Precamies, jo mums "pieteicies" sīkais!?

Tu gadiijumaa neesi graamatvede?! :)) Es tev no sirds noveelu, lai tev izdotos piepildiit dziivee, kas ieplaanots. Un ja gadienaa sanaaktu savaadaak, tver laimi, dziivi un likteni taadu kaads tas ir!

ja zinātu, kur kritīsi noteikti paliktu apakšā spillvenu!

Es savu dziivi plaanoju, un lai gan veel nebijaam preceejushies, noleemaam ka esam gatavi mazajam, un uz to arii gaajaam. Mani uzskati vienkaarshi ir savaadaaki par to, ko noziimee plaanoshana dziivee. Domaaju, ka ne vienmeer tieshi taas izplaanotaas dziives un lauliibas ir taas noturiigaakaas un laimiigaakaas. Un ne vienmeer beerns pirms lauliibaam ir neplaanots, negaidiits, un iemesls kaazaam. Tas manupraat ir ljoti vecmodiigs uzskats, un nu jau krietnu laicinju neviens taa nedara. Taapeec arii neuzskatu, ka man savs dziives modelis ir nepareizaaks par tiem, kas savas dziives izplaano peec sabiedriibaa pienjemtaa pareizaas, izplaanotaas dziives modelja. Taapeec man ari ir gruuti saprast tavu subjektiivo viedokli, bet lai nu paliek! Katram savi uzskati :)
Jo tikai katrs pats zinam, kaadeelj precamies..............

Nu tur jau tā lieta, ja neprot plānot gadās visādi. Protams es arī nevaru ielpānot, ka lūk 2 februārī ieņemšu bērniņu un attiecīgi "rezervēt" palātu dzemdību namā 3.novembrī, bet es varu ieplānot kāzas septembrī, organisma izmeklēšanas un analīzes no oktobra lidz februārim, un tad jau sākas bērniņa ieņemšanas process, varbūt tas ilgs dienu varbūt gadu, bet tad attiecīgi tiek rēķināts, ka viss nenotiek uz pasūtījumu, bet nekas nenotiek neplānoti!

man jau liekas, ka bērniņu nevar tā precīzi ieplānot - vot tajā "taisīsim", tajā dzims. Viens piemērs - aicinājām par vedējiem vienu pāri, viņi atteicās tādēļ, ka uz to brīdi bija plānojuši bēbi jau 3.mēnesī. Rezultāts - bebīts pat vēl nav pieteicies. Tā ka visu izplānot nemaz tā nevar. manuprāt. Es jau toč neko nevaru sīki izplānot, jo tad man nekas no tā nepiepildās.

vispaar..jociigi skan-kluuda plaanossanaa..likteni, dziivi neizplaanosi..taapeec jau taa ir dziive, taapeec jau tas ir liktenis,kur ir ietekme tik daudziem apstaakljiem,faktoriem,neviens nezin kaada buus riitdiena,kaads buus ssis vakars....tas taa....
aaraa superiiga vasara,jaaiet un jaasalasa margrietinjas un madaras,jaauzpin vainadzinjss, jaasamiiljo savs deels,kurss nav ne plaanots,ne neplaanots, bet mans liktens un mana dziive, un jaapriecaajaas,kaada ir ssi diena..:))

Es nemoralizēju, tikai uzskatu, ka, ja plāno savu dzīvi, tad tamlīdzīgas situācijas vienkārši negadās, un ja kādam tomēr gadās, tas tikai nozīmē, ka kļūda plānošanā. Mans viedoklis ir subjektīvs un balstīs uz personīgo dzīves pieredzi. Protams, ka tas ir skaisti, ka cilvēki tomēr precās, nevis līdz sirmam vecumam nodzīvo ar devīzi - mums jau tāpat ir labi :)

nepiekriitu tev, jo moralizee jau arii tie, kuriem viss peec vinju domaam notiek ''pareizi'', bet lai nu paliek... :) Atliek vien secinaat, ka shii teema aiziet riktiigi pa latvisko- katrs uzskata savu dziives modeli par vispareizaako, un pat necenshas buut elastiigaaks savos uzskatos. Nav tikai melns un balts. Es priecaajos par visiem paariem, kas precaas neatkariigi no taa cik ilgi kopaa buuts, cik mazo jau puuraa, vai cik jau padomaa! Tik skumji lasot, ka citi neprotam priecaaties un kaut cik saprast otra laimi...

