavi pavadīt visu mūžu kopā kā ģimene :) Un kopā jau esam pusgadu, ko patiešām esam pavadījuši kopā dien dienā :)

chiepa, piekriitu Tev!! ja ggimenee valda miilestiiba un saticiiba un ja ir abi vecaaki,neatkariigi vai ir bijussas kaazas vai nav, beernam nerastos kauns vai paardziivojumi,ka nav dzimis lauliibaa!!un to jau visu var izskaidrot un izstaastiit, ja beernam radussaas ssaubas-bet jaajautaa kaadas ssaubas,vai tas,ka nav dzimis lauliibaa,vai tas ka nav miileets,vai kas iisti??man skjiet,ka beernam lielaakas ssaubas rastos,ja pareekkinaatu meenessus un izraadiitos,ka mamma jau pirms kaazaam ir gaidiijusi vinju, tad domaajams rastos kaadi jautaajumi!domaaju,ka tas viss ir atkariigs no audzinaassanas un attieciibaam un sapratnes ggimenee..taa sir manas paardomas un tikai,katram ir savaadaak unman prieks,ka ir viedoklju dazzaadiiba,dziive taapeec ir interesantaaka..:))
..mees meerkkietiicigi veeleejaamies beerninju un vinjss pieteicaas aatri vien,lai gan zinaajaam,ka fiziski nebuus iespeejams appreceeties,jo draugs dziivoja aarzemees,es latvijaa un beerns bija liels stimuls,lai vinjss beidzot atgrieztos dzimtenee peec 6 gadiem nodziivotiem zviedrijaa..un tagad mums buus kaazas un man prieks,ka deels varees piedaliities muusu kaazaas!! :))

kad precējos pirmo reizi ar savu vīru biju pazīstama tikai 2 mēnešus kad iesniedzām dokumentus,kāzas pēs 4 mēnešiem.Nebiju stāvoklī ,vienkārši sapratu ka gribu ar šo cilvēku nosirmot.Pēc 14 gadiem kopdzīves pa dullo izšķīrāmies.Un tagad vēl pēc 2 gadiem precos otreiz ar to pašu savu mīļo cilvēciņu.Toreiz biju tiešām jauna .Man 21 gads ,viņam 24.Nu kā izrādās ne vienmēr ja jauni aprecas -jāizšķiras.Arī agrā jaunībā var sastapt īsto cilvēku dzīvei.

Viss atkarīgs no tā, kas cilvēka skatījumā ir ģimene! Galvenais ir mīlestība un ģimenes sajūta, visu pārējo var uztaisiit :))) t. i. - kāzas! Domāju, ka mans bērns nekad nekaunēsies par to, ka dzimis "ārlaulībā", jo viņš bija plānots, gaidīts un ir mīlēts! Manas domas...

Jā jā, es ar esmu vecmodīga laika, un galu galā, man škiet, man būtu gan kauns, ja es zinātu ka esmu dzimusi ārlaulībā nevis jau ģimenē, tāpēc arī manam bērnam būs kārtīga ģimene, mēs apprecšimies un tikai kaut kad vēlāk viņu gaidīsim :) Esam paši ļoti jauni, kopā būts nav pārāk ilgi, bet stāvoklī es ar']i neesmu - laikam neierakstos ne pie vienas no šejienes "grupiņām".