Manuprāt, ja plāno savu laiku un dzīvi, tad loģiski sanāk sākumā saplānotas kāzas un pēc tam plānots bērniņš. Jo ja pāris dzīvo kopā un abi zin un plāno kopīgu ģimeni, tad nav ko gaidīt 9. mēnesi, bet labāk sākt plānot kāzas. Ja godīgi, tad mani kaitina tādi pāri, kuri sen jau dzīvo kā vīrs un sieva, bet par laulībām atceras tikai tad kad bērns jau vēderā, un tad sākas moralizēšana, precēties pirms vai pēc un tādā garā..., meklē dažādus attaisnojumus, un ārlaulības bērns jau nav slikti..., mēs tāpat mīlam viens otru ģimenes saites nav juridiksi jānostiprina... . Jah!

Uzskatu, ka tikai bērna dēļ precēties ir galīgi garām

mēs apprecējāmies tāpēc ka sapratām ka gribam būt kopā un dibināt ģimeni...

Izlasīju šo diskusiju par to, kā katrs aizstāv viedokli: jāprecas, kad ļoti pazīsti otru cilvēku ( varbūt pēc gadiem 5 - 10) un jāprecas, kad tu to jūti, neskatoties, vai kopā esat 1 dienu, pusgadu vai gadu!
Tad nu man ar jāsaka savs vārds - piekrītu un atbalstu Zhagatu - jāprecas ir tad, kad mīl otru cilvēku, neskatoties, cik ilgi esat kopā! Es satikos ar savu tagad topošo vīru 2005.gada 20.augustā kāzās, viņš mani bildināja 2005.gada 21.augusta agrā rītā - 1 dienu/nakti pēc iepazīšanās un es teicu JĀ, bildinājums ar gredzenu bija 2006.gada 19.augustā, un šī gada 18.augustā mēs precēsimies - kāds teiks, ka traki, ja var pieņemt vīrieša bildinājumu pēc 1 dienas, bet es tagad atskatoties un mīlot viņu - varu teikt, ka mana rīcība/lēmums bija pilnīgi pareizs - tā ka, lai mīlestība svin svētkus jebkurā laikā - pēc dienas, nedēļas, gada, 10 vai 20 iepazīšanās gadiem, bet lai svin!
Un par tēmu - mazuli negaidām, bet plānojam gaidīt pēc kāzām!

ingreta..
Jaa... otreiz apreceeties ar to pashu..tik aizkustinoshi!

manuprāt, meitenes, esat krietni no tēmas novirzījušās....... :) Laimi jums visām!!! Mūs šajā portālā vieno ļoti skaists notikums, kuram gatavojamies- savām kāzām! Būsim draudzīgākas un cienīsim otra izvēli, likteni un dzīvi lai kāda tā būtu. Un atkārtoju- atcerēsimies, ka neviens uz šīs pasaules nav kļūda vai apkaunojums kādam, arī bērniņš, kas dažos gadījumos piesakās negaidīti................ Lai jums visām skaistas, mīlestības pilnas un neaizmirstamas kāzas!!! :)

Irchix
tur tev piekrītu- gadiņš jau ir savādāk!
vienkārši manuprāt jaunībā ir tās rozā brilles virsū, savukārt ja nav precēti ir izškirties vieglāk, bet noteiktu novēlu jums laimi-kas var būt skaistāks par jaunības mīlas noturēšanu!
es piemēram gribēju bērnu un kāzām nē, bet bērniņš visu mainīja(par kontracepciju nedomājām jua pēc pusgada!)
un vai es tāpēc esmu sliktāka?

Zhagata es tev piekriitu! Tikai es paklausiiju "citiem", kad mani peec pusgada attieciibaam bildinaaja un noleemu nedariit "muljkjiibas" :) tagad pagaajis gads un gatavojamies kaazaam un es zinu, ka, ja apreceetos pirms gada, tas buutu pilniigi pareizs leemums, nu jau vairs neklausu "gudraakos" (kuri joprojaam uzskata, ka mees steidzmies), tikai savai sirdij! Un beerninjus ar veel neplaanojam, bet nez kaapeec taa pati aktuaalaa probleema.. daudzi domaa, ka tieshi taapeec tik aatri precamies